ASV pilsone tiesāsies pret Latvijas valsti par tās likumu brāķiem piespiedu dalītā īpašuma jautājumos 58
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsone Gabriēla Diāna Kaplāne ir vērsusies tiesā ar prasību pret Latvijas Republiku par viņai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies likumdevējam ilgstošā laika periodā vairākkārt pieņemot Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošas tiesību normas piespiedu dalītā īpašuma jautājumos, tā portālu LA.LV informēja zvērināta advokāte Dace Timermane.
“Kaplāne ir vēsturiskā īpašniece vairākiem zemesgabaliem Rīgā, uz kuriem okupācijas laikā ir uzceltas un joprojām atrodas, tostarp citām personām piederošas ēkas. Prasība par vairāk nekā vienpadsmit tūkstošu eiro piedziņu no valsts ir celta par vienu no viņas zemes gabaliem, attiecībā uz kuru jau ir stājies spēkā tiesas nolēmums zemes nomas sakarā. Gabriēlas Diānas Kaplānes ieskatā Latvijas Republika ar antikonstitucionālajiem likumiem ir arī pārkāpusi ne vien savu Satversmi, bet arī spēkā esošo līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm abu valstu rezidentu savstarpējo ieguldījumu drošības jomā,” norādīja Timermane.
Ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu lietā nr. 2022-02-01 šī gada 1. jūlijā spēku zaudēs par neatbilstošām Satversmes 1. un 105. pantam atzītās tiesību normas, kas noteica zemes lietošanas maksu 4 % gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Zvērināta advokāte uzsvēra: “Kaplāne bija viena no pieteicējām šajā vairāku konstitucionālo sūdzību lietā. Formāli aizbildinoties ar šī ST sprieduma izpildi, Tieslietu ministrija, konsekventi ignorējot Saeimas Juridiskās komisijas norādījumus un Juridiskā biroja atzinumus un tiesībsarga viedokli, kā arī Satversmes tiesas spriedumos izdarītos secinājumus un ekspertu atziņas, šobrīd ir izstrādājusi jaunus grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, apzināti nelabojot iepriekšējās Saeimas radīto likuma brāķi pēc būtības. Šādi rīkojoties, Tieslietu ministrija neņem vērā arī Saeimas juridiskās komisijas deputātu doto uzdevumu – beidzot atrast ilgstošu un terminētu tiesisku risinājumu, lai šos dalītā īpašuma strīdus atrisinātu tiesiski, taisnīgi un galīgi.”
Tāpēc Gabriēla Diāna Kaplāne cels tiesās prasības pret Latvijas Republiku arī attiecībā uz pārējiem viņai vēsturiski piederošajiem zemes gabaliem un aicina arī citus zemes īpašniekus rīkoties tāpat, vai arī pievienoties viņai, kā tas jau tika darīts Satversmes tiesā lietā nr. 2022-02-01. Saeimas Juridiskajai komisijai virzot Tieslietu ministrijas iesniegto likumprojektu kā savu, bet Saeimai pēcāk to būtiski negrozot, paredzama jauna konstitucionālā tiesvedība un jaunas zemes īpašnieku prasības pret Latvijas valsti.
Sagaidāms, ka kopējā zemes īpašnieku zaudējumu prasību summa tādējādi var pārsniegt pat vairākus desmitus miljonus eiro.
Satversmes tiesa lietā nr. 2008-36-01 gan zemes nomas maksu 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā, gan arī nomas maksas ikgadējā pieauguma “griestus” atzina par neatbilstošiem Satversmes 105. pantam, līdzīgus secinājumus izdarot arī lietā nr. 2010-22-01, papildus norādot, ka nav pieļaujams atkārtoti pieņemt tiesību normas, kuras Satversmes tiesa jau ir atzinusi par Satversmei neatbilstošām.
Savukārt lietā nr. 2017-17-01 tā atkārtoti atzina, ka likuma normas, kas paredzēja zemes nomas maksas samazinājumu, vispirms līdz 5%, bet pēcāk pat līdz 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības, par nelikumīgi pieņemtām un neatbilstošām Satversmes 105. pantam. Kā jau norādīts iepriekš, arī ar 2023. gada 2. maija spriedumu lietā nr. 2022-02-01 Satversmes tiesa atzina, ka zemes lietošanas maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā nevar uzskatīt par tādu, kas pildītu atlīdzības funkciju.
