Bija traumas, bija smadzeņu satricinājumi, saplēstas drēbes un mācību grāmatas: mammas dalās šausmu stāstos par bērnu dzīvi skolā
1
Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Izglītības likumā, paredzot ierobežot tālmācības pieejamību pakāpeniski no 2027./ 2028. mācību gada.
No 2027. gada 1. septembra tālmācībā vairs nemācīsies 1. un 4. klases skolēni. Gadu vēlāk klātienes mācības attieksies arī uz 2. un 5. klases skolēniem, bet no 2029. gada 1. septembra – uz 3. un 6. klases skolēniem.
Tāpat no 2027. gada 1. septembra 1. līdz 6. klašu skolēni vairs nevarēs apgūt pamatizglītību ģimenē.
Saeima ir lēmusi vienu, bet ne mazums vien vecākiem domas ir diametrāli pretējas un viņus satrauc krasie ierobežojumi, kas pamazām tiks ietverti mūsu izglītības sistēmā.
Bija traumas, bija smadzeņu satricinājumi, saplēstas drēbes un mācību grāmatas
“Mana meita tālmācībā mācas jau trešo gadu. “Parastajā” skolā cieta no mobinga un skolotāju vienaldzības situāciju risināšanā. Bijusī audzinātāja pat konkrēti pateica, ka mums tas esot jāsaprot, jo mēs esam ienācēji. Bija traumas, bija smadzeņu satricinājumi, saplēstas drēbes un mācību grāmatas.
Beigās meita pateica, ka uz skolu vairs neies, jo sociālais pedagogs pateica, ka idiotiem jāiet palīgskolā. Sekmes nebija spīdošas, palika uz otru gadu. Kad sāka mācīties tālmācībā, sekmes ir gandrīz teicamnieka līmenī un stundām pieslēdzas ar prieku, arī ja ir saslimusi,” mamma Maija atklāj.
Sociālā pedagoģe mēģināja mani kā vecāku iebiedēt, ka meitu izmetīs no skolas
Linda: “Arī mana meita pabeidza Rīgas 1 tālmācības vidusskolu. Mācoties parastajā skolā bieži slimoja, tāpēc nepaspēja laicīgi nokārtot iekrājušās ieskaites. Tiku saukta uz pārrunām kurās sociālā pedagoģe mēģināja mani kā vecāku iebiedēt, ka meitu izmetīs no skolas. Tas turpinājās katru gadu. Sāku meklēt alternatīvas. Atradu R1TV. Aprunājāmies ar meitu un nolēmām mēģināt. Personāls tiešām superīgs. Jauka jauna direktore, kura ar bērniem sarunājas kā draudzene.
Konsultācijas, video konsultācijas ar paliekošiem ierakstiem, skipe, whatsap ar pedagogiem. Klasē vairāk kā 200 bērnu, bet pedagogi no rīta līdz 17 vakarā pieejami, arī sestdienās. Nestāstīšu gari, bet kad pēc devītās klases prasīju ko darīs tālāk, atbilde bija – mācīšos tālāk šeit. Citus variantus nemaz neizskatīja. Domāju, ka bērni ir patiesi un pēc viņiem var vērtēt visu skolu un tās personālu. Nenožēlojam nevienu minūti visā mācību periodā. Un milzīgs pluss ir tad, kad bērnam pašam ir jāiemācās atbildība un gribasspēks mācīties, jo to neviens nespiež.”
Tālmācība dod iespēju no rītiem ilgāk pagulēt
Kaiva: “Mani bērni mācās tālmācībā un mājmācībā. Viņi ir sajūsmā un neko negrib mainīt. Stundas un uzdevumi ir interesanti un saistoši. Socializējas “parastā” mūzikas skolā un saka, ka ar tiem pašiem bērniem ikdienā vairāk stundas pavadīt nevēlētos. Tālmācība dod iespēju sadalīt slodzi un daļēji novirzīt uz nedēļas nogalēm un brīvdienām, līdz ar to vairāk laika atstājot hobijiem, talantiem un grāmatu lasīšanai. No rītiem var ilgāk pagulēt, ja organisms to prasa un stundu ierakstus noskatīties vēlāk. Musu ģimeni ļoti apbēdina šie saemas uzbrukumi un bērniem mūžīgā neziņa par nākotni sagādā nevajadzīgu stresu.”
Pati strādāju klātienes skolā, kolēģiem ir padomju domāšana un stils, bērni stāsta, ka citi skolotāji uz viņiem bļauj un pazemo
“Mans bērns mācās tālmācībā un ir ļoti priecīgs. Pirms tam klātienes skolā cieta no mobinga no klasesbiedru puses, ko personāls nespēja novērst. Tagad mācās savā tempā un paātrināti, jo ir spējīgāka par vienaudžiem. Pati strādāju klātienes skolā, kolēģiem ir padomju domāšana un stils, bērni stāsta, ka citi skolotāji uz viņiem bļauj un pazemo. Pati to arī esmu dzirdējusi. Kolēģi vēlas, lai pārņemu viņu stilu un attieksmi pret bērniem, jo esot “pārāk laba pret bērniem”. Var jau veidot visādas programmas skolā utml., ierūsējušus skolotājus tas tāpat nemainīs, un vecākiem ir jābūt izvēlei, kādā veidā mācīt savus bērnus. Nedrīkst par vardarbību teikt, ka tas tā ir un bērniem pie tā jāpierod, vardarbību slēpjot aiz “socializācijas”,” mamma Ance norāda.
Tālmācības skolas ir nepieciešamas dažādās situācijās: bērns intraverts, invalīds, mobings, nabadzība, jūtīgs, alerģisks, dzīvo ārzemēs
Laura: “Labdien! Es arī vēlētos padalīties ar pieredzi saistībā ar tālmācību. Mana meita mācījās Jelgavas tālmācības skolā, kura bija par velti un attieksme no direktores un skolotājiem bija TIKAI pozitīva. Mēs ar meitu (10 gadi) pārvācāmies uz Itāliju, 2 gadus viņa apmeklēja vietējo skolu, apguva valodu un viss gāja savu gaitu. Tad parādījās COVID 19 un pilnībā sagrieza arī mūsu dzīvi. Neiedziļināšos sīkumos, vieglāk pastāstīt sarunā, bet es izlēmu meitu ielikt tālmācībā, jo es varēju palīdzēt saprast fiziku, ķīmiju u.c. priekšmetus latviešu valodā, bet meitai nemaz nevajadzēja manu palīdzību, jo skolā bija izstrādāta speciāla metode kā vadīt nodarbības. Bērns šajā skolā pavadīja 3 gadus un tikai eksāmeni bija jānokārto klātienē. Direktore bija ĻOTI laipna, atsaucīga un zinoša. Skolotāji ļoti pretimnākoši. Par jebkuriem materiāliem vai grāmatām man nekas nebija jāmaksā. Esmu no visas sirds pateicīga šai skolai, mans bērns mācījās bez stresa, kas man bija ļoti svarīgi. Manuprāt, tālmācības skolas ir nepieciešamas dažādās situācijās: bērns intraverts, invalīds, mobings, nabadzība, jūtīgs, alerģisks, dzīvo ārzemēs utt. Šobrīd meita mācās klātienes vidusskolā un ar viņu viss ir kārtībā. Ar cieņu.”
Latvijā pat valdībā kādiem 30%varētu piešķirt kodus un aizliegt vadīt valsti
“Labdien. Esmu divu puiku mamma, kuriem 10 gadu starpība. Var teikt viens beidza skolu, otrs sāka. Pirmajam puikam 3.klasē, kad 10 gados visādi pusaudžu posmi jāiziet, tika piešķirts kods un nonācām Meža skolā. Vislabākās atsauksmes un profesionāli darbinieki tur strādāja. Žēl, ka tādu skolu likvidēja. Ziniet, tur bija bērni, kuram vienkārši neveicās matemātika. Un tapēc bija kods. Šobrīd vispār būtu jāpaceļ jautājums par kodu piešķiršanu valsts līmenī, jo bērniem, kam ir kaut kas neironetipisks uzreiz piešķir kodus.
Man ieteikums paskatīties tepat Latvijā-pat valdībā kādiem 30%varētu piešķirt kodus un aizliegt vadīt valsti! Vecākiem bieži ir kauns runāt par šo lietu, jo negrib , lai citi to zin. Liekas, mans bērns ir ne tāds kā citi. Beigu beigās, turpināšu. Puika pabeidza Meža skolu un pabeidza arī Tehnisko koledžu -elektriķus, kur daudzi Covid laikā, pat no vidusskolām izkrita.
Sākšu par otro puiku. Pirmā skola-jauna izremontēta, skaista. Bet ar to, ko saskārāmies šajā skolā kā vecāki-bija murgs. Pēc 2 mēnešu mācībām 1.klasē uz skolu tika izsaukti 10 vecāki. Ar katru runāja-sociālai, psiholoģe un logopēde. Mums tika piedāvāts iet prom.
Mēs nežēlojot naudu, aizgājām pie psihologa uztaisīt psiholoģisko izpēti un atzinumu. Par šo psiholoģe tikai pasmējās, ka esot uzpirkts .Attieksme no vadības un direktores puses bija “zem katras cilvēciskās diplomātijas”. Tuvojās Kovids. Mēs pieņēmām ātri lēmumu, pārvedam puiku uz mazāku skou. Paldies direktorei, kura šo visu noklausoties, pieņēma mūs.
Tā mēs 4 gadus sākumskolu tur nomācījāmies. 4.klasē sākās skolā dažādas “nesmukas” piezīmes un darbības. Tā vietā, lai strādātu ar bērnu, vienpersoniski no skolotājas tika darītas darbības, kas mums lika satraukties. Atstāts klasē, kad visa skola iet uz 18.novembrim nolikt svecītes vai strappbridī neļāva ar pārējiem iet ārā.
Ļoti profesionāli “nostādīja” pret puiku visu klasi. Pieņēmām lēmumu-ar 5.klasi uz tālmācību. Varu teikt-tas bija mūsu visvislabākais lēmums priekš mūsu bērna! Ja jūsu bērns ir ļoti emocionāls , kamēr viņa nervu sistēma nav nobriedusi, iesaku tikai šo variantu. Šobrīd esam 6.klasē .Ļoti daudz darbojamies ar interešu pulciņiem-automodelusms, droni un jaunsardze.
Nekādā ziņā nedrīkst pieļaut tālmācību 1-6.klasei slēgšanu vai aizliegšanu. Tā ir vienīgā drošā vide-jūtīgiem, nenobriedušiem un savādāk domājošiem bērniem,” Anita izklāsta.
Arī no vecākiem ir emocionāla vardarbība pret skolotājiem un bērni, to visu kopē
Karīna: “Tālmācības skolas tiešām ir pretimnākošas un ir ieinteresētas, lai bērni justos bez stresa un bez psihiskām traumām. Padomija joprojām dzīvo daudzās skolās, jo tur ir skolotāji, kas paši izbaudīja emocionālo vardarbību, viņi ar šo bagāžu iet skolās un emocionāla vardarbība pazemošana turpinās. Arī no vecākiem ir emocionāla vardarbība pret skolotājiem un bērni, to visu kopē, jo viņus audzina vecāku attieksme un telefonu ekrāni.
Faktiski, sabiedrība grimst vardarbībā, jo nav uz ko tiekties, nav garīguma, līdzjušanas, visa cilvēcīgā. Ir laiks atgriezties un atveseļoties no naida, vienaldzības, gļēvulības, agresijas, cietsirdības sērgas. Jāsāk katram ar sevi!”
Par šo tēmu nesen TV24 izteikusies arī Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja.
Kā informē Saeimas Preses dienestā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rosināto izmaiņu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Ar grozījumiem neklātiene aizstāta ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās ļaušot organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Šāds regulējums paplašinot iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē. Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumā precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks Ministru kabinets.
Vienlaikus noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.
Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets.
Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.
“Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti,” izmaiņu nepieciešamību pamato Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV).
Kā norāda parlamentā, klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja. Turklāt tālmācībā bērniem ir grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes. Izglītības iestādē ir garantētas arī fiziskās aktivitātes – sporta stundas -, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver likumprojekta autori.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024. gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3500 skolēnu, no tiem 1.-6. klasē – 1100 skolēnu. Savukārt kopumā visās izglītības pakāpēs tālmācībā 2024. gadā mācījās 12 800 skolēnu.
Kritērijus un kārtību, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks Ministru kabinets, ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības. Tās ietvers arī kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai skolēniem un viņu vecākiem.
Likums Ministru kabinetam deleģē noteikt prasības, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.
Jau ziņots, ka Saeimas iepriekš pieņemtais un Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai atgrieztais likums paredzēja, ka jaunās normas attiecībā uz 1. klasi būtu spēkā jau no 2026./2027. gada, bet no 2027. gada 1. septembra regulējums būtu attiecināms arī uz 2. un 4. klasi, no 2028. gada 1. septembra – uz 3. un 5. klasi, bet no 2029. gada 1. septembra – arī uz 6. klasi.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 22. janvārī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību 1. līdz 6. klašu skolēniem. Mācības tālmācībā vai ģimenē šajā pamatizglītības posmā atļaus tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam uzticēts izstrādāt Ministru kabinetam.
Valsts prezidents aicināja izmaiņas ieviest pārdomāti un apsvērt to spēkā stāšanās pārcelšanu, lai nepieļautu situāciju, kurā pārsteidzīga reforma varētu apdraudēt bērna intereses.
Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka noteikumu izstrādes termiņš līdz 2026. gada 15. maijam jāatstāj spēkā, lai nodrošinātu savlaicīgu skaidrību par jaunā regulējuma piemērošanu.
