40 kvadrātmetrus liels dzīvoklis privātmājas vērtībā? Rīdzinieki sašutuši par īpašumu cenām. Kur lai dzīvo? 0
Pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Rīgā ir kļuvušas par vienu no aktuālākajām tēmām gan pircēju, gan īrnieku vidū. Lai gan tirgus pēc iepriekšējā sastinguma perioda pakāpeniski atdzīvojas, cenu līmenis joprojām saglabājas augsts, un daudzviet tas turpina pieaugt. Eksperti norāda, ka mājokļu cenas galvaspilsētā pēdējā laikā augušas mēreni – aptuveni par 6–9% gadā, bet tomēr kopumā kopš 2022. gada pieaugums pārsniedz pat 30%.
Šo tendenci ietekmē vairāki faktori – pieaugošās būvniecības izmaksas, augsts pieprasījums pēc kvalitatīviem un gataviem mājokļiem jaunajos projektos, kā arī iedzīvotāju vēlme dzīvot energoefektīvos īpašumos, tātad siltinātās daudzdzīvokļu mājās. Vienlaikus, lai gan Rīgas cenas joprojām ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā, tās pakāpeniski tuvojas Baltijas reģiona vidējam līmenim.
Rezultātā mājokļa iegāde Rīgā daudziem kļūst arvien lielāks izaicinājums, liekot rūpīgi izvērtēt – pirkt, īrēt vai meklēt alternatīvas ārpus pilsētas centra. Kāda rīdziniece atradusi sludinājumu, kur par 40 kvadrātmetrus lielu dzīvokli tiek prasīti 150 000 eiro. Šī cena viņu ļoti pārsteidz, publiski uzdodot jautājumu, kopš kura laika īpašumu cenas tā augušas?
“Klau, Rīgas centrā jaunais projekts! 40 kvadrātmetri maksā 150 000 eiro. Kopš kura laika šī ir norma?” sieviete jautā.
Tikmēr komentētāji uz šo skatās vēl pragmatiskāk. Kā norāda nekustamo īpašumu “nicena.lv” pārstāvji, šis konkrētais darījums nemaz neesot izņēmums – cena ap 3750 eiro kvadrātmetrā jau esot redzēta arī citos darījumos, turklāt pēdējā gada laikā šādu piemēru esot desmitiem. Tas liecina, ka tirgū šādas cenas pamazām kļūst par realitāti, nevis retu izņēmumu.
Savukārt “estimo.lv”, kas piedāvā novērtēt savu īpašumu, atgādina, ka sludinājumos redzamā cena bieži vien ir tikai sākuma punkts – pārdevēji mēdzot to uzlikt augstāku, atstājot vietu sarunām. Tas nozīmē, ka reālā darījuma cena var būt nedaudz zemāka, lai gan kopējo tendenci tas būtiski nemaina.
Tomēr daļa cilvēku joprojām ir pārsteigti. Kāda komentētāja ironiski vaicā – vai tiešām runa ir par 150 tūkstošiem kvadrātmetrā, nevis par visu dzīvokli, piebilstot, ka pat prestižās Londonas ielās cenas ne vienmēr sasniedz šādu līmeni. Cena ir norādīta par visu dzīvokli, bet komentāros daži visdrīzāk pārpratuši rakstīto, tādēļ to jautā. Arī citi norāda, ka šādas summas vēl pavisam nesen šķita neiedomājamas.
Diskusijā iesaistās arī tie, kas seko tirgum ilgāk – kāda lietotāja atzīst, ka, skatoties projektus pēdējos divus līdz trīs gadus, cenu kāpums ir bijis ļoti jūtams. Tajā pašā laikā viņa piebilst, ka jaunie projekti bieži vien ir vizuāli pievilcīgi un kvalitatīvi, kas daļēji var izskaidrot cenu līmeni.
Autors arī precizē, ka runa ir par projektu Miera ielā, ko attīsta igauņu uzņēmums. Tas savukārt liek dažiem komentētājiem secināt, ka cenas Latvijā pamazām pielīdzinās kaimiņvalstu līmenim, īpaši ja runa ir par jauniem, premium segmentam tuvākiem projektiem.
Kopumā komentāri iezīmē divas galvenās nometnes – vieni uzskata, ka šādas cenas jau ir jaunā norma, ko nosaka tirgus un attīstītāju piedāvājums, bet citi joprojām uz to raugās ar neticību, atceroties laikus, kad par līdzīgām summām varēja iegādāties daudz plašākus mājokļus.
Vai cenas tiešām ir tik augstas? Izrādās, ka nekustamo īpašumu kompānija “Latio” apstiprina komentāros izskanējušo – Rīgas dzīvokļu tirgū veidojas arvien lielāka plaisa starp pārdevēju gaidām un realitāti –
sludinājumos prasītās cenas vidēji ir par 20-25% augstākas nekā faktiskajos darījumos.
Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu vidējā cena šogad martā pieaugusi par 1,8%, bet gada pirmajā ceturksnī cenas kopumā augušas par 5%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” sērijveida dzīvokļu tirgus jaunākajā pārskatā.
Martā sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā bija 928 eiro par kvadrātmetru. Cena bija par vidēji 43% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par kvadrātmetru.
“Arco Real Estate” pārskatā atzīmēts, ka cenas pieaugums šogad ir lielāks nekā visā iepriekšējā gadā kopumā. Par cenu palielinājuma iemeslu joprojām var uzskatīt dzīvokļu nepietiekamo piedāvājumu visos Rīgas mikrorajonos. Tāpat kompānijā atzīmē, ka martā sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugums bija augstākais pēdējo gadu laikā.
Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2026. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājušās par 2-7%. Lielākās cenu izmaiņas novērotas Imantā, kur tās šogad palielinājās par 7%. Arī Pļavniekos šogad sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums bija salīdzinoši lielāks nekā citos mikrorajonos – cenas palielinājušās par vidēji 6%.
Pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad nepārsniedza 5%. Vismazākās cenu izmaiņas bija vērojamas cenu ziņā lētākajā mikrorajonā – Bolderājā.
Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena martā vienas istabas dzīvokļiem palielinājās par 1,8%, divu istabu dzīvokļiem – par 2,2%, trīs istabu dzīvokļiem – par 2,1%, bet četru istabu dzīvokļiem – par 1,2%. Kopš šā gada sākuma visvairāk pieauga divu istabu dzīvokļu cena – par 5%.
Martā visos Rīgas lielākajos mikrorajonos varēja novērot dzīvokļu vidējās cenas palielinājumu. Lielākais vidējās cenas pieaugums novērots Āgenskalnā, Imantā un Vecmīlgrāvī, kur cenas mēneša laikā pieauga par vairāk nekā 2%. Martā dzīvokļu cenas vismazāk izmainījās Bolderājā.
Salīdzinot ar 2026. gada sākumu, martā visos Rīgas lielākajos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas, teikts pārskatā. Dzīvokļa kvadrātmetra augstākā vidējā cena bija Teikā, bet viszemākā tā joprojām bija Bolderājā.
Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas martā saglabājās Teikā, kur kvadrātmetra vidējā cena pieauga līdz 1123 eiro par kvadrātmetru. Viena kvadrātmetra zemākā vidējā cena martā bija Bolderājā – 695 eiro par kvadrātmetru, kas arī palielinājās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.
Martā dārgākie dzīvokļi saglabājās 119. un 104. sērijas mājās, kurās cenas divistabu dzīvokļiem apmierinošā stāvoklī bija robežās no 56 000 eiro līdz 57 000 eiro atkarībā no atrašanās vietas. Savukārt lētākās bija lietuviešu projekta mājas, kur divistabu dzīvokļu cenu amplitūda bija no 32 000 eiro līdz 46 000 eiro, un Hruščova laika mājas, kurās cenas divistabu dzīvokļiem bija robežās no 30 000 eiro līdz 48 000 eiro atkarībā no mikrorajona.
