Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. marts, 2012
Drukāt

Vidzemnieka paugurs Zemgalē

nams2a-ak

Kamēr vēl nav sasniegts brauciena mērķis, netop skaidrs, par kādu savu Zemgales pauguru runā uzņēmējs Ilmārs Randers, kurš mūs ved parādīt savu namu Salgales pagastā, Garozā. Viņa tēlaino izteicienu saprotu vien tad, kad iebraucam “Jaundzintaru” pagalmā.

 

Taču iespaidīgo, interesanti projektēto trīsstāvu ēku nodēvēt par pauguru būtu stipri pieticīgi. Ilmārs vēl piebilst, ka pareizi tā jāsauc par piebūvi.

 

Galvenā “varone” ir senā māja, kuru Ilmārs iegādājies jau pirms četrpa-dsmit gadiem. Un tikai laika gaitā tai pieslējās jaunā būve. Ilmārs “Jaundzintarus” sauc par ģimenes mājām. Senajā daļā dzīvo viņa vecāki – Velta un Ansis, bet jaunajā Ilmārs ar sievu Maigu, kas ir farmaceite, un meitu Lauru Mariju (16).

– Vīrietis spēka gados meklēja vietu, kur uzņemt viesus, – tā Ilmārs pamato mājas iegādi.

Vaicāju, kāpēc sirdī aizķērās tieši “Jaundzintari”? Izrādās, galveno lomu nospēlējusi nevis māja, bet pirts, ko saimnieks dēvē par objektu – odziņu. Dodamies to aplūkot, un viss kļūst skaidrs. Pirts priekštelpa ir tik liela, ka var pat kāzas rīkot.

Jaunās mājas jeb piebūves pamati likti 2005. gadā. Un tad iestājās pauze trīs gadu garumā.

– Līdz ar ekonomisko krīzi celtniecības darbi tieši sāka ātrāk virzīties uz priekšu, jo tad viss kļuva lētāks un brīvāk pieejams. Pamati arī pa šo laiku bija paspējuši kārtīgi nosēsties. Patiesībā jau visu gribējās ātri un uzreiz. Kad sāka apšūt ārsienas, uznāca sals un sniegs, ēkas iekšpusē sūcās ūdens. Tad gan izmisis domāju – kad tas viss vienreiz beigsies, kad ēka būs gatava. Vai nekad? Beigās jau viss notika, lai gan vēl tagad nevar apgalvot, ka māja būtu pilnībā pabeigta, bet dzīvošanai tā ir derīga, – stāsta saimnieks.

Sākumā Ilmārs ar ģimeni uz lauku mājām devās vien nedēļas nogalēs, bet patlaban jau gads riņķī, kopš apmetušies šeit uz pastāvīgu dzīvi.

– Tas bija sievas lēmums, ka jāpārceļas uz “Jaundzintariem”. Mēs gan esam paturējuši pajumti arī Rīgā. Ģimenes mājai ir priekšrocība, ka tā nekad nav tukša, jo šeit dzīvo mani vecāki, kas pieskata namu. Citādi man nāktos mainīt dzīvesveidu, atteikties no modernajiem vaļaspriekiem – svīšanas sporta zālēs, tenisa spēlēšanas, jo pēc šīm nodarbībām varu pārnakšņot īrētajā Rīgas dzīvoklī. Iegādājoties īpašumu Garozā, es domāju arī par to, lai nodrošinātu vecākiem mierīgu vidi. Līdz tam viņi dzīvoja Kusā un dzīvoklis atradās ceturtajā stāvā. Saprotu, ka nenācās viegli iejusties jaunajā vidē.

Lūkojos no ārpuses uz jauno namu un netieku skaidrībā, kādā arhitektoniskā stilā tas būvēts. Ilmārs skaidro, ka skandināvu, bet var arī teikt – Garozas stilā. Saimnieks uzslavē arhitekta Ērika Cērpiņa veikumu. 
Randers

– Viņš ņēma vērā manas vēlmes un arī izteica viedokli, kā būtu pareizāk un labāk. Varēja redzēt, ka Ērikam patīk savs darbs un viņš patiesi vēlas radīt dzīvei ērtu vidi. Man paveicās arī ar būvdarbu izpildītājiem, kas bija vai nu paziņas, vai draugi, vai arī par tādiem laika gaitā tapa.

Pirmajā stāvā lielākā daļa telpas atvēlēta plašajai viesistabai, kuras centrālā ass ir kamīns, kas veidots, izmantojot dzelzi, koku un karstumizturīgu stiklu. Grīdas segumam Ilmārs izvēlējās slīpētu betonu, jo šis materiāls viņam atgādina klonu, kāds bija vecvecāku mājās Madonas puses Grostonā.

Otrajā stāvā iekārtota istaba meitai, guļamistaba un sievas darbistaba. No šā stāva var nokļūt uz diviem balkoniem. Kāpjot augšup, nams sašaurinās, un trešajā stāvā Ilmārs iekārtojis savu darba kabinetu. No tā var iziet uz plašās terases un paraudzīties uz Garozas ainavu gandrīz kā no putna lidojuma. Jaunā piebūve kopā ar seno māju ir 300 m2 liela. Namu apkurei izmanto gāzi, par omulību gādā arī malkas krāsnis, kamīns un siltā grīda.

Mūsu ģimenes mājā darbi ir sadalīti. Man kopš bērnības iedzīta alerģija pret lauku darbiem, tāpēc dārzs ir sievas un vecāku pārziņā. Es pļauju mauriņu, griežu krūmus, izlīdzinu zemi, jo patīk, ja uzreiz redzams rezultāts. Ziemā darbu ir mazāk, tad var nodoties filozofēšanai. Es paradīzi iedomājos kā lielu lauku māju, kur satiekas ģimene, radi un draugi. Man paveicies, jo vienmēr bijuši savi lauki, sava paradīze. Agrāk tās bija vecvecāku mājas “Gaidumi” Grostonā, tagad – “Jaundzintari” Garozā, – poētiski noteic Ilmārs.

 

 

 

 

 

Uzziņa

• Arhitekts Ēriks Cērpiņš

• Kamīna dizains – Valdis Kiršteins

• Galdniecības darbi – durvis, plaukti, kāpņu segums Aldis Višs (SIA “Aveko”)

• Lampas “IKEA”, “Cenu klubs”, “Alan deko”

 

 

Skaties plašāku bilžu galeriju ŠEIT.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+