Vai auksts vietējais aliņš kļūs par pagātni? Latvijas alus ražotāji nobažījušies par turpmāko darbību 0
Autors: Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs
Latvijā alus ir daudz vairāk nekā tikai dzēriens – tas ir daļa no mūsu identitātes, kultūras un tautsaimniecības. Alus brūvēšanai ir sena vēsture, dziļas tradīcijas un nozīmīgs ekonomiskais pienesums valstij, taču šodien alus nozare atrodas krustcelēs. Lai gan alus ražotāji ir investējuši modernās tehnoloģijās, attīstījuši eksportu, turpinājuši ražot Latvijā, politikas un nodokļu vides, kā arī patēriņa izmaiņu dēļ, arvien grūtāk ir noturēt nozares konkurētspēju.
Valstij jārīkojas tagad – alus nozarei ir nacionāla vērtība
3. novembrī notika diskusija ar nozares darītavu pārstāvjiem, kurā visi kā viens, uzsvērām, ka alus nozarei nepieciešams steidzams valsts atbalsts, jo tā ir nacionāli nozīmīga nozare, kas nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēku un ik gadu sniedz vairāk nekā 50 miljonus eiro pienesumu valsts budžetā no akcīzes nodokļa vien. Alus ražošana ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process, kas prasa specifiskas zināšanas un ar plašu pievienotās vērtības ķēdi – no lauksaimniekiem un loģistikas līdz tirdzniecībai un depozīta sistēmai.
Tomēr šobrīd alus nozare nonākusi nevienlīdzīgā pozīcijā pret stiprā alkohola ražotājiem, kuru intereses pēdējos gados ir spēcīgi lobētas. Valstij ir jāizšķiras, vai tā vēlas saglabāt ražošanu Latvijā – alus nozare ir daļa no mūsu ekonomikas, nevis pagātnes relikts. Rīkoties vajag tagad.
Nodokļu politika – stiprajam alkoholam priekšroka
Pēdējo 10 gadu laikā, kopš 2014. gada, alus akcīze pieaugusi par vairāk nekā 300%, kamēr stiprajam alkoholam – vien par 74%. VID akcīzes preču aprites datos rezultāts ir acīmredzams: alus patēriņš Latvijā krītas, bet stiprā alkohola īpatsvars aug, turklāt Latvija pēc alus ražošanas apjoma ir pēdējā starp Baltijas valstīm (Eurostat dati, Top EU beer producers, 2024).
Esošā politika ir pretrunā ar sabiedrības veselības mērķiem – ja vēlamies samazināt kopējo alkohola patēriņu, nodokļu slogs jāveido sabalansēti, ceļot akcīzi stiprajam alkoholam vairāk nekā alum.
Alus kā lepnums un Latvijas vizītkarte
Kā norādīja Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks, alus ir Latvijas nacionālais dzēriens un tas gadsimtiem bijis svētku un kopības simbols. Tomēr pēdējos gados veidojusies alus stigmatizācija – sabiedrības diskursā alus tiek pielīdzināts stiprajam alkoholam, tā vietā, lai to uztvertu kā baudīšanas kultūras un tradīciju sastāvdaļu, līdzīgi kā vīns Itālijā vai alus Vācijā.
Mums pašiem jālepojas ar savu alu, jāceļ to svētku galdā un jāstāsta pasaulei, ka Latvijā prot brūvēt izcilu alu. Tas ir mūsu nacionālais stāsts, mūsu lepnums, kas ir spēcīgs pamats eksporta attīstībai.
Skats nākotnē
Nozares pārstāvji vienprātīgi atzīst – situāciju vēl var mainīt. Nozare ir gatava strādāt un investēt, taču tai nepieciešama prognozējama un taisnīga nodokļu vide. Līdz 2026. gadam paredzētais akcīzes pieaugums alum par 10%, bet stiprajam alkoholam tikai par 5%, būtu jāpārskata – nozares piedāvājums ir celt akcīzi stiprajam alkoholam par 10,2%, bet alum par 5,8% no 2026. gada, alum paredzēt samērīgāku pieaugumu no 2028. gada + 5%.
Latvijas alus ražotāji ir profesionāli un inovatīvi. Tie rada arī bezalkoholiskos dzērienus, eksportē, attīsta jaunas garšas un idejas. Es ticu alus brūvēšanai Latvijā. Ticu, ka alus šeit bija, ir un būs – ja valsts ļaus nozarei augt un attīstīties, nevis liks nepārtraukti cīnīties pret straumi.
