Foto: SHUTTERSTOCK

Ar miroņiem pasažieru sēdvietās. Pēdējo gadu skaļākie pašnāvnieki debesīs 3

Kārlis Franks, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
TV24
Vitenbergs: Baumu līmenī ik pa brīdim izskan, ka parlamentārā sekretāre ir “nokodusi” ministri
Lasīt citas ziņas

Diemžēl arī civilās aviācijas vēsturē bijis pietiekami daudz gadījumu, kad pasažieru laineru piloti gluži apzināti izraisījuši lidmašīnu katastrofas, lai tādējādi beigtu savu dzīvi. Statistika vēstī, ka aizvadīto pēdējo 30 gadu laikā pasaulē fiksētas vismaz 40 tādas aviokatastrofas.

Visi šie piloti–pašnāvnieki bijuši vīrieši, kuriem vai nu novērotas problēmas ar psihi, vai arī viņi nonākuši sarežģītā personīgās dzīves situācijā. Piedāvājam ieskatu dažās no iespaidīgākajām debesu traģēdijām.

Skaļa raudāšana kabīnē

CITI ŠOBRĪD LASA

1982. gada 9. februārī lidsabiedrības Japan Airlines lidmašīna DC–8 veica iekšējo reisu 350 maršrutā Fukuoka – Tokija. Uzsākot nosēšanos, tobrīd 35 gadus vecais gaisa kuģa komandieris Seidzi Katagiri iedarbināja dzinēju reversa režīmā, kas atņēma lidmašīnai vilkmi.

Otrais pilots ziņoja dispečeram, ka Katagiri atrodas ārkārtīgi uzbudinātā stāvoklī un vienkārši “skaļi raud kabīnē”. Rezultātā lidmašīna veica avārijas nosēšanos Tokijas līča ūdenī, līdz pacelšanās–nolaišanās joslai neaizlidojot aptuveni 300 metru. No tobrīd lidmašīnā esošajiem 174 cilvēkiem diemžēl 24 gāja bojā.

Kad notikuma vietā ieradās glābēji, izdzīvojušais Katagiri sevi nosauca kā parastu biroja darbinieku un pamanījās viens no pirmajiem pamest katastrofas vietu. Mazliet vēlāk kļuva zināms, ka pilots sirdzis ar pamatīgu depresiju un halucinācijām.

Piemēram, reiz viņš uz savu Tokijas priekšpilsētas māju izsaucis policiju, jo viņam šķitis, ka kāds viņu izseko, lai gan neizdevās viņa miteklī atrast ne slepenas videokameras, ne noklausīšanās ierīces. Tostarp ārsti trīs reizes viņu nosūtījuši uz speciāliem izmeklējumiem, bet 1980. gadā viņš aptuveni mēnesi ārstējis psihiskas iedabas traucējumus. Neskatoties uz visu to, lidsabiedrība viņam atkal atļāva vadīt lidaparātus.

Tiesā Katagiri atzina par nepieskaitāmu, nosūtot uz slēgta tipa klīniku, taču jau burtiski pēc pāris gadiem, uzskatot, ka viņš nav bīstams sabiedrībai, viņu izlaida no tās laukā. Turklāt šīs aviokatastrofas galvenajam vaininiekam lidsabiedrība vēl izmaksāja solīdu pensiju, kas deva viņam iespēju neslikti dzīvot, absolūti nestrādājot.

Apdrošināšana par 600 000 dolāru

1997. gada 19. decembrī lidsabiedrības ­SilkAir laineris Boeing 737 veica reisu MI185 maršrutā no Indonēzijas pilsētas Tangerangas uz Singapūru. 35 minūtes pēc pacelšanās gaisā, atrodoties 10 650 metru augstumā tieši virs Indonēzijas salas Sumatras, lidmašīna pēkšņi pārgāja vertikāli pikējošā stāvoklī un iekrita upē. Nav grūti iedomāties, ka tādā situācijā no lidmašīnā esošajiem 104 cilvēkiem izdzīvot neizdevās nevienam. Drīz noskaidrojās, ka par katastrofas iemeslu kļuvusi 41 gadu vecā lainera komandiera Cu Veimina pašnāvība.

Reklāma
Reklāma

Izrādās, viņš bija aizrāvies ar spēlēšanu vērtspapīru biržā, kur neilgā laikā pazaudējis 1,2 miljonus ASV dolāru un vienlaikus iebraucis praktiski neatmaksājamos parādos. Turklāt burtiski tieši pirms liktenīgā reisa viņš bija apdrošinājis savu dzīvību par 600 000 dolāru, lai tādējādi pasargātu no neizbēgamām finanšu problēmām savus tuviniekus. Viss noticis acumirklī: tiklīdz otrais pilots izgājis no kabīnes, komandieris vispirms lietpratīgi atslēdzis tā dēvētās melnās kastes ieraksta sistēmu un tad novirzījis lidmašīnu stāvus virzienā pret zemi…

Nevajadzēja vēl arī uzmākties istabenēm

1999. gada 31. oktobrī lidsabiedrības Egypt­Air lidmašīna Boeing 767, veicot lidojumu reisā Losandželosa–Ņujorka–Kaira, kādā mirklī pārliecinoši ietriecās ūdenī netālu no Nantaketas salas Atlantijas okeānā. Rezultātā gāja bojā visi lidmašīnā esošie 218 cilvēki – pasažieri un apkalpes locekļi.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka par katastrofas iemeslu kļuvusi otrā pilota Gamila El-Batuti rīcība. Melnās kastes ierakstos pietiekami labi saklausāms, kā viņš sāk čukstēt: “Es paļaujos uz Allāhu”, un šī frāze izskan vienpadsmit reizes.

Tā kļuva par lielāko katastrofu Ēģiptes aviācijas pastāvēšanas vēsturē. Viena no izmeklēšanas versijām pauda, ka 33 minūtes pēc izlidošanas no Ņujorkas lidostas lidmašīnas komandieris Ahmeds El-Habašī izgāja no kabīnes nolūkā apmeklēt tualeti. Viņa palīgs Gamils El-Batuti atslēdza autopilotu, samazināja dzinēja apgriezienus un pārliecinoši novirzīja lidmašīnu lejup. Ātri paspējis tomēr atgriezties kabīnē, komandieris vēl centās labot situāciju, un, iespējams, tas viņam pat būtu izdevies, taču otrais pilots to vienkārši neļāva izdarīt.

Gamilam El-Batuti bija 59 gadi, taču viņš tā arī bija iestrēdzis komandiera palīga jeb otrā pilota statusā. Turklāt vēl saistībā ar neskaitāmiem uzmākšanās gadījumiem amerikāņu viesnīcu istabenēm bija atstādināts no lidojumiem ASV. Un, visbeidzot, viņam bija oficiāli paziņots, ka 31. oktobra reiss būs viņam pēdējais šajā specialitātē. Pētnieki ir pārliecināti, ka Gamils El-Batuti nespēja pārvarēt aizvainojuma rūgtumu, tāpēc nolēma vienlaikus gan visiem atriebties, gan aiziet no šīs dzīves.

Ģimenes apstākļu dēļ…

2013. gada 29. novembrī Namībijas nacionālā parka Bvabvata purvos iekrita Mozambikas lidmašīna Embraer 190, lidojot reisā uz Angolu. Aptuveni pusceļā pārtrūka sakari ar lidmašīnu. Dispečeri nolēma, ka lidmašīnai nācies veikt nosēšanos kādā citā lidostā, tāpēc meklēšanu uzsāka tikai nākamajā dienā. Katastrofa laupīja 27 pasažieru un sešu apkalpes locekļu dzīvības.

Izmeklētāji pēc melnās kastes ierakstu izpētīšanas secināja, ka par avārijas vaininieku uzskatāms 49 gadus vecais Herminio dos Santoss Fernandess, kurš, nogaidījis, kad otrais pilots iziet no kabīnes, ieslēdzās tajā, novirzīja lidmašīnu lidojumam tieši pret zemi un pārliecinoši vairs nevienu neielaida kabīnē.

Vēlāk noskaidrojās, ka šis lidotājs jau ilgāku laiku atradies dziļā depresijā: gadu pirms šī notikuma kādā autokatastrofā, kas ļoti atgādināja pašnāvību, gāja bojā viņa dēls, savukārt meita pēc sarežģītas sirds operācijas ilgstoši atradās slimnīcā, un katrā ziņā izrādījās, ka viņš ārkārtīgi smagi pārdzīvoja jau vismaz desmit gadus ilgušo šķiršanās tiesas prāvu.

Ar miroņiem pasažieru sēdvietās

2014. gada 8. marta naktī, ielidojot Vjetnamas gaisa telpā, no dispečeru radaru ekrāniem pēkšņi pazuda lidsabiedrības Malaysia Airlines lidmašīna Boeing 777, kas veica reisu MH370 no Kualalumpuras uz Pekinu. Pēc tā pat vairākus gadus neizdevās atrast avarējušā lainera atliekas, un traģēdijas iemesls palika absolūti neizprasts. Bojā bija gājuši arī visi pasažieri un apkalpes locekļi – kopumā 239 cilvēki.

Radiolokācijas staciju rīcībā esošās informācijas analīze deva iespēju noteikt, ka drīz pēc pēdējās apkalpes locekļu un dispečeru dienestu sakaru sesijas kāds no pilotiem vienkārši atslēdzis ierīces, kas izplata informāciju par lidmašīnas atrašanās vietu un tās pazīšanās zīmes.

Tūlīt pēc tā laineris strauji mainīja kursu, novirzoties no maršruta par vairākiem simtiem kilometru. Pēdējo reizi lidmašīnu izdevās nofiksēt virs Malaizijas salas Pulau–Perakas 10 900 metru augstumā. Balstoties šajā informācijā, izmeklēšanas komisija secināja, ka pēc pazušanas no radaru ekrāniem lidmašīna gaisā atradusies vēl vismaz septiņas stundas, un aprēķini uzrāda, ka savu lidojumu laineris beidzis kaut kur Indijas okeāna dienvidu daļā, kur nokritis saistībā ar to, ka vienkārši beigusies degviela.

2015. un 2016. gadā dažādās Indijas okeāna daļās pamazām sāka atrasties pa kādai avarējušās lidmašīnas daļai. Kāds Francijas iedzīvotājs, kura sieva un viņu divi bērni bija atradušies šajā lidmašīnā, panāca, ka izmeklēšanā iesaistās arī franču izmeklētāji, un viņi savukārt secināja: ar pietiekami lielu pārliecību varot apgalvot, ka avārijas izraisītājs bijis 53 gadus vecais lidmašīnas komandieris Zaharijs Ahmads Šahs, kurš tieši tobrīd bija nonācis ļoti sarežģītā dzīves situācijā un pēc šķiršanās no sievas un bērniem ārkārtīgi smagi cīnījās ar vientulību.

Izmeklētāji pauduši, ka šis lidotājs lidojuma gaitā vispirms veikli atbrīvojies no otrā pilota – vai nu reāli neitralizējot viņu gluži fiziski, vai ar kādu ieganstu izsūtot no kabīnes un tad tur iebarikadējoties. Tūlīt pēc tā komandieris atslēdzis visas sakaru iekārtas un mainījis lidojuma virzienu. Pacēlis lidmašīnu 12 000 metru augstumā, pilots athermetizējis pasažieru salonu.

Tādā situācijā nākas izmantot skābekļa maskas, taču jau iepriekš zināms, ka to resurss aprēķināts vien tikai uz aptuveni 15 lietošanas minūtēm. Tādējādi ļoti ātri visi pasažieri aizgāja bojā. Dzīvs palicis tikai viens pats komandieris Zaharijs Ahmads Šahs, kurš tagad faktiski uz labu laimi nezināmā virzienā pilotēja lidmašīnu ar 238 līķiem, darot to tik ilgi, kamēr beidzās degviela un lidmašīna lielā ātrumā ietriecās Indijas okeānā un sašķīda gabalos.

Galvenais, nepalikt aklam

Foto: SHUTTERSTOCK

2015. gada 24. martā Provansas Alpos katastrofu piedzīvoja lidsabiedrības Germanwings lidmašīna Airbus A320, kas veica reisu 9525 no Barselonas uz Diseldorfu. Četrdesmit minūtes pēc pacelšanās gaisā laineris pārliecinoši ietriecās stāvā klintī, kā rezultātā gāja bojā visi lidmašīnā esošie cilvēki – 144 pasažieri un seši apkalpes locekļi.

Jau uzreiz kļuva skaidrs, ka avārijas vaininieks ir 28 gadus vecais Andreass Lubics, kurš, sagaidījis mirkli, kad lidmašīnas komandieris Patriks Zondenhaimers iziet no kabīnes, aizslēdza tās durvis, atslēdza autopilotu un novirzīja lidmašīnu lidojumam tieši pretim klintij. Komandieris vēl centās ar lauzni atdabūt vaļā kabīnes durvis, taču tas neizdevās. Pēc katastrofālajiem notikumiem Ņujorkā 2001. gada 11. septembrī, kur terora aktos izmantoja tieši pasažieru lidmašīnas, visu pasaules lidmašīnu pilotu kabīnes durvis bija aprīkotas ar papildu drošības sistēmām pret nevēlamu iekļūšanu no ārpuses.

Vēlāk izmeklēšanā noskaidrojās, ka Lubics ilgāku laiku ārstējies no dziļas depresijas, ko izraisījušas dažādas personīgās dzīves un veselības problēmas. Pēdējo gadu laikā viņš bija apmeklējis kopumā vismaz 40 dažādus ārstus, no kuriem viens pat kategoriski ieteicis viņu atstādināt no lidmašīnu vadīšanas. Tiesa, šis ārsts savu verdiktu diemžēl nosūtīja nevis uz lidsabiedrību, bet gan iedeva rokās pašam pacientam, iespējams, cerot un paļaujoties uz viņa apzinīgumu.

Germanwings lidmašīnas Airbus A320 avārijas izraisītājs 28 gadus vecais Andreass Lubics.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Katrā ziņā Lubicam bija konstatētas pašnāvnieciskas noslieces. Piemēram, burtiski tikai dažas dienas pirms liktenīgā lidojuma viņš bija veicis mēģinājumu tīmeklī iegādāties ciankāliju un ļoti spēcīgas miegazāles, lai – visdrīzāk taču! – maksimāli nesāpīgā veidā aizietu no šīs dzīves. Toreiz tas nebija izdevies (visiem mūsdienu demokrātiskajiem pilsoņu gaitu izsekotājiem taču tieši uz šādu mēģinājumu vajadzēja acumirklī reaģēt, vai ne?!).

Viņa bijusī draudzene vēlāk atklāja, ka Andreass pirms dažiem gadiem nokļuvis autoavārijā un bija pārliecināts, ka viņam sākušās nopietnas problēmas ar redzi, lai gan ārsti to neapstiprināja. Tostarp viņš aizvien vairāk sācis bažīties, ka varētu kļūt pilnībā akls, un tādēļ jau vairs nespēja naktīs normāli gulēt, nekontrolējamā daudzumā sāka lietot antidepresantus un faktiski jau bija gatavs labprātīgi aiziet no šīs dzīves.

Var piebilst, ka tikai pēc šīs traģiskās kata­strofas Vācijā un vēl vairākās citās valstīs ieviesa pilotiem obligātas regulārās psihiskā stāvokļa pārbaudes. Tostarp jautājums paliek atklāts: vai tas spēs kaut vai mazliet vairāk pasargāt gaisa pasažierus no šādu pašnāvnieku darbībām?

Pēdējo gadu lielākās aviokatastrofas

2019

14. janvārī Teherānas priekšpilsētā avarēja Irānas militārā transportlidmašīna Boeing 707, kas bija atlidojusi no Kirgizstānas pilsētas Biškekas, vedot 30 tonnas gaļas. Tai vajadzēja nolaisties Karadžas lidostā “Paoijama”, taču kļūdas dēļ tā sāka nolaisties lidostā “Fath”.

Pilots nespēja savaldīt lidaparātu, iebrauca galvenajā pacelšanās–nolaišanās joslā un rezultātā ietriecās līdzās esošajā dzīvojamā rajonā, un aizdegās. Par laimi, neviens civiliedzīvotājs necieta, savukārt no 16 apkalpes locekļiem izdzīvoja tikai viens.

9. martā Kolumbijā avarēja lidsabiedrības Laser lidmašīna DC–3, kas veica lidojumu no Sanhosē del Guavjarre uz Viljavisensio. Rezultātā gāja bojā visi 12 apkalpes locekļi.

Atvadas no lidsabiedrības Ethiopian Airlines lidmašīnas Boeing 737 katastrofā bojāgājušajiem Adisabebā 2019. gada 17. martā.
Foto: EPA, ZUMAPRESS, REUTERS/SCANPIX

10. martā lidsabiedrības Ethiopian Airlines lidmašīna Boeing 737, lidojot no Adisabebas uz Keniju, cieta katastrofu netālu no Etiopijas pilsētas Debrezeitas. Lidmašīnā kopā ar apkalpes locekļiem bija 157 cilvēki no 32 dažādām pasaules valstīm, un visi diemžēl gāja bojā.

5. maijā Krievijas lidsabiedrības Aeroflot lidmašīna Sukhoi Superjet 100, lidojot no Maskavas uz Murmansku, 28 minūtes pēc izlidošanas atgriezās Šeremetjevas lidostā un tur veica tā dēvēto cieto nosēšanos, kuras laikā nolūza šasijas statīvi un aizdegās dzinējs. Katastrofas rezultātā no 78 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem diemžēl bojā gāja 41 cilvēks, ieskaitot vienu apkalpes locekli.

3. jūnijā no radaru ekrāniem Asamas pavalsts gaisa telpā pēkšņi pazuda Indijas militārā transportlidmašīna An–32, kurā lidoja 13 cilvēki. Lidmašīna aptuveni pusotru stundu pēc izlidošanas vairs nesazinājās ar dispečeru dienestu. Pēc dažām dienām tās atlūzas atrada kāda kalna pakājē 16 kilometru attālumā uz ziemeļiem no apdzīvotās vietas Lipo. Dzīvajos neviens nebija palicis.

24. novembrī lidsabiedrības Busy Bee lidmašīna Dornier–228 jau trīs minūtes pēc pacelšanās cieta katastrofu Kongo Demokrātiskās Republikas pilsētas Gomas dzīvojamajā kvartālā. Precīzs bojāgājušo skaits joprojām nav oficiāli publiskots, taču tie kā minimums esot visi 29 lidmašīnā bijušie cilvēki.

10. decembrī par avarējušu atzina Čīles armijas transporta lidmašīnu C–130 Hercules ar visiem tajā bijušajiem 38 cilvēkiem. Naftas vada apkalpotājus pārvadājošā militārā lidmašīna izlidoja no armijas bāzes Punta–Arenas pilsētā valsts dienvidos virzienā uz Antarktīdu 9. decembrī pulksten 16:55 pēc vietējā laika, taču jau burtiski dažus mirkļus pēc pacelšanās sakari ar pilotiem pārtrūka. Lidmašīnā bija 21 pasažieris un 17 apkalpes locekļi. Neviens no viņiem tā arī nav atrasts.

27. decembrī lidsabiedrības Bek Air reisa Z2100 lidmašīna tolaik vēl par Alma–Atu dēvētajā Kazahstānas galvaspilsētā pulksten 7:22 pacelšanās laikā pēkšņi strauji zaudēja augstumu un ietriecās lidlauku norobežojošajā betona nožogojumā, un ietriecās divstāvīgā ēkā. No tobrīd lidmašīnā kopā ar apkalpes locekļiem bijušajiem 98 cilvēkiem bojā gāja 12 cilvēki un 49 guva smagus ievainojumus.

2020

2. janvārī Sudānas lidmašīna An–12 avarēja dažas minūtes pēc pacelšanās no El–Geneinas lidostas Rietumu Darfūras provincē. Bojā gājuši visi lidmašīnā bijušie 18 cilvēki, ieskaitot četrus bērnus.

Piemiņas vieta Kijevas starptautiskajā lidostā Ukrainas lidmašīnas Boeing 737–800 avārijā bojāgājušajiem 2020. gada 11. janvārī.
Foto: EPA, ZUMAPRESS, REUTERS/SCANPIX

8. janvārī Ukrainas lidmašīna Boeing 737–800 avarēja tūlīt pēc pacelšanās gaisā no Teherānas lidostas. Bojā gāja visi lidmašīnā bijušie 176 pasažieri no daudzām pasaules valstīm. Sākotnēji Irānas varas iestādes paziņoja, ka laineris aizdedzies un avarējis dzinēja tehnisku kļūmju dēļ, taču jau pēc dažām dienām Irānas militāristi atzina, ka pasažieru lidmašīnu kļūdas dēļ notriekuši valsts pretgaisa aizsardzības spēki: tā esot lidojusi pārāk tuvu svarīgam Irānas militārajam objektam, un sistēma to noturējusi par spārnoto raķeti.

Foto: EPA, ZUMAPRESS, REUTERS/SCANPIX

5. februārī lidsabiedrības Pegasus Airlines lidmašīna Boeing 737–800, veicot reisu no Izmiras uz Stambulu, nosēšanās laikā izslīdēja ārpus pacelšanās–nolaišanās joslas, sasitās un sagruva vairākās daļās. Atbilstoši Turcijā oficiāli izplatītajiem datiem bojā gājuši trīs pasažieri, bet 179 cilvēki guvuši dažādas pakāpes ievainojumus.

22. maijā Pakistānas lidmašīna Airbus A320 pēc tā, kad bija nesekmīgi centusies nosēsties lidostā, nokrita apdzīvotā Karači rajonā. Nosēšanās mēģinājumā lidlaukā nenostrādāja šasijas mehānisms, kā rezultātā lidmašīna trīs reizes palēkdamās atsitās pret zemi, kā dēļ radās nopietni dzinēju bojājumi. No lidmašīnā bijušajiem 99 cilvēkiem tikai diviem izdevās palikt dzīviem. Vēlāk no negadījumā gūtajām traumām slimnīcā nomira arī viena meitenīte no Karači cietušā dzīvojamā rajona.

7. augustā Indijas pilsētā Kožikodā smagu nosēšanos veica Air India lidmašīna Boeing 737, kas bija atlidojusi no Dubaijas. Sadursmes rezultātā pilnībā sagruva pilotu kabīne un liela lidmašīnas priekšējā daļa. No lidmašīnā bijušajiem 174 cilvēkiem bojā gāja 18 cilvēki, ieskaitot abus pilotus, bet vismaz 140 cilvēki guva nopietnas traumas.

25. septembrī mācību treniņlidojuma laikā Ukrainas militārā transportlidmašīna An–26 avarēja netālu no Harkovas apgabala pilsētas Čugujevas. Oficiāli apstiprināts, ka negadījumā gāja bojā visi 27 lidmašīnā bijušie cilvēki.

Par 2021. gadu informācija vēl nav pietiekamā mērā apkopota. Lai gan uzreiz var piebilst, ka nekas būtisks nav mainījies, un sezonu jau 9. janvārī pārliecinoši atklāja lidsabiedrības Sriwijaya Air lidmašīna Boeing 737–800, kas četras minūtes pēc pacelšanās no Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas lidostas iekrita jūrā. Vēl gan nav izplatīta pilnībā oficiāla lietas apstākļu informācija, taču zināms, ka lidmašīnā bijuši vismaz 50 pasažieri un visi, nokrītot no aptuveni 10 000 metru augstuma, gājuši bojā…

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.