Ādamsona ziņotājs atzinis vainu. Viegli tikuši cauri? 23
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas tiesa pasludinājusi spriedumu bijušajam drošības iestāžu darbiniekam Arturam Šmaukstelim, kura vārds publiski izskanēja saistībā ar bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona tā dēvēto spiegošanas lietu.
Tiesā tiek skatīta krimināllieta, kurā J. Ādamsons apsūdzēts par to, ka viņš vismaz četrus gadus vācis dažādas ziņas, kuras nodevis Krievijas Federācijas specdienestiem. Kopā ar Ādamsonu uz apsūdzēto sola sēž viņa starpnieks – Krievijas pilsonis un bijušais Valsts drošības komitejas darbinieks Genādijs Silonovs. Abi apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajās noziedzīgajās darbībās noliedz.
Tiesājas ar ministriju
2021. gada 10. jūnijā Saeima piekrita tam, ka par spiegošanu Krievijas labā aizdomās turētais deputāts Jānis Ādamsons tiek izdots kriminālvajāšanai, bet jau nākamajā dienā Rīgas pilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Šobrīd gan tas ir mainīts uz 30 000 eiro drošības naudas. Pēc Ādamsona apcietināšanas izskanēja, ka šajā spiegošanas lietā iesaistīti vairāki bijušie drošības iestāžu darbinieki, starp viņiem arī Arturs Šmaukstelis, kurš 2019. gadā kādu pusotru mēnesi strādājis par deputāta Ādamsona palīgu Saeimā. Valsts drošības dienests Šmauksteli aizturēja 2021. gada 10. jūnijā, viņš apcietinājumā atradās līdz 2021. gada 30. augustam.
Šmaukstelis savu karjeru drošības iestādēs sācis 2004. gadā kā iecirkņa inspektors Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldē, bet nākamajā gadā kļuvis par Drošības policijas darbinieku (tāds iepriekš bija Valsts drošības dienesta nosaukums). Kopš 2012. gada A. Šmaukstelis bija vecākais inspektors Ādažu novada Pašvaldības policijā. 2019. gada vasarā Šmaukstelis mēģināja kļūt par Carnikavas novada Pašvaldības policijas priekšnieku, bet nesekmīgi, jo tam piekrišanu nedeva toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš esot pamatojies uz Valsts policijas operatīvo informāciju par augstu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma risku.
Apstrīdot iekšlietu ministra atteikumu, Šmaukstelis vērsās Administratīvajā rajona tiesā, prasot to atzīt par prettiesisku. Savā pieteikumā Šmaukstelis norādīja, ka ar atteikumu viņam radīti materiālie zaudējumi un aizskarta reputācija. No Iekšlietu ministrijas pieteicējs kā kompensāciju par viņam nodarīto materiālo kaitējumu pieprasīja 13 820 eiro, bet morālo kaitējumu novērtējis ar 5000 eiro. Divu pirmo instanču tiesas šo pieteikumu jau noraidījušas, bet Senāts vēl nav izskatījis.
Neizpaužamās ziņas jau publicētas
Krimināllieta, kurā apsūdzēti Arturs Šmaukstelis un Andrejs Motiļs, tikusi izdalīta no Ādamsona spiegošanas lietas. Nevienam no viņiem nav apsūdzību par iesaistīšanos spiegošanā. A. Motiļam inkriminēta neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, bet A. Šmaukstelim – gan neizpaužamu ziņu izpaušana, gan valsts noslēpuma apzināta izpaušana, gan arī sava līdzapsūdzētā Motiļa uzkūdīšana izpaust neizpaužamas ziņas.
Krimināllieta tika izskatīta rakstveida procesā, turklāt, ņemot vērā, ka šajā kriminālprocesā figurē valsts noslēpums, no iesaistītajām iestādēm iegūt papildu informāciju nebija iespējams. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Ločmelis, kurš šajā lietā ir valsts apsūdzības uzturētājs, esot gatavs vairāk komentēt tikai pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Tajā pašā laikā apjomīgie ziņojumi, kurus Šmaukstelis esot gatavojis un nodevis Ādamsonam, noplūdināti un tikuši publicēti grāmatā “Ādamsona faili”, kuras autors ir persona ar pseidonīmu Indriķis Latvietis. Ādamsona aizstāvība jau divas reizes lūgusi tiesu, lai šis izdevums tiktu pievienots viņa lietas materiāliem. No ziņojumiem izriet, ka Ādamsons vācis informāciju par korupciju un kontrabandu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros varētu būt iesaistītas daudzas gan bijušās, gan esošās augsta ranga Valsts policijas amatpersonas.
Viegli tikuši cauri?
Ādamsona ziņotājs Arturs Šmaukstelis un viens no viņa informācijas avotiem Andrejs Motiļs vainu atzina jau pirmstiesas izmeklēšanā, tāpēc prokurors J. Ločmelis uzskatīja par iespējamu ar abiem apsūdzētajiem vienoties par sodu. Saskaņā ar šo vienošanos Šmaukstelim piespriests nosacīts cietumsods uz diviem gadiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kā arī 80 stundas sabiedriskā darba. Piespriests arī papildsods – uz vienu gadu atņemtas tiesības ieņemt amatu, kas saistīts ar pieeju konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Bijušajam Valsts drošības dienesta darbiniekam Motiļam, kurš pēc Šmauksteļa uzkūdīšanas vairākkārt nodevis viņam neizpaužamas ziņas, arī piespriesta nosacīta brīvības atņemšana – uz vienu gadu ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
Rīgas pilsētas tiesas pasludinātais spriedums vēl nav stājies spēkā, lietas dalībniekiem ir tiesības to pārsūdzēt.
