Latvijā
Politika

Valdības veidošanas sarunas. Vai būs ko sacīt prezidentam? 3


Ar attaisnojumiem “mēs solījām vēlētājiem runāt ar visām partijām” un “šīs ir tikai konsultācijas, nevis valdības veidošanas sarunas” partijas “KPV LV” pārstāvji vakar tikās arī ar “Saskaņas” vadību. Attēlā: “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš (no labās) un “Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Ar attaisnojumiem “mēs solījām vēlētājiem runāt ar visām partijām” un “šīs ir tikai konsultācijas, nevis valdības veidošanas sarunas” partijas “KPV LV” pārstāvji vakar tikās arī ar “Saskaņas” vadību. Attēlā: “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš (no labās) un “Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Foto: Zane Bitere/LETA

“Konstruktīvas sarunas, saskarsmes punkti, kopsaucēji, darāmie darbi…” Par valdības veidošanas sarunu tukšo retoriku sāk ironizēt pat paši to dalībnieki. Skumjākais šajā stāstā ir fakts, ka rodas iespaids – šī tukšvārdība nav tikai dūmu aizsegs žurnālistu acu aizmālēšanai, bet sarunu dalībnieki patiešām nezina, kā virzīties tālāk, un aprobežojas ar ierastu frāžu apmuļļāšanu. Taču diez vai ar tām izdosies izsprukt cauri arī rīt – 18.oktobrī, kad partijas aicinātas pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atskaitīties par valdības tapšanas procesu.

Pagājušās nedēļas nogalē iniciatīvu mēģināja uzņemties Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, piedāvājot partneriem konkrētu koalīcijas modeli un atbildības jomu sadalījumu. Šodien Bordāns vēlas saņemt partiju vērtējumus savam piedāvājumam. Tomēr jau tagad nojaušams, ka uz partneru atbalstu nav ko cerēt.

Otri koalīcijas veidošanas iniciatori “KPV LV” jau tajā pašā dienā to noraidīja, paziņojot, ka vispirms jāveic sarunas ar visiem Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, jāvienojas par valdības darāmajiem darbiem un tikai pēc tam varēs runāt par amatu sadalījumu.

Argumentācija pamatota, un arī politiskā loģika neļāva “KPV LV” citādi rīkoties, jo piekrist Bordāna piedāvājumam būtībā nozīmētu, ka šī partija atsakās no iniciatīvas valdības veidošanā un piekrīt spēlēt pēc JKP noteikumiem. Pirmdien šādu piedāvājumu noraidīt nolēma arī “Attīstībai/Par” (“AP”), bet Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā Vienotība” (“JV”), pret šādu scenāriju izsakās piesardzīgi kritiski.

Dažas dienas apmainījušies ar vāji slēptiem pārmetumiem un divdomībām medijos un soctīklos, vakar JKP un “KPV LV” pārstāvji atkal tikās aci pret aci.

Pēc šīs tikšanās “KPV LV” premjera kandidāts Aldis Gobzems un JKP līderis Bordāns abi uzsvēra nepieciešamību turpināt sarunas par jaunās valdības veicamajiem darbiem. “Mūsu piedāvājums bija sākt ar programmatiskiem uzstādījumiem, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar koalīcijas padomes likvidēšanu, reģionālo reformu un valsts pārvaldības modeļa maiņu. Tas ļautu sekmīgi īstenot izglītības reformu un citus jautājumus,” informēja Gobzems.

Savukārt Bordāns skaidroja, ka starp partijām esot bijis pārpratums “formas izpratnē”. Proti, JKP savā piedāvājumā neesot vis dalījusi ministru portfeļus, bet gan tikai ieskicējusi atbildības jomas, lai būtu vieglāk organizēt sarunas par jaunās valdības darāmajiem darbiem. “Nav lietderīgi, ja visi runā par visu.

Persona, kas gatavojas atbildēt par konkrēto jomu daudz motivētāk un atbildīgāk, kopā ar šīs jomas speciālistiem no citām partijām runātu par darbiem,” skaidroja Bordāns. Pagājušo piektdien gan viņš nepārprotami stāstīja, ka valdība jāveido pēc iespējas ātrāk, lai ķertos pie nākamā gada budžeta, turklāt to gaidot Latvijas sabiedrība un NATO partneri. Vismaz no uzstādījuma, ka valdība jāveido bez “Saskaņas” un ZZS, viņš neatkāpās.

Arī Gobzems apstiprināja, ka abas partija pārrunājušas mazāku darba grupu izveidi. Viņš gan vēl nevarēja nosaukt, kad tās varētu sākt darbu. Partiju līderi kā mantru atkārto frāzi “mums vispirms jāvienojas par darāmajiem darbiem”, bet kļūst īgni, saņemot jautājumu, kas liedzis līdz šim par to vienoties, ja reiz sarunas ar partneriem ir tik konstruktīvas, kā paši politiķi apgalvo.

“Mums ir sava taktika un skaidra pozīcija. Nesteidziniet mūs ar šādiem jautājumiem,” noskaldīja Gobzems. Interesanti, vai “KPV LV” premjera kandidāts tikpat asi pratīs atcirst arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurš arī tuvākajās dienās vēlēsies dzirdēt par valdības veidotāju progresu.

Kamēr abi valdības veidošanas iniciatori mīņājas uz vietas, savas sarunas aktīvi turpina “AP”, kas šodien tiekas ar “Jaunās Vienotības” un NA pārstāvjiem.

Tādēļ arvien skaļāk tiek runāts par iespēju, ka valdību galu galā varētu veidot nevis Bordāns vai Gobzems, bet gan Artis Pabriks vai kāds cits “AP” pārstāvis.

Saistītie raksti

Politologs Filips Rajevskis sarunā ar ziņu aģentūru LETA noraidījis pieņēmumus, ka valdības veidošanas proces būtu nonācis strupceļā. Viņaprāt, šobrīd vēl notiek iepazīšanās process, kas esot likumsakarīgi, jo Saeimā ievēlēti trīs jauni politiskie spēki, līdz ar to arī pietiekami daudz cilvēku, kas viens otru nepazīst. “Iepriekš Saeimā tika ievēlēti deputāti, kas viens otru pazīst jau gadiem.

Sarunas ir vienkāršas, ja visi zina viens otra uzstādījumus, attieksmi pret dažādiem jautājumiem, kā arī zina un paredz otra uzvedību. Šoreiz šis faktors ir izslēgts,” teica Rajevskis. Viņaprāt, strupceļā sevi iedzinusi vienīgi JKP, kas pārsteigusies ar citu partiju izslēgšanu no potenciālo partneru loka, tādējādi pati sašaurinot savas manevra iespējas.

LA.lv