Andrejs Ēķis izstrādājis Krievijas propagandas “vārdnīcu”. Lai pirms vēlēšanām vieglāk atpazīt oratorus, aiz kuriem var slēpties sveša ietekme 58
“Līdz Saeimas vēlēšanām palikušas 145 dienas. Tāpēc pilnveidoju Krievijas propagandas vārdnīcu – lai pirms vēlēšanām vieglāk atpazīt oratorus, aiz kuriem var slēpties sveša ietekme,” ar šādu ierakstu vietnē “Facebook” klajā nācis pazīstamais režisors Andrejs Ēķis.
Viņš jau kādu laiku soctīklos uztur un papildina paša sagatavotu “vārdnīcu”, kurā paskaidro, kas patiesībā domāts ar frāzēm, ko izsaka krievu propagandisti. Zinot šos “tulkojumus”, teikto ir vieglāk saprast.
A. Ēķis publicējis, viņaprāt, potenciālo bīstamo terminu kopsavilkumu ar nosaukumu “Krievijas propagandas vārdnīca” un aicina: “Ja ko esmu aizmirsis – rakstiet – papildināsim!”
“Speciālā militārā operācija” – karš, kuru nedrīkst saukt par karu.
“Denacifikācija” – birka pretiniekam, lai attaisnotu vardarbību.
“Demilitarizācija” – svešas valsts padarīšana par bezspēcīgu pretoties.
“Atbrīvošana” – okupācija, ko pārdod kā palīdzību.
“Vēsturiskās zemes” – svešas teritorijas.
“Krievvalodīgo aizsardzība” – iegansts iejaukties citas valsts lietās.
“Rusofobija” / “rusofobi” – triks, ar kuru kritiku pret Kremli pārvērš par it kā naidu pret krievu tautu.
“Kolektīvie Rietumi” – nekonkrēts ienaidnieks.
“Anglosakši” – sazvērestības teorijā – ASV un Lielbritānija.
“NATO” – universāls biedēklis.
“NATO ekspansija” – mīts, ar kuru kaimiņvalstu drošības izvēles pasniedz kā draudu Krievijai.
“NATO kalpi” / “NATO marionetes” / “NATO propaganda” – cilvēku pasniegšana par ārēji vadītiem instrumentiem.
“Tradicionālās vērtības” – morāles vairogs autoritārismam.
“Garīgums” – politiski iepakota paklausība.
“Suverenitāte” – lozungs, ar kuru piesedz izolāciju un represijas.
“Daudzpolāra pasaule” – kārtība, kur lielvaras dala mazākas valstis.
“Iekšējais nodevējs” – jebkurš, kurš domā citādi.
“Ārvalstu aģents” – zīmogs neērtam medijam, NVO, māksliniekam vai aktīvistam.
“Nacionālie nodevēji” – zīmogs tiem, kas nepakļaujas oficiālajai līnijai.
“Nodevīgā inteliģence” – apzīmējums tiem, kas domā pārāk patstāvīgi.
“Provokācija” – notikums, par kuru negrib uzņemties atbildību.
“Iestudējums” – noziegums, kuru mēģina pasludināt par safabricētu.
“Feiks” – fakts, kuru nevar atspēkot.
“Objektīva informācija” – propaganda, kas izliekas par neitrālu.
“Neitrāls skatījums” – agresora un upura nolīdzināšana vienā līmenī.
“Miera sarunas” – propagandas mutē bieži nozīmē: upurim jāpieņem spēka rezultāts.
“Kompromiss” – svešas teritorijas vai brīvības atdošana agresoram.
“Eskalācija” – vārds, ar kuru biedē tos, kas grib palīdzēt upurim.
“Drošības garantijas” – prasība kaimiņiem dzīvot pēc Maskavas noteikumiem.
“Sarkanās līnijas” – psiholoģiskas šantāžas instruments.
“Miera uzturētāji” – bruņota klātbūtne, kas nostiprina kontroli.
“Referendums” – piespiedu leģitimācija okupācijai.
“Tautas griba” – rezultāts, kas bieži jau iepriekš politiski nolemts.
“Fašisti”, “nacisti”, “banderovieši” – emociju uzsildītājs, lai cilvēks pārstātu domāt.
“Kijivas režīms”, “Kijivas hunta” – mēģinājums delegitimizēt Ukrainas valsti.
“Neīsta valsts” – Ukrainas valstiskuma noliegšana.
“Pilsoņu karš Donbasā” – Krievijas agresijas maskēšana kā iekšējs konflikts.
“Proxy karš”, “karš līdz pēdējam ukrainim”, “ukraiņi kā lielgabalu gaļa” – Rietumu atbalsta pasniegšana Ukrainai kā ciniska ukraiņu upurēšana.
“Konflikta pamatcēloņi” – gudri skanoša frāze, kas neko nepaskaidro.
“Rietumi sabotē mieru” – agresors tiek tēlots kā saprātīgā puse.
“Krievija vienmēr bijusi gatava sarunām” – miera valoda agresijas piesegšanai.
“Biolaboratorijas” – sazvērestības mīts panikas radīšanai.
“Sātanisms”, “deģenerācija” – morālās panikas valoda.
“Stabilitāte” – stagnācija, bailes un kontrole.
“Stiprs līderis” – valdnieks, kuru nedrīkst apšaubīt.
“Tauta saprot” – frāze, ko lieto, kad tautai neko neprasa.
“Mēs tikai atbildam” – agresijas pasniegšana kā pašaizsardzība.
“Mūs provocēja” – vardarbības attaisnojums.
“Ne viss ir tik viennozīmīgi” – frāze, kad nav ko atbildēt.
“Jautājumi jāuzdod abām pusēm” – manipulācija, kas izliekas par godīgumu.
“Bet ko tad Rietumi?” – uzmanības novirzīšana no konkrētā nozieguma.
“Tas nav pierādīts” – aizsardzības līnija līdz nākamajiem meliem.
“Mēs nekarojam ar tautu, mēs karojam ar režīmu” – frāze, kas mēģina attaisnot civiliedzīvotāju ciešanas.
“Ukraiņi un krievi ir viena tauta” – sentimentāla formula Ukrainas subjektivitātes noliegšanai.
“Русский мир”, “ruskii mir”, “krievu pasaule” – skaisti iepakots impērijas projekts.
“Vērtību kari” – agresijas pasniegšana kā civilizāciju sadursme.
“Dekolonizācija no Rietumiem” – izolācijas un autoritārisma attaisnošana.
“Eirokoloniālisms” – birka Eiropas sadarbības diskreditēšanai.
“Veselais saprāts” – frāze, ar kuru melus pasniedz kā vienkāršu patiesību.
“Tautas intereses” – formula konkrētu argumentu aizstāšanai.
“Ģeopolitiskā realitāte” – frāze, ar kuru mēģina piespiest samierināties ar agresiju.
“Pragmatiska pieeja” – bieži nozīmē: pieņemsim netaisnību un sauksim to par gudrību.
“Krāsainā revolūcija” – jebkura neērta tautas kustība.
“Rietumu marionete” – politiķis vai valsts, kas nepiekrīt Maskavai.
“Liberasti” – rupjš propagandas lamuvārds brīvdomīgiem cilvēkiem.
“Liberālie mediji” – jebkurš medijs, kas nerunā Kremļa tonī.
“Eirobirokrāti” – ES institūciju leģitimitātes pazemināšana.
“Morālais pagrimums” – bieds konservatīvas auditorijas mobilizēšanai.
“LGBT propaganda” – cilvēktiesību pasniegšana kā drauds.
“Turbo patriots” – nicinoša birka cilvēkam, kurš mīl un aizstāv savu valsti. Propaganda to lieto, lai patriotismu padarītu par kaut ko smieklīgu, pārspīlētu vai bīstamu.
“Visi mediji melo” – ciniska vienādošana, lai propaganda izskatītos tikpat normāla kā žurnālistika.
“Visi žurnālisti ir pērkami” – cinisms, kas grauj ticību neatkarīgai domai.
“Nopirktie mediji” – mēģinājums diskreditēt mediju, nevis atspēkot faktus.
“Pasūtījuma žurnālists” – zīmogs reportierim, kurš uzdod neērtus jautājumus.
“Mediju mafija” – žurnālistu pārvēršana par sazvērnieku grupu.”
