“ES pat nebija tādu standartu!” Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pārsteigusi visus ar to, ko tā izmanto pārtikā 0
Katrai valstij ir sava specifika un tradīcijas, kā tā rīkojas ar zivīm. Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, visiem bija kā pārsteigums — ka brētliņas un reņģes no Baltijas jūras ir pārtikā izmantojamas zivis. Viņu izpratnē tās ir industriālas zivis, no kurām ražo zivju miltus, un citām vajadzībām tās nav izmantojamas. Šādu faktu TV24 raidījumā “Saimnieks. Zeme. Valsts” atklāja Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors.
Viņš stāsta, ka “pārtikas tirgū ES pat nebija standartu tādai zivij kā brētliņa — mēs ienācām tirgū ar faktu, ka arī šīs mazās zivis ir izmantojamas pārtikā. Ja runājam par Rietumu valstīm, tad labākajā gadījumā viņi pārtikā izmanto tikai liela izmēra reņģes, bet viss pārējais nonāk zivju miltu ražošanā.”
Turklāt tā nedomāja tikai Rietumvalstis, bet arī dažas mūsu kaimiņvalstis, kurām nav šādas pārtikas ražošanas un tik lielas tradīcijas. “Latvijā mēs maksimāli apstrādājam šīs zivis pārtikai, ja tās ir kvalitatīvas un labas. Tikai tā daļa, kas neder pēc kādiem parametriem, var tikt izmantota dzīvnieku barībā vai zivju miltu ražošanā,” norāda Riekstiņš.
Runājot par zivīm un kuģiem, kas var ienākt Baltijas jūrā, ir noteikts ierobežojums to lielumam: “Mēs uzskatām, un arī mūsu ministrs vairākkārt ir izteicies, ka mēs vēlētos, lai lieli kuģi Baltijas jūrā nezvejotu. Jūra ir jutīga — mēs gribam saglabāt ilgstoši šīs zvejas iespējas. Tagad esam jau sadzirdējuši, ka arī citās valstīs par to runā, piemēram, Zviedrijā.”
Zviedrijā neapmierināti ir mazie jeb tā sauktie piekrastes zvejnieki. Tiesa gan, tie nemaz tik mazi nav, jo strādā arī ar traļiem. Zviedri ir ieinteresēti lielākās reņģēs, ko tradicionāli izmanto pārtikā, taču to paliek arvien mazāk: “Lielā flote nozvejo visas lielākās, tās pazūd, un tagad viņi pret to vēršas. Politiķi to ir sadzirdējuši, un plānots pārskatīt intensīvo zvejošanu,” stāsta eksperts.
