“Visiem bija saldumi, man – siermaize.” Tēva rīcība pirms dēla ekskursijas aizkustina ne tikai dēla skolotāju 0
Daudziem bērnības ekskursijas saistās ne tikai ar prieku un piedzīvojumiem, bet arī ar klusām sāpēm, par kurām toreiz skaļi neviens nerunāja. Kamēr vieni veikalā pirka saldumus un limonādi, citi palika maliņā, jo ģimene nevarēja atļauties iedot līdzi kabatas naudu. Tieši par šādu pieredzi sociālajos tīklos atklāti pastāstījis Kaspars, kura rīcība aizkustinājusi desmitiem cilvēku.
Sociālo mediju platformā “Threads” Kaspars dalījās ar šķietami vienkāršu, bet ļoti cilvēcīgu stāstu: “Šodien dēlam bija ekskursija. Dēls teica, ka viņi iešot arī uz “McDonald’s”. Iedevu viņam kabatas naudu un papildus 20 eiro, lai atdod audzinātājai gadījumam, ja kādam bērnam vecāki nav iedevuši līdzi naudu.
Šoreiz visiem bija un dvačuks atgriezās atpakaļ.Tā darīju, jo man līdz 5. klasei ekskursijas bija lielākais pārdzīvojums. Visiem bija līdzi saldumi, visi varēja kaut ko nopirkt, bet man bija līdzi skolas dotā tēja, siermaize un desmaize. Un kauns. Man prieks, ka maniem bērniem tā nebūs jādzīvo.”
Ieraksts daudziem lika atcerēties pašiem savu bērnību
Līga dalījās ar siltām atmiņām par 90. gadiem: “Atceros grūtos laikus, kad vecākiem nebija daudz ko iedot līdzi ekskursijās. Bet kaimiņos dzīvoja senioru pāris, kuri gandrīz vienmēr, kad zināja, ka man būs kāda braukšana, iedeva līdzi cepumu paciņu un iespieda saujā divlatnieku. Biju tik priecīga, un vēl šodien to atceros ar siltumu.”
Arī Solvita atzina, ka situācija viņu ļoti aizkustinājusi: “Audzināju piecus bērnus, ne vienmēr sanāca iedot līdzi tik, cik gribējās. Ekskursijas bieži bija visiem reizē, un kādreiz kāds arī palika mājās. Ļoti aizkustināja šis ieraksts. Paldies tev par labo sirdi.”
Savukārt Laura komentāru sadaļā rakstīja, ka arī mēdzot dēlam iedot līdzi “rezervīti”, jo zina, ka viņš mēdz kaut ko nopirkt arī citiem bērniem.
Līga atcerējās, ka reiz viņai palīdzējusi klasesbiedrene: “Tas bija tikai viens saldējums, bet es to joprojām atceros.”
Linda priecājas par ideju: “Paldies par šo ziņu. Pēdējā mācību mēnesī bērns daudz stāstīja par klasesbiedreni, kurai vajag palīdzību – netīras drēbes, nepatīkama smaka, bērniem stundās jātaisa deguns ciet. Izlasot šo, sapratu, ka jāatrod iespēja palīdzēt.”
Tikmēr Ivita norādīja, ka līdzīgas situācijas redzamas arī izlaidumos: “Dažreiz vajag paķert līdzi kādu lieku puķi, ja zini, ka klasē būs bērns, kuram varbūt nebūs neviena sveicēja.”
Savukārt Sanita dalījās pieredzē par bērniem, kuri nevarēja atļauties doties ekskursijā: “Vakar biju kādā lauku skolā, kur vadīju nodarbības bērniem, kas nevarēja braukt ekskursijā. Iedevu papildu aktivitātes, un bērni teica, ka aizbraukušajiem skaudīs viss foršais, ko sadarījām. Arī autora ideju turpmāk aizņemšos.”
Daudzi komentētāji atzina, ka reizēm pietiek ar mazumiņu, lai bērns nejustos atstumts un šo sajūtu atcerētos vēl gadiem ilgi. Lūk, vēl komentāri, kas to apstiprina…
