Vietnamese protesters hold placards as they shout slogans during an anti-China protest in front of the Chinese consulate in the financial district of Manila.
Vietnamese protesters hold placards as they shout slogans during an anti-China protest in front of the Chinese consulate in the financial district of Manila.
Foto-LETA/AFP

Vjetnamiešu pilsoniskā sabiedrība aicina uz jauniem protestiem pret Ķīnu 0

Vjetnamas pilsoniskās sabiedrības organizācijas aicina uz jaunām pret Ķīnu vērstām demonstrācijām, kas svētdien, 18.maijā, paredzētas vairākās pilsētās.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas

Taču varasiestādes, kas līdz šim bija pievērušas acis pret atsevišķiem protestiem, kurus izsaukusi Ķīnas iecere sākt naftas urbumus ūdeņos, uz kuriem pretendē arī Vjetnama, paziņojušas, ka “apņēmīgi” rīkosies, lai novērstu jaunus grautiņus.

Saspīlējumu abu valstu attiecībās izsauca Ķīnas naftas urbšanas iekārtas nogādāšana uz Paraselu arhipelāga piekrastes ūdeņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Starp Vjetnamu un Ķīnu pastāv jau ilgstošs teritoriālais konflikts par šo Dienvidķīnas jūras salu piederību.

Pēdējās nedēļas laikā Paraselu salu akvatorijā notikušas vairākas nemilitāra rakstura sadursmes. Vienlaikus Vjetnamā notikušas plašas pret Ķīnu vērstas demonstrācijas, kas pāraugušas grautiņos, kuru laikā protestētāji uzbrukuši ķīniešu uzņēmumiem.

Eksperti uzskata, ka vjetnamiešu varasiestādes protestus pieļāvušas, lai tādējādi izrādītu savu sašutumu par Pekinas politiku.

Paraselu salas atrodas Ķīnas valdījumā, taču uz tām pretendē arī Vjetnama.

Ķīna arhipelāgu sagrāba 1974.gadā, sakaujot ASV atbalstīto Dienvidvjetnamas karaspēku.

Pekina pretendē gandrīz uz visiem Dienvidķīnas jūras ūdeņiem, kas, kā tiek uzskatīts, slēpj bagātīgas naftas un dabasgāzes iegulas.

Naftas iegulu izpēte, kā arī domstarpības par zvejas tiesībām bieži noved pie diplomātiskiem konfliktiem ar Ķīnas kaimiņvalstīm.

1979.gadā starp Ķīnu un Vjetnamu jau izcēlās neilgs, taču asiņains robežkonflikts. Kaut gan abas puses tolaik sevi pasludināja par uzvarētājām, šis konflikts nenoveda pie kādām teritoriālām izmaiņām.

Piektdienas vakarā 20 Vjetnamas pilsoniskās sabiedrības organizācijas nākušas klajā ar aicinājumu uz demonstrācijām pret Ķīnas “agresīvo darbību” Dienvidķīnas jūrā, kas paredzētas Hanojā, Hošiminā un citās valsts pilsētās.

Vienlaikus organizācijas aicina protestētājus saglabāt mieru.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr varasiestādes uz vjetnamiešu mobilajiem tālruņiem nosūtījušas īsziņas, kurās izteikts brīdinājums par “pasākumiem, lai apņēmīgi novērstu nelikumīgas demonstrācijas, kas var izraisīt sabiedriskās nekārtības”.

Ķīna grautiņos apsūdzējusi Vjetnamas valdību un paziņojusi, ka nekārtību laikā gājuši bojā divi ķīnieši, bet vairāk nekā simts guvuši ievainojumus.

Uzbrukumos cietuši arī Taivānas un Dienvidkorejas uzņēmumi, un tas acīmredzami satraucis Vjetnamas valdību, kura lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu investīcijām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.