Arno Jundze uzskata, ka valstī nepieciešama valodas politika: “Izbraucam cauri Rīgai! Cik te ir vispār uzrakstu latviešu valodā!?” 109
“Nekur Eiropā no tā netaisa lielu problēmu. Ja tu esi atbraucis uz svešu valsti, tā ir tava problēma – apgūt valodu,” tā TV2 raidījumā “Rīga gatava?” savu sakāmo par latviešu valodas zināšanām sāk Arno Jundze, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs.
“Šobrīd mēs gribam tā kā vienu skrūvi pievilkt, bet tās pārējās vai nu vispār ir nokritušas no vītnes, vai kaut kur mētājas jau sarūsējušas. Nedarām pārējo darbu… Izbraucam cauri Rīgai! Cik te ir vispār uzrakstu latviešu valodā!?” retoriski vaicā Arno.
Viņš uzskata, ka no valodas politikas viedokļa tas nav pareizi, jo mums lielo valodu spiediens būs vienmēr, tāpēc jābūt pietiekami gudriem, lai šim spiedienam stāvētu pretī. Tā vietā mēs šobrīd tikai izvirzām lozungus.
Domājot par situāciju ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, Arno piesauc Tallinas centru, arī tur ir analogi teātri, kuri ir igauņu valodā, Lietuvā – lietuviešu. Līdz ar to tā nav nekāda “lielā gadsimta problēma”.
“Bet problēma ir viena cita. Jums pašiem būs vajadzīgi vēlētāji. Acīmredzot, ja jūs teiksiet, ka to jums ir jānoņem, jūs viņus kā vēlētājus sev klāt nedabūsiet. Tas arī ir skaidrs. Ko tur darīt vai nedarīt – tas katram politiķim ir jāizšķiras,” saka Arno.
Un turpina: “Kamēr mums nebūs saskaņota normāla valsts politika valodas jautājumā, nekas mums te neattīstīsies. Šobrīd mums Liāna Langa, viņa var kādam ļoti nepatikt, ir izdarījusi vairāk šajā ziņā nekā daža laba iepriekšējā valdība.”
Tāpat Arno Jundze uzskata, ka mūsu valsts integrācijas politika ir pārāk gļēva, ministru darbība reizēm bijusi atklāti pretlatviska.
