“Dienas Grāmata”, 255 lpp.

Mūziķis, dzejnieks, gleznotājs Valdis Atāls personiskā, tiešā un nesaudzīgā dzīvesstāstā kārtu pa kārtai atsedz četrdesmit gadus senus notikumus, meklējot ceļu uz atbrīvošanu. “Manī ir iedzimušas hroniskas skumjas pēc pazaudētā Dieva. Jau dziesmās esmu tās izraudājis. Tagad gluži kā diagnozi rakstu savas biogrāfijas neredzamās lappuses, cenšoties lēkt pāri asins peļķēm, nemēģinot neko tīši izkrāsot. Jā, tiku uzskatījis sevi par Taisnīguma Meklētāju. Nu es redzu, cik taisnīguma nesu es pats. Es apsūdzēju citus nodevībā un melos, tagad redzu, vai tik tīrs esmu es pats. Vai pirms šī es tiesāju sevi? Nē! Es to nosaucu par izdzīvošanas māku!”