“Kaimiņš bija ar psihisku slimību. Pamodos no tā, ka viņš stāv blakus manai gultai” – soctīklotāji atminas komunālo dzīvokļu laikus 0
Komunālie dzīvokļi daudziem asociējas ar šaurām virtuvēm, kopīgām vannasistabām un nemitīgu sadzīvošanu ar svešiem cilvēkiem. Taču aiz šīm durvīm slēpjas vesela pasaule ar saviem nerakstītajiem noteikumiem, konfliktiem, draudzībām un kurioziem atgadījumiem.
Šādi dzīvokļi plaši izplatīti bija padomju laikos. Tagad cilvēki sociālajā tīklā “Threads” atminas, ar kādiem piedzīvojumiem, dzīvojot komunālajā dzīvoklī, viņi tolaik saskārās.
Diskusiju aizsāka Linda. Viņa raksta: “Kurš ir dzīvojis komunālajā dzīvoklī? Atstājiet komentārā pērles ar piedzīvoto, dzīvojot kopā ar svešiniekiem. Sākšu pirmā – pēc ballītes 6.00 no rīta ierados mājās, lai nosnaustos pirms darba. Kāpjot liftā, izkrita atslēgas, tieši lifta šahtā. Telefons bija izlādējies. Modināju kaimiņus, lai ielaiž dzīvoklī. Pēc tam klauvēju pie visām durvīm, lai kāds iedotu piezvanīt mājas pārvaldniekam. Šis manāmā reibumā ieradās un izķeksēja atslēgas no lifta šahtas.”
Savukārt Ilze stāsta, ka viņas kaimiņš bija no Saūda Arābijas un paniski baidījās no viņas kaķa. Ikreiz, pirms ienākt vai iziet no dzīvokļa, viņš uzmanīgi lūkojies pa durvju spraugu un tikai tad zibens ātrumā meties pāri koridoram līdz savām durvīm. Ja kaķis tobrīd atradies koridorā, viņš saucis Ilzi, lai atnāk un dzīvnieku savāc.
Viņa atceras arī kādu kuriozu gadījumu – reiz, kad viņu dzīvoklī tika remontēta tualete, Ilze bija sarunājusi ar kaimiņu, ka varēs izmantot viņa vannasistabu. Taču reiz gadījusies situācija, kad viņa ietriekusies tualetē brīdī, kad kaimiņš tur lūdzies.
Kādi piedzīvojumi vēl aprakstīti komentāros?
“Kaimiņš bija ar psihisku slimību. Es pamodos no tā, ka viņš stāv blakus manai gultai un kaut ko vervelē.”
“Dzīvojām trīs džeki. Dzīvoklim bija sarežģīts plānojums. Vienā naktī viens no pārējiem atveda tik ļoti sadzērušos meiteni, ka viņa gulēja tā puiša istabā, bet pats uz dīvāna, baidījās, ka neapvemj. Tās dienas vakarā pie manis ciemojas meitene. Džentlmenis būdams, paceļu no grīdas biksītes un dodu viņai. Neveikls brīdis – tās nav manējās. Saliekot puzli kopā, izskatās, ka iereibusī meitene no rīta atradusi vannasistabu, kas bija blakus manai istabai, bet pēc tam pareizo istabu vairs neatrada un izmantoja manu.”
“Atnāca ciemos pie kaimiņienes draugi, apdzērās. Viens virtuvē izslēdzās. Nevarēju pamodināt, tāpēc vienkārši pārkāpu pāri, lai tiktu pie un no izlietnes.”
“Dzīvoju kopā ar francūzi. Biju aizbraukusi nedēļu nogali pie vecākiem. Atgriežos, viss dzīvoklis smird pēc deguma. Jaunskungs bija tik ilgi runājis ar draudzeni Skype, ka aizmirsis par mokas kanniņu uz plīts, kura jau kvēlojusi sarkana. Principā čalis gandrīz mums nodedzināja dzīvokli. Dzīvoklis mēnesi smirdēja. Un tas bija ziemā – vēdināt dzīvokli, kurš tā jau ir auksts. Ko vēl vairāk var vēlēties?”
“Dzīvojām trīs draudzenes. Bija demokrātijas princips 2:1 – tas nozīmē, ka, ja divas atnākam no ballītes, iekrītam gultā pie trešās un pamodinām viņu, jāturpina ballēties ir visām trim. Bet vispār labi, ka tajā laikā vēl nebija mobilo telefonu ar labām videokamerām un sociālo tīklu. Draugiem.lv gan šis tas ir.”
“Sen atpakaļ Avotu ielā bija liels, skaists četristabu dzīvoklis, kur katram bija sava istaba, bijām trīs. Čalis novietoja viesistabā Ziemassvētku eglīti ar lampiņām un turēja to tur divus gadus. Augustā mums eglītē dega lampiņas.”
“Mēs dzīvojām Stabu ielā 55, divas ģimenes. Tualete un vannas istaba bija viena, kopējā. Kaimiņu meitenei ļoti patika sēdēt uz poda un ilgi tur lasīt grāmatu, bet viņas brālim patika ieiet vannā uz divām stundām, tieši svētdienā, kad visi gatavojas jaunajai nedēļai. Tāpēc nereti nācās ciesties un gaidīt gan uz vienu, gan uz otru. Nebija laba satikšana.”
“Garāmejot ienācu paņemt ūdens pudeli un pamanīju, ka dzīvoklī neviena nav, bet ir ieslēgta gāzes plīts ar diviem riņķiem.”
Vai esi dzīvojis komunālajā dzīvoklī?
