Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. jūnijs, 2014
Drukāt

Vakara pasaciņa
 “Burvju māja”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Burvju māja” nav nekāds pārsteigums vai sasniegums jaunas animācijas tehnikā, taču ir piemīlīgs,  salds un tradicionāls produkts bērniem un viņu vecākiem.

Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka filma tapusi nosacīti neatkarīgā vidē – tās autori nav lielās dominējošās studijas, kuru paspārnē top lielākā daļa bērnu animācijas pilnmetrāžas filmu, kas tiek izrādītas plašā komercizplatīšanas tīklā – “Disney”, “Pixar”, “Dreamworks” –, bet gan beļģu animatori.

Tās stāsts ir pavisam vienkāršs un iepriekšparedzams, jau sākuma problēmas uzstādījumā var redzēt laimīgu iznākumu, nav komplicētu raksturu pārmaiņu, pie tam personāži ir visai divdimensionāli – viss krāsots diezgan melns/balts tonalitātē. Tomēr stāstam piemīt tāda pati nomierinoša īpašība kā daudzkārt lasītai, sen zināmai pasakai, kuras spēks slēpjas atkārtojumā, apziņā, ka viss beigsies uz “viņi dzīvoja ilgi un laimīgi” nots (tiesa gan, šī drošības apziņa ir visu šāda veida bērnu filmu pamatā, taču šeit virzīšanās uz šo noslēgumu notiek visai aši). Filmas galvenais varonis ir ruds kaķēns, kuru saimnieki pamet uz ietves pēc tam, kad tam viņu jaunajā dzīvē vairs neatrodas vietas – lielisks pavediens sociālkritiskai tēmai, kura gan tālāk netiek izvērsta. Viņš nonāk milzu veclaicīgā mājā, kuras āriene un interjers, tāpat kā iemītnieki, ir visai dekadentiski orientēti. Tās saimnieks, lāga sirmgalvis, ir bijušais burvju mākslinieks, kurš mīt kopā ar savu burvju triku arsenālu – mehāniskajām rotaļlietām un zvēriem. Taču viņa karjeristiskajam radiniekam, nekustamo īpašumu tirgotājam, ir savi plāni attiecībā uz lielo īpašumu, un nav jāmin trīsreiz, kas kļūst par dzīvnieku un viņu sabiedroto – rotaļlietu – uzdevumu.

Pat ja animācijas tehnika varbūt nav tik virtuoza kā virknē citu līdzīgu filmu, tai ir savi plusi, piemēram, filmas pasaule, sevišķi tvarstīšanas, trauksmainās ainās parādīta no filmas varoņu skatpunkta, gluži kā videospēlēs, un tas nenoliedzami ir iesaistošs paņēmiens, kas trāpa mazās auditorijas desmitniekā. Un arī pieaugušos nevar atstāt vienaldzīgus mazs, piemīlīgs, bez saimnieka palicis kaķēns – ne šajā interneta mēmu – smieklīgo kaķīšu laikmetā, kas jau kļuvuši par lētas izklaides metaforu virtuālajā vidē. Pie tam atzinīgi vērtējams fakts, ka filma pievēršas īstajai pasaulei, nevis antropomorfiem “vāģiem” vai “lidmašīnām” un šķietami aizejošām vērtībām – burvju triku mākslai kā izklaides formai, labestības triumfam pār peļņas gūšanu, dzīvei analogajā vidē.

Filmas personāžus ierunājušas Holivudas zvaigznes Evans Makgregors, Emīlija Blanta, Kīfers Sazerlends u. c., ko gan kinoteātros izrādītajā, dublētajā versijā nevarēsit novērtēt. Filma tiek rādīta gan 2D, gan 3D formātā.

Uzziņa 


“Burvju māja”/”House of Magic”, 2013, Beļģija, 82’

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+