
7. Dīvaina mīlestība pret skumjām 0
Latvietim skumjas nav vājums – tas ir dzīvesveids. Mēs klausāmies bēdīgas dziesmas, lasām dzeju, kur līst lietus un smaržo pēc slapjām lapām. Mēs baudām rudeni ar nopūtu un uzskatām, ka ir skaisti, ja “sāp mazliet dvēselē”. Tāda mūžīgā romantiskā melanholija. Kā sēņu lietus – skumji, bet labi.
Vai mēs esam dīvaini? Varbūt. Bet tieši tāpēc arī esam tik neatkārtojami – klusi, dillēm piepildīti, romantiskie introverti ar sirdi zem tautiskā jostas.