Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. marts, 2014
Drukāt

No svešzemes atgriežas dzimtenē darināt mēbeles. Ciemos galdniecībā Vaiņodē (3)

Foto - Madara EglīteFoto - Madara Eglīte

Šī virtuves iekārta pavisam nesen tapusi kādā skaistā daudzdzīvokļu namā Rīgā. Attēlā: Kaspars Kirpičenoks kopā ar dzīvokļa saimnieci Marinu Potjomkinu.

Uzņēmumā “K Stils” izgatavotās mēbeles izpelnījušās labas atsauksmes gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Katra no Kaspara Kirpičenoka galdniecībā Vaiņodē tapušajām mēbelēm ir unikāls roku darbs, reizē apliecinājums maza uzņēmuma spējai strādāt ar augstu pievienoto vērtību.

Koks paņem savā varā


Kasparam jau kopš bērnības paticis ķimerēties ar koku (gluži kā viņa piecgadīgajam dēlēnam, kuram jau klausa zāģis un mīļākie lego kluči ir koka atgriezumi tēta darbnīcā). Tūlīt pēc pamatskolas viņš iestājies Liepājas 31. arodvidusskolā, kur ieguvis būvgaldnieka specialitāti, pēc tam Rīgas Amatniecības vidusskolā apguvis mēbeļu galdnieka arodu. Mācību laikā četras reizes piedalījies profesionālās meistarības konkursā “Krēsls” un divās no tām saņēmis godalgotas vietas.

“Kokam piemīt fascinējoša spēja paņemt cilvēku savā varā. Un tas, ar kuru tā noticis, paliek šim materiālam uzticīgs uz mūžu,” domīgi saka amata meistars. Kādu laiku viņš strādājis pie sava novadnieka Artūra Liepnieka, viena no Latvijā ievērojamākajiem mēbeļu restauratoriem. Piešķirt mēbelēm otru mūžu šķitis skaisti un cēli, tomēr jau tad sapratis, ka vairāk par visu gribas tās izgatavot pašam – elegantu virtuves iekārtu, skapi, rakstāmgaldu… Zīmīgi, bet pirmais no koka tapušais priekšmets bija mēbele – taburete. Vēlāk, protams, taisīti arī logi un durvis, cirvju un āmuru kāti.

Tiesa, vienubrīd gan kļuvis neuzticīgs savai profesijai – apsvēris iespēju veidot militāro karjeru (uz šādām domām vedināja arī aizrautīgā darbošanās zemessardzē) vai kļūt par miesassargu. Neilgu laiku Spānijā izmēģinājis spēkus arī šajā jomā, bet visai ātri atskārtis, ka tas nav viņa aicinājums. 2006. gada nogalē liepājnieks Kaspars atgriezās Latvijā un par nopelnīto naudu iegādājās māju. Kāpēc Vaiņodē? “Sieva Lāsma ir vaiņodniece,” viņš atbild.

Trijatā uz zaļo salu


Kādu laiku pastrādājis tuvējā kokapstrādes uzņēmumā “Maileks”, tad kopā ar dažiem domubiedriem izveidojuši nelielu apakšuzņēmumu. Kaspara tolaik izgatavotās mēbeles tagad atrodas Liepājas Olimpiskajā centrā, daudzas tapušas Rīgas birojiem. Taču tad nāca krīzes gadi, uzņēmuma darbinieki sāka prasīt uz pusi lielākas algas, līdz kādudien vairs nebija, kas strādā…

“Sapratu, ka viens nebūšu karotājs, tāpēc pieņēmu uzaicinājumu kādu laiku pastrādāt mēbeļu ražošanas firmā Īrijā. Arī viens mans draugs tur jau bija priekšā…”

Uz zaļo salu Kirpinoviči devās trijatā – Kaspars, Lāsma un viņu pirmdzimtais Krists Kristaps, kurš tad vēl bija pavisam maziņš. Laikam jau pirmajos dzīves gados gūtie iespaidi ir visspilgtākie, jo dēlēns joprojām bieži atceras Īriju. Viņš labprāt par to stāstītu arī brālītim Martam, bet tas vēl nevar būt uzmanīgs klausītājs, jo šo pasauli ieraudzījis tikai pirms gada.

Strādādams mēbeļu ražotnē, Kaspars drīz vien no galdnieka kļuva par darbnīcas vadītāju, bet tad arī Īrijā sākās ekonomiskā krīze un vajadzēja domāt par iespējām pelnīt maizi citur. Atvaļinājuma laikā uzzinājis par kādu mēbeļu ražošanas uzņēmumu Anglijā, viņš devās turp, nedēļu pastrādāja, un jau pēc mēneša ģimene pārcēlās uz Angliju.

Anglijas pieredze


Sākumā viss rādījās ļoti cerīgi, darba pietika arī Lāsmai, kura ir ādas apstrādes māksliniece. Diemžēl Kaspara darba devējiem radās ideja padarīt jaunatnācēju par lēto darbaspēku. “Pēc trim mēnešiem viņi mainīja darba līgumu, un no darbnīcas vadītāja tiku pazemināts par galdnieku ar 30% zemāku atalgojumu, bet darba pienākumi gan palika tie paši… Tas šķita tik aizvainojoši, ka šādu līgumu parakstīt atteicos. Nolēmām braukt mājās.”

Kaspars ir pārliecināts, ka atgriezties vajadzēja arī dēla dēļ. Vecāki grib, lai viņu bērni mācītos Latvijas skolā, iepazītu savas tautas kultūru un tradīcijas.

Ārzemēs pavadītajos gados Kaspars bija guvis labu darba pieredzi, uzkrājis līdzekļus biznesa uzsākšanai, iemantojis arī pirmos pastāvīgos klientus. Atgriezies Vaiņodē, uzņēmējs izveidoja mēbeļu ražošanas uzņēmumu “K Stils” un ar Eiropas struktūrfondu atbalstu iegādājās nepieciešamos darbgaldus ražošanas uzsākšanai.

Sākumā domājis, ka viņa galvenie klienti būs briti, taču pasūtījums izrādījās krietni lielāks par iespējām to realizēt, galvenokārt prasmīgu darbaroku trūkuma dēļ. “Angļu klienti saprot, kāpēc roku darbs maksā divkārt, trīskārt un reizēm vēl dārgāk nekā lielveikalos nopērkamās sērijveida mēbeles, taču viņi nespēj saprast, kāpēc mēbeles pēc individuāla pasūtījuma nevar uztaisīt pāris nedēļu laikā. Es vienkārši netiku galā ar darbu apjomu un šā iemesla dēļ pazaudēju daļu klientu. Arī tagad līdz Lieldienām vairs nevaru pieņemt nevienu pasūtījumu, darbnīcā vīriem darbs nodrošināts līdz pat Jāņiem.”

Uzņēmējs neslēpj: ja pirms pāris gadiem zinātu, kādiem birokrātijas labirintiem vajadzēs iziet cauri, lai uzņēmums varētu pastāvēt, diez vai to būtu veidojis Latvijā. “Droši vien Anglijā man kā iebraucējam nodibināt pašam savu uzņēmumu būtu mazliet grūtāk, toties pēc tam ierēdņi tik ļoti necenstos sameklēt jebkuru iemeslu, pat vissīkāko nepilnību, lai tikai varētu uzlikt sodu…”

Lielākā bēda – trūkst darbaspēka…


Kaspara Kirpičenoka mēbeļu galdniecībai tagad izveidojusies laba sadarbība ar klientiem Beļģijā un Īrijā. Gan jau atgriezīšoties arī angļu pircēji, bet tad jādomā par iespējām piesaistīt labus darbiniekus.

Prasmīgu darbaroku trūkums arī pašlaik ir lielākā problēma uzņēmumā. “Nokomplektēt pilnu komandu joprojām nav izdevies. Nu jau otro gadu Nodarbinātības valsts aģentūrā vakanču sarakstā ir arī mans darba piedāvājums mēbeļu galdniekam. Sākumā meklēju cilvēkus ar pieredzi un atbilstīgu izglītību, bet tagad esmu gatavs darbiniekus apmācīt pats. Lai tikai nāk un strādā! Taču jaunietis, kurš vēl nav pabeidzis vidusskolu un neko neprot, uzreiz vēlas saņemt 600 vai 700 eiro mēnesī. Dažs mazliet pastrādā, saņem naudu un pazūd, jo kādam laikam ar to pietiek.”

Turklāt ne viens vien potenciālais darba ņēmējs, uzzinot, ka “K Stils” atrodas Vaiņodē, nevis Rīgā vai Liepājā, zaudē interesi par to. Tāpēc Kaspars apsver iespēju attīstīt uzņēmējdarbību tuvāk Liepājai. Pārāk lielas ilūzijas viņš gan nelolo, jo Liepājas arodskolā, kur savulaik mācījies, būvgaldnieku grupas patlaban esot grūti nokomplektēt. “Agrāk tā bija ļoti prestiža specialitāte, bet mūsdienu jaunieši vairs negrib strādāt, ” secina uzņēmējs. ” Viņi perfekti zina savas tiesības, taču aizmirst par pienākumiem.”

Vaiņodes patriots


Meistars lepojas, ka vairs nevajag reklamēt “K Stils” mēbeles – klienti viņa galdniecību atrod paši. Draugs iesaka draugam, kaimiņš – kaimiņam. Klienti ir cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Visbiežāk tie ir ļaudis, kuri nesen Latvijā iegādājušies īpašumus, kā arī turīgi galvaspilsētas un Jūrmalas iedzīvotāji. Uzņēmums izmanto visaugstākās kvalitātes izejmateriālus, tāpēc Vaiņodes mēbeles nemaz nevar būt lētas.

Kaspars priecājas, ka varējis piedalīties katras “K Stils” mēbeles tapšanā. Viņš nesapņo kādreiz kļūt par lielražotāju, jo tad darbs zaudētu unikalitāti. Pēc viņa pārliecības, veiksmīga biznesa pamatā ir mērķtiecība, neatlaidība un godīga attieksme pret klientu. Jebkurā darbā ir savi kāpumi un kritumi, bet, ja vēlies augt un attīstīties, piesaistīt jaunus klientus, nevari salikt rokas klēpī un kaut ko neizdarīt tāpēc vien, ka jūties piekusis un sevi izsmēlis.

“Es neko nebūtu sasniedzis, ja pirmo grūtību priekšā nolaistu rokas. Tiklīdz padodies, cita aiz citas virknējas neveiksmes,” saka Kaspars un piebilst, ka uz priekšu dzen atbildība un pienākums pret saviem darbiniekiem, rūpes par ģimeni, jā, arī par Vaiņodes attīstību. Tie nav tikai vārdi bez seguma. Uzņēmējs iesaistījies domubiedru grupā “Par pārmaiņām Vaiņodes novadā”, startējis iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Kas zina, varbūt pēc dažiem gadiem arī viņš būs viens no tiem, kurš lems par nepieciešamajām pārmaiņām Vaiņodē. “Pirmais un galvenais būtu darbs ar jauniešiem. Tas ir ļoti aktuāls jautājums Vaiņodē. Ir tik daudz iespēju, tik daudz neapgūtu jomu, ko attīstīt!”

Uzņēmēja ikdiena diemžēl nav savienojama ar viņa vaļasprieku – vieglatlētiku. Savulaik Kaspars Kirpičenoks bijis pat Latvijas vieglatlētikas izlasē, piedalījies pasaules čempionātā. Tagad sportošanai vienkārši neatliek laika, Vaiņodē trūkst arī sabiedroto tādām nodarbēm. Brīvdienās, kad izdodas atrauties no darba, viņš reizumis aizbrauc medībās. Daba palīdz atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa un uzkrāt spēkus jaunai darba nedēļai. Spēka vajag daudz. Kā citādi sevī un citos uzturēt pārliecību, ka labākais vēl priekšā…

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Būtu tuvāk Liepājai, labprāt pieteiktos par darbinieku. Man patiktu darboties ar koku.

  2. arija no kuldigas Atbildēt

    visu cienu jusu gimenei man liels prieks, ka esat atgriezusies ar konkretu merki lai jums veicas brauciet ciemos kuldiga ir skaista pilseta varam sazinaties

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+