Finansiāli mums sliktākā situācija Baltijā. Cik piemērots Rīgas centrs ir ģimenēm ar bērniem? 34

Cik piemērots Rīgas centrs ir ģimenēm ar bērniem?

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu 275
Lasīt citas ziņas

“Loģistika ir apmierinoša, var pačīkstēt, ka satiksme noslogota, bet sabiedriskais transports arī ir, nav nekur tālu jāiet un kursē arī bieži,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” atbild Krišjānis Putniņš, krodzinieks, aldaris, Latvijas bāru asociācijas valdes loceklis, Latvijas restorānu biedrības biedrs.

LA.LV Aptauja

Vai Rīga ir piemērota mājvieta ģimenēm?

  • jā, protams, kāpēc gan ne
  • jā, bet ne visām ģimenēm
  • nē, labāk dzīvot ārpus pilsētas
  • tas jau ir ļoti individuāls jautājums

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau ziņots, ka finansiālā situācija ģimenēm Rīgā joprojām ir sliktākā Baltijā, aģentūrai LETA norādīja “Swedbank” pārstāvji.

Bankā norāda, ka iedzīvotāju ienākumi visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies – kopš 2021.gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā būtiski augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā, kur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem, norāda bankā, piebilstot, ka arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Tādējādi ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras un ir attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Reklāma
Reklāma

“Starta kapitāls pirms visu maksājumu veikšanas Baltijas valstu galvaspilsētās joprojām ir atšķirīgs. Kamēr kaimiņvalstu galvaspilsētās vidējie rīcībā esošie ienākumi ir virs 3000 eiro atzīmes, tikmēr Rīgā tas ir krietni zem šī līmeņa. Jāatzīst, ka kopš pēdējā pētījuma veikšanas 2021.gadā šīs atšķirības palikušas izteiktākas, jo Lietuvas ienākumu izaugsme bijusi vēl straujāka,” skaidro “Swedbank” Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.

Vienlaikus, aplūkojot vienādu pārtikas grozu visās trijās Baltijas valstīs, dārgākā pārtika šogad ir Tallinas veikalos – optimāls un sabalansēts pārtikas grozs ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem izmaksā 737 eiro mēnesī. Seko Rīga ar 640 eiro, bet lētākā pārtika nopērkama Viļņā, kur attiecīgs pārtikas grozs ģimenei izmaksā 544 eiro mēnesī.

Pārtikas izmaksas veido būtisku īpatsvaru ģimenes ienākumos: Rīgā tas ir vislielākais – 24%, kamēr Tallinā 21%, bet Viļņā 17%, kas arī ir visas Eiropas Savienības vidējais īpatsvars pārtikas precēm un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

“Var samērā droši apgalvot, ka pārtikas izmaksu kāpumu pēdējos trīs gados ir izjutis absolūti ikviens iedzīvotājs visās trijās Baltijas valstīs. Taču arī tas bijis atšķirīgs. Pārtikas groza cenas visstraujāko pieaugumu piedzīvojušas Tallinā – par 38%, Rīgā cenas pieaugušas par trešdaļu jeb 32%, bet Viļņā vismazāk – par 23%. Tā kā šī ir viena no lielākajām un būtiskākajām izdevumu pozīcijām ģimenēm, tad to ietekme uz budžetu ir tikpat ievērojama. Kā redzams, Tallinas ģimenes maciņu pārtikas cenu pieaugums deldējis visspēcīgāk, kamēr Viļņā tas bijis salīdzinoši saudzīgāks. Tātad Tallinas augstāko ienākumu faktors vien uzreiz negarantē izdevīgākos dzīves apstākļus,” pauž Kropa.

Pēc bankas datiem, Rīgā dzīvojošajām ģimenēm jārēķinās ar augstākajām mājokļa izmaksām – 288 eiro mēnesī. Tallinā šīs izmaksas veido 260 eiro, bet Viļņā – 209 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar situāciju 2021.gadā šogad rīdziniekiem izmaksas pieaugušas visbūtiskāk – vairāk nekā uz pusi jeb par 108 eiro, kamēr Tallinā par 87 eiro un Viļņā par 85 eiro. Vērtējot šīs izmaksas detalizētāk, secināts, ka tās pieaugušas gan par apsaimniekošanu, apkuri, ūdensapgādi un kanalizāciju, gan elektrību. Rīgā un Viļņā apkures izdevumi dubultojušies, bet Tallinā pieauguši par 71%.

“Teju visās pozīcijās, izņemot elektrību, rīdziniekiem jārēķinās ar augstākajām mājokļa izmaksām Baltijas galvaspilsētu vidū. Turklāt papildu Rīgā dzīvojošām ģimenēm jāuzņemas arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, ko ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār. Joprojām būtiska ir arī dalītā īpašuma problēma, jo ne mazums Rīgas dzīvokļu īpašnieku paralēli nekustamā īpašuma nodoklim par telpām maksā arī zemes nomas maksu, kas tiek iekļauta apsaimniekotāja piestādītajā rēķinā,” min Kropa.

Pieņemot, ka ģimene pārvietojas tikai ar sabiedrisko transportu un salīdzinot šīs izmaksas ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, pirmoreiz pētījuma veikšanas vēsturē Rīga vairs neieņem līderes lomu. Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi sabiedriskajam transportam jāatvēl 60 eiro, kamēr Viļņā tas izmaksā 64 eiro, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Īstenojot sabiedriskā transporta biļešu cenu izmaiņas, Rīgas ģimenēm ik mēnesi ir iespēja ietaupīt 40 eiro.

Izvērtējot visas trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trim Baltijas valstu galvaspilsētām, secināts, ka Rīga ir nodevusi dārgākās galvaspilsētas statusu Tallinai, kurā dzīvojošajām ģimenēm jārēķinās ar dārgāko ikdienu, norāda bankā.

Pēc “Swedbank” datiem, trīs galvenās izmaksu pozīcijas – pārtika, mājoklis un transports – Tallinas ģimenēm izmaksā 997 eiro mēnesī, Rīgā – 988 eiro, savukārt Viļņā dzīvošana ir vislētākā, – 817 eiro mēnesī.

Ienākumu atšķirības dēļ Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc šo trīs galveno izdevumu pozīciju segšanas pārējo vajadzību nodrošināšanai paliek vismazāk līdzekļu. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, pārējām vajadzībām – apģērbam, saimniecības precēm, veselības aprūpei, izglītībai, izklaidēm un citiem izdevumiem – Tallinas mājsaimniecībām atliek teju uz pusi vairāk naudas (2579 eiro) nekā Rīgā (1667 eiro), bet Viļņā pārējo vajadzību nodrošināšanai atliek 2309 eiro.

“Pēc pētījuma rezultātiem redzams, ka cenu pieaugums ir prasījis visu algas pieaugumu, Rīgā dzīvojošās ģimenes faktiski atstājot 2021.gada līmenī. Var secināt, ka Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām. Šādi apstākļi rīdzinieku pārējo vajadzību nodrošināšanu padara krietni vien izaicinošāku salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu,” atzīmē Kropa.

Viņa arī norāda, ka datu apkopojums neļauj cerēt uz kādām pozitīvām pārmaiņām, jo pēdējo gadu laikā ļaujam kaimiņvalstīm pārspēku pārliecinoši saglabāt un pat palielināt. “Redzams, ka bez reformām vismaz darbaspēka nodokļu jomā, tos izlīdzinot ar kaimiņvalstīm, Rīga, visticamāk, saglabās savu statusu kā pilsēta ar mazāko rīcībā esošo ienākumu pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas,” min Kropa.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.