Francijā reģioni un ceļa posmi, kuros ziemas riepu lietošana ir obligāta, tiek aprīkoti ar īpašām ceļa zīmēm.
Francijā reģioni un ceļa posmi, kuros ziemas riepu lietošana ir obligāta, tiek aprīkoti ar īpašām ceļa zīmēm.
Ilustrācija publicitātei

CSDD ierosina stingrāku noteikumu ieviešanu riepu izvēlei ziemā. Kā notiek citur Eiropā? 38

Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Droši vien esat ziņās manījuši CSDD ierosinājumu apspriest stingrāku noteikumu ieviešanu riepu izvēlei ziemā.

Laikam lietderīga būtu pēc iespējas plašāka sabiedrības iesaiste šajā procesā. Un, lai palīdzētu priekšlikumu vērtētājiem, gribu atgādināt ziemas braucienu noteikumus, kas spēkā citās Eiropas valstīs. Kā datu avotu izmantoju vienu no populārākajiem tūrisma portāliem ECC-Net (Francija).

Kur obligāti?

CITI ŠOBRĪD LASA

Ziemas riepas tiek prasītas Zviedrijā, Horvātijā, Slovēnijā, Bulgārijā un trijās Baltijas valstīs. Ar nelielām atšķirībām obligātā perioda sākumā un ilgumā. Zviedrijā minimālais protektora dziļums noteikts 3 mm (tāpat kā Lietuvā un Bulgārijā). Slovēnijā prasa 4 mm protektoru (tāpat kā Latvijā un Lietuvā). Par ziemas riepām visās šajās valstīs tiek sauktas arī tās, kuru marķējumā ir burti M un S. Igaunija gan jau pagājušajā gadu mijā lēmusi pāriet uz stingrāku prasību – M+S vairs nederēs, marķējumā būs jābūt tā sauktajai Alpu sniegpārsliņai. Nav gan paskaidrots, cik garš pārejas periods atļauts.

Atkarībā no laika apstākļiem

Tātad tikai septiņas valstis riepu izvēli piesaistījušas kalendāram. Vēl deviņas (tostarp pat tādi ziemeļnieki kā Norvēģija un Somija) prasību formulē apmēram šādi – ja laika apstākļi to prasa. Tātad netikšu formāli sodīts, ja janvārī vai februārī braukšu ar vasarenēm pa pliku atkušņa asfaltu. Arī protektora dziļuma prasības maigākas. Vācijā, piemēram, arī ziemā atļauti tie paši vasaras 1,6 mm. Bet M+S arī tur par ziemas riepām tiks atzīti vien līdz 2024. gadam.

Visās šajās šķietami lielāku izvēles brīvību pieļaujošajās valstīs visai stingra būs laika apstākļus par vasarīgiem atzinušā autovadītāja atbildība, ja viņš izraisīs avāriju. Apdrošināšanas izmaksas var tikt atteiktas, tiesa var spriest vēl bargāk. Kā jau sen Ņujorkā, kur puteņa dienās visos medijos skan paziņojums – “today drive on your own risk” (ja šodien riskēsi braukt, par sekām pats atbildēsi).

Īpašas ceļa zīmes

Francija, Spānija un Itālija iet citu ceļu. Ar īpašām ceļa zīmēm tiek aprīkoti tie ceļa posmi, pat veseli reģioni, kuros ziemas riepu lietošana ir obligāta. Citur – izvēlies, kādas gribi un vari. Kaut vai vasaras riepas janvārī, ar knapi divu milimetru protektoru.

Brīvība un personīga atbildība

Un visbeidzot – lielākajā Eiropas valstu daļā (veselas 11) ziemas riepu lietošana netiek saukta par obligātu, bet tikai rekomendēta, “ļoti ieteikta”. Un tās nebūt nav tikai zemes ar krasi siltāku klimatu. Beļģija, Dānija, Apvienotā Karaliste… Arī pārticības ziņā mums līdzīgās Polija un Ungārija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.