“Nervus kutinoši brīži vecākiem…” Jau 2 mēnešus skolās ir aizliegti mobilie telefoni, ko tas ir devis?
0
Kopš šī gada 1.septembra 1.-6.klašu skolēniem telefonus stundu laikā nav atļauts izmantot. Nu jau ir pagājuši divi mēneši jaunajā kārtībā, tāpēc ir laiks nedaudz atskatīties, vai un kā tas darbojas.
Tā kā šis jautājums man jau no pirmās dienas man šķitis nedaudz kaitinošs, esmu par to neformāli runājusi ar daudziem vecākiem un arī pedagogiem. Protams, ir pilnīgi skaidri argumenti, kāpēc telefonus bija vērts “noņemt” – jaunieši patiešām tajos pavada pārāk daudz laika, toties tagad starpbrīžos viņi atkal sarunājas un kopā spēlē spēles. Piekrītu, šis ir lielisks ieguvums.
Mūsdienās tehnoloģijas ir visur
Tomēr vienmēr, audzinot bērnus, uzskatu, ka stingri aizliegumi nav labākais veids, kā veidot izpratni par labo un slikto. Negribētos, lai izaug paaudze bez savas galvas uz pleciem, kas spēj reaģēt un sadzirdēt vien tad, kad kaut ko tai aizliedz.
Daudz vērtīgāk būtu lietas kārtot mūsdienīgi – izrunājot, izskaidrojot un, iespējams, brīdinot, ka pēc pirmā brīdinājuma pat telefona izmantošanu stundās, tas tiek atņemts. Kaut vai tā!
Un galu galā – mūsdienās tehnoloģijas ir visur – ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo dzīvēs. Tās noteikti var būt arī labs sabiedrotais mācību procesā, veidojot dažādus tiešsaistē pildāmus uzdevumus, meklējot idejas skicēm vizuālajā mākslā vai citādi radoši un gudri izmantojot sniegtās iespējas. Kādreiz nākotnē taču visas šīs prasmes darba tirgū noderēs.
Dienasgrāmata taču tagad ir E-klasē, bet bērns stundu laikā nemaz E-klasē ieiet nevar…
Pajautāju savai draudzenei, trīs bērnu mammai, ko domā viņa. Es pilnībā saprotu viņas sašutumu.
“Mēs dzīvojam aptuveni 50 kilometrus no skolas. Sabiedriskais transports nekursē, tāpēc paši vedam bērnu uz/no skolas. Viss kārtībā, ar šādu sistēmu rēķināmies. Taču stundas tik bieži mainās! Gadās, ka pēkšņi nenotiek pēdējās stundas vai tieši otrādi – bērnam pēc skolas ir jāpaliek ilgāk. Es to neuzzinu. Agrāk viņa man vienmēr atsūtīja īsziņu, un es varēju plānot laiku. Tagad ir gadījies, ka aizbraucu pakaļ un stundu sēžu mašīnā pie skolas, vai arī bērnam stundas beidzas agrāk, bet es jau esmu devusies citos virzienos un netieku pakaļ. It kā sīkumi, bet mūsu ikdienu tomēr sarežģī. Pie tam mana meita jau iepriekš labi zināja, ka skolā telefons tiek nolikts somā, tas nepieciešams tikai saziņai ar vecākiem.”
Vēl kāda paziņa šķendējās par to, ka telefoni skolā tiek savākti pie skolas dežurantes, bērns regulāri to pēc stundām aizmirstot paņemt atpakaļ, radot nervus kutinošus brīžus vecākiem, kuri arī pēcpusdienā līdz ar to nevar sazināties ar bērnu, kurš jau ir mājās, taču telefonu aizmirsis skolā.
Neformālās sarunās ar skolotājiem un skolu darbiniekiem arī esmu dzirdējusi daudz neapmierinātības, jo pēc būtības šī telefonu pieskatīšana ir uzlikta uz skolu pleciem. Telefoni ir jāsavāc, kaut kur jāglabā, tiem jābūt drošībā. Tam esot pat nepieciešams algot cilvēku. Tiesa gan, oficiāli skolotāji šādus komentārus nebija gatavi sniegt. Negriboties lekt uz ecēšām.
Tomēr nosūtīju pēc nejaušas izvēles jautājumus trīs Rīgas skolu pārstāvjiem, jautājot, kā viņi praktiski organizē šo telefonu konfiscēšanas jautājumu. Divās no aptaujātajām skolām izslēgti telefoni atrodas skolēnu somās, kas man šķiet labākais risinājums, jo skolēniem uzticas, ka telefoni ir somās, vienlaikus ārkārtas situācijās telefons ir pa rokai.
“Apsveram iespēju liegumu noteikt arī 7.-9.klasēm”
Pieredzē dalās Jolanta Nagle, Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore.
“Mēs kopumā ļoti pozitīvi vērtējam jauno kārtību. Novērojam, ka, samazinot viedierīču radītos traucējumus, ir uzlabojusies bērnu savstarpējā komunikācija starpbrīžos un uzmanības noturība mācību stundās. Kārtība, kad 1.-6. klašu skolēniem atrodoties skolā mobilo tālruņu lietošana ir aizliegta, pilnībā sevi ir attaisnojusi.
Skolā esam noteikuši vienkāršu un skaidru procedūru, kas samazina papildu resursu nepieciešamību.
Ienākot skolā, 1.-6. klašu skolēns tālruni un citas viedierīces ieslēdz klusuma režīmā bez vibrozvana un novieto savā somā līdz mācību dienas beigām. Telefoni netiek vākti atsevišķi, atbildība par ierīces atrašanos somā gulstas uz pašu skolēnu.
Mobilais telefons atrodas skolēna somā līdz brīdim, kad skolēns dodas prom no skolas pēc nodarbībām. Bērniem, kuriem jādodas mājās ātrāk, viedierīce ir somā, un to var ieslēgt tikai ārpus skolas telpām.
Saziņa starp skolēniem un vecākiem, izmantojot mobilās ierīces, nenotiek laikā, kamēr skolēns atrodas skolā. Ārkārtas situācijas gadījumā vecāki var sazināties ar klases audzinātāju, skolas lietvedību vai dežurantu.
Mēs uzskatām, ka sākumskolas un pamatskolas sākuma posmā (1.-6. klasē) mobilais telefons nav nepieciešams mācību procesā.
Mūsu skola ir nodrošināta ar digitālajiem resursiem, tāpēc radošas aktivitātes vai citi interaktīvi uzdevumi tiek veikti, izmantojot skolā pieejamās planšetes un Chromebook datorus. Tādējādi mēs saglabājam mācību procesa modernumu un interaktivitāti, vienlaikus novēršot mobilo tālruņu radītos traucējumus un nevajadzīgu uzmanības novēršanu.
Mēs apsveram šīs kārtības ieviešanu arī 7.–9. klašu skolēniem, lai veicinātu labāku koncentrēšanos un mazinātu virtuālo konfliktu ietekmi.
Skolēniem starpbrīžos un pagarinātajā grupā tiek dota iespēja spēlēt galda spēles vai izmantot dinamiskās pauzes sākumskolā.
Par stundu izmaiņām un citiem aktuāliem jautājumiem skolēni tiek informēti, izmantojot skolas ekrānus.
Plānojam cieši sadarboties ar Skolas padomi, lai apzinātu un ieviestu citas iespējas skolēnu lietderīgai brīvā laika pavadīšanai un veselīga mikroklimata veidošanai.”
“Jaunā kārtība sevi ir attaisnojusi”
Pieredzē dalās Marina Serkova – Rīgas Gaiļezera pamatskolas direktore.
“Jaunā kārtība sevi ir attaisnojusi – bērni vairāk iedziļinās stundas tēmās, strādā koncentrētāk un produktīvāk. Stundās ir mazāk traucējošu faktoru, skolēni ir aktīvāki un iesaistās mācību procesā.
Praktiskā organizācija mūsu skolā notiek šādi…
Ierodoties uz pirmo stundu, skolēni mobilos telefonus un viedierīces ieslēdz klusuma režīmā (bez skaņas un vibrācijas).
Pirmās stundas skolotājs atgādina skolēniem par telefonu nodošanu un pārliecinās, ka visi tie ievietoti speciālā novietnē/kastē.
Pēc pirmās stundas skolotājs telefonu kasti novieto skolotāju istabā, aizslēgtā skapī, kur tie glabājas līdz mācību dienas beigām.
Mobilās ierīces skolēni nedrīkst izmantot ne stundās, ne starpbrīžos.
Mācību dienas beigās telefonus izsniedz priekšmeta skolotājs, pie kura notika pēdējā stunda.
Ja skolēnam nepieciešams atstāt skolu ātrāk (piemēram, ārsta apmeklējuma vai sacensību dēļ), telefons tiek izsniegts pirms došanās prom.
Nepieciešamības gadījumā saziņa ar vecākiem notiek caur klases audzinātāju vai skolas administrāciju.
Mācību procesā skolēniem telefoni nav vajadzīgi. Iepriekš daļa skolotāju izmantoja Kahoot vai citus līdzīgus rīkus, kā arī kalkulatorus vai ideju meklēšanu telefonos, tomēr šobrīd šiem mērķiem tiek izmantoti hrombooki. Līdz ar to mācību darbam mobilās ierīces nav nepieciešamas.
“Telefonus atļauts izmantot stundās, ja tas nepieciešams mācību darbam”
Pieredzē dalās Sandra Āboliņa, Rīgas Iļģuciema pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā.
“Grozījumi Izglītības likumā nosaka pilnīgu mobilo telefonu aizliegumu skolā līdz 6. klasei, lai mazinātu ekrāna laiku un nodrošinātu koncentrēšanos mācību darbam. Savukārt 7.–9. klasēm skolas pašas nosaka lietošanas kārtību, vienlaikus rūpējoties par vienlīdzību un drošību visu klašu skolēniem. Esam vieni no tiem, kas pieņēmuši lēmumu telefonu lietošanu aizliegt visiem skolēniem no 1.-9.klasei, jo telefonu lietošanas ierobežojumu mērķi aktuāli visiem skolēniem, neatkarīgi no vecumposma. Rīgas Iļģuciema pamatskola noteikusi telefonu lietošanas ierobežojumus ar mērķi ierobežot mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu, jo pētījumi rāda, ka personīgā mobilā tālruņa klātbūtne negatīvi ietekmē cilvēka kognitīvās spējas, kā arī palielina digitālās emocionālās vardarbības risku.
Elektroniskie saziņas līdzekļi (mobilie telefoni, planšetes, viedpulksteņi u.c.) izslēgti atrodas skolēna somā, izņemot gadījumus, kad tas ir saskaņots ar mācību priekšmeta skolotāju un telefonus atļauts lietot mācību procesa laikā. Telefonu atļauts lietot arī QR koda uzrādīšanai skolas ēdnīcā. 1. – 2.klašu skolēniem atļauts ieslēgt telefonu pēc mācību stundām, lai saņemtu zvanu no vecākiem par izglītojamā sagaidīšanu. Tāpat mobilo telefonu atļauts lietot kā medicīnas ierīci, lai monitorētu veselības stāvokli bērniem ar īpašām veselības vajadzībām, piemēram, cukura diabētu.Nepieciešamības gadījumos, ja steidzami nepieciešams sazināties ar vecākiem vai noskaidrot kādu informāciju, piemēram, par ārpusskolas nodarbību izmaiņām, skolēni var vērsties pie kāda no tuvumā esošajiem skolotājiem, lai saņemtu atļauju lietot telefonu šim mērķim.
Telefonus atļauts izmantot stundās, ja tas nepieciešams mācību darbam. Tāpēc Kahoot spēles nekur nav pazudušas.
Taču skolā mums ir pieejamas arī planšetes un chromebook datori mācību procesam, ko skolotāji aktīvi izmanto, jo būtiski attīstīt skolēnu digitālās prasmes un tehnoloģiju izmantošana mācību procesā ir ikdienas darba sastāvdaļa. Tāpat skolotāji izmanto tādas platformas kā uzdevumi.lv, soma.lv un iespēju robežās klasēs ir interaktīvās tāfeles. Tāpēc telefonu lietošanas ierobežojumu noteikti nevajag uztvert kā mūsdienu digitālo iespēju ierobežošanu skolēniem. Mērķis ir tieši izslēgt bezmērķīgu telefona lietošanu, uzlabot skolēnu savstarpējās komunikācijas prasmes, kā arī preventīvi mazināt bulingu sociālajos tīklos.
Kopumā skolēni ir pieraduši pie jaunajiem noteikumiem, taču ir gadījumi, kad skolēni tomēr centušies telefonus lietot. Ja tiek konstatēts, ka skolēns nav ievērojis telefonu lietošanas aizliegumu, skolotājs ir tiesīgs ierīci konfiscēt un nodot to izglītības iestādes vadībai, kura izlemj, vai to pēc mācību stundu beigām atdod izglītojamajam vai arī viņa vecākiem. Tomēr šādi gadījumi ir izņēmums un noteikti nav ikdiena.
No 9.klašu skolēniem saņēmām iesniegumu ar lūgumu atļaut telefonus tomēr lietot, bija nepieciešams papildus skaidrošanas darbs, kādēļ ierobežojumus nosakām visiem. Ja iepriekš skolēni centās telefonus dažkārt izmantot stundu laikā (kad tas nebija nepieciešams stundas darbam), tad tagad tā vispār vairs nav problēma. Biežāk var redzēt, ka skolēni starpbrīžos spēlē kādas spēles, sarunājas, kā arī lasa grāmatas vai zīmē.”
