Par dažu šajā sarakstā iekļauto augu sliktajiem varoņdarbiem šaubu nav, bet par citu, piemēram, ābeli, speciālisti ir nesapratnē. Foto – Shutterstock

Ābeles un lupīnas – melnajā sarakstā. Par dažu augu “agresivitāti” speciālisti neizpratnē 5

Latvijā top augu un dzīvnieku sugu saraksts, kas kļuvuši par draudu vietējiem. Tajā plānots iekļaut, piemēram, arī ābeli, smiltsērkšķi, lupīnu, plūškoku. Šobrīd invazīvo sugu sarakstā oficiāli ir tikai Sosnovska latvānis.

Reklāma
Reklāma

Sarakstā – 59 sugas

Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Lasīt citas ziņas

Latvijas melnajā sarak­stā plānots iekļaut 59 sugas – 35 augu, divas zīdītāju, trīs vēžu un zivju, vienu kukaiņu, divas gliemežu, divas parazītu un septiņas Baltijas jūras invazīvās sugas. Šo sarakstu, kura projektu sagatavojusi Daugavpils Universitāte, Latvija veido, izpildot Eiropas Savienības regulu. Tā uzdod nacionālajām valdībām tikt skaidrībā, kādi svešzemju augi un dzīvnieki iedzīvojušies tik ļoti, ka sākuši apdraudēt vietējās sugas, kā arī veikt darbības, lai apturētu to izplatību.

Šo sarakstu plānots apstiprināt valdībā, taču pirms tam tas tikšot apspriests arī ar ieinteresētajām organizācijām. Tā kā pagaidām nav ne naudas, ne skaidrības par institūcijām, kas būs atbildīgas par invazīvo sugu ierobežošanu, cilvēkiem īpaši satraukties nevajag – vismaz tuvākos gadus neviens jūsu īpašumā nenāks un neliks izpļaut pļavas, izķert kukaiņus vai kā citādi apkarot “ienācējus”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par invazīvām sugām tiek uzskatītas svešzemju sugas, kas pēc to ieviešanās un izplatīšanās savvaļā nelabvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību un savu izplatību palielina uz vietējo sugu rēķina. Latvijā ir vismaz 640 jeb 33% savvaļā pārgājušas citzemju augu sugas, taču ne visas ir invazīvas un apdraud vietējos augus, uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Tāpat Latvijas pļavās un ūdeņos fiksētas jau vismaz 100 bezmugurkaulnieku, 20 putnu un zivju, trīs zīdītājdzīvnieku sugas, kas nav raksturīgas mūsu dabai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.