Ekonomika
Bizness

Vai Baltijas valstis būs gatavas piemaksāt vairāk, lai īstenotu “Rail Baltica” projektu?0


Gadskaitlis uz tablo šajā vīzijā noteikti būs jāpamaina.
Gadskaitlis uz tablo šajā vīzijā noteikti būs jāpamaina.
EDZL vizualizācija

Vakar LR Valsts kontrole publiskoja triju Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu apvienoto revīzijas ziņojumu par “Rail Baltica” projekta iepirkumu un līgumu vadību – vai tie ir pietiekami efektīvi, lai nodrošinātu laicīgu un ekonomisku šī projekta izpildi. Ziņojumā secināts, ka ieviesēju pienākumi un atbildība ir noteikti, kā arī izstrādātas nepieciešamās procedūras, taču nepilnības tieši projekta vadībā radot risku, ka “Rail Baltica” īstenošana pārsniegs apstiprināto budžetu un iepriekš noteikto laika grafiku.

“Rail Baltica” ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. Dzelzceļa līnija 870 km garumā no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šī brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. “Rail Baltica” projektu 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem “Rail Baltica” projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS “RB Rail”.

Kopīgu revīziju par “Rail Baltica” projektu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts kontrolieri vienojās veikt 2018. gada septembrī. Kopīgās revīzijas redzeslokā bija arī valsts budžeta finansējuma izmantošana. Revidējamās vienības bija kopuzņēmums AS “RB Rail”, valstu atbildīgās ministrijas un citas ar projekta īstenošanu saistītās institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

 

Ieviešana var ieilgt līdz 2030. gadam

Revidentu juridiskā analīze liecina, ka projekta īstenošanas struktūra nav pretrunā ar Baltijas valstu normatīvajiem aktiem un pārvaldības sistēmā nav konstatēts būtisks interešu konflikts. Tomēr analīzē arī atklājies, ka nav efektīva mehānisma, kā risināt strupceļa situācijas, kad ministrijas, kas ir “Rail Baltica” projekta labuma guvējas, nevar vienoties par kopīgu risinājumu. Baltijas valstīm ir bijuši atšķirīgi redzējumi par projektu pārvaldību, piemēram, pieņemot lēmumu par vislabāko risinājumu AS “RB Rail” finansēšanai vai par infrastruktūras pārvaldības modeli, rezultātā zaudējot laiku.

Līdz šim “Rail Baltica” ieviesējiem aktivitātes neesot izdevies īstenot atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam. “Rail Baltica” projekta aktivitāšu īstenošana par pusotru gadu atpaliekot no finansēšanas līgumos noteiktā grafika. 2019. gada jūnijā AS “RB Rail” aplēsa, ka projekta īstenošana varētu ieilgt līdz 2030. gada martam, ja iestāsies riski un nebūs pieejams nepieciešamais finansējums. Tomēr 2017. gadā izmaksu un ieguvumu analīzē aplēstais budžets un apstiprinātais projekta īstenošanas termiņš – 2026. gads – nav mainīti.

Augstākās revīzijas iestādes arī konstatējušas, ka neviena no trim Baltijas valstīm nav sagatavojusi projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam.

 

“RB Rail”: grafiks nemainās

“Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā,” komentē Agnis Driksna, AS “RB Rail” pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. “Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, “Rail Baltica” projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis. “Rail Baltica” projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.”

Atbildot uz audita secinājumiem par “Rail Baltica” izmaksām, Igns Degutis, “RB Rail” finanšu direktors, uzsver: “Tā kā “Rail Baltica” globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības.

Balstoties uz šo jauno informāciju, “Rail Baltica” izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju, kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus.”

“RB Rail” līdz šim ir nodrošinājusi 800 miljonus eiro projekta īstenošanai un gatavo nākamos pieteikumus finanšu līdzekļiem tālākiem darbiem.

 

Vai Baltijas valstis gatavas palielināt līdzfinansējumu

Vakar publiskotais ziņojums nav vienīgais, ko sabiedrība no revidentiem par “Rail Baltica” projektu saņems jau tuvākajā laikā. Paredzēts, ka 23. janvārī būs pieejami kontrolieru secinājumi par projekta nacionālajiem ieviesējiem SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (“EDZL”), pēc tam februārī – par dzelzceļa infrastruktūru Baltijas valstīs kopumā.

Pirmais ziņojums apliecinājis, ka projekta realizācijā visās trīs valstīs, neskatoties uz atšķirīgo likumdošanu, vadības procedūras ievērotas juridiski korekti. Kā atrisināt galvenos riskus – laika un naudas limitu pārsniegšanu, skaidras atbildes tomēr nav.

Saistītie raksti

“LA” kompetents avots apliecināja, ka “sausajam atlikumam” no visām šīm pārbaudēm un ieteikumiem jābūt valdību kopīgam plānam projekta sadārdzinājuma gadījumā – vai būsim gatavi piemaksāt vairāk. Taču pilnīga aina par kopīgajām izmaksām varētu būt tikai 2021. gadā, kad noslēgsies projektēšana.

Šobrīd arī neesot skaidrs, kas īsti notiks ar projekta kopīgās pārvaldības “optimizāciju”. Latvijas puse ir apliecinājusi, ka atbalsta “EDZL” integrāciju “RB Rail”, taču, piemēram, Lietuvas puse projekta ieviesēju sarakstē projektu dokumentos vārdu “integrācija” konsekventi svītrojot un mainot uz “lēmumu pieņemšanas uzlabošana”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ekonomika
Izvairīšanās un nerunāšana nepasargā – apdrošināšana gan. “Swebank” pētījumā atklāj, vai esam parūpējušies par saviem tuviniekiem
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli
1 diena
Raivis Šveicars
Ekonomika
Lidojam vairāk, bet vai “Zaļais kurss” neapcirtīs spārnus?
1 diena

Lasītākie raksti

SM
Signe Mengote
Latvijā
Mobings skolas laikā traumējis, nevis norūdījis. Stāsti par sekām, ko izjūt joprojām 2
15 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
KARTE. Novados reģistrē elektrotīkla bojājumus
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Indulis Zālīte: Kam bija izdevīga “čekas maisu” publicēšana? 2
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Glābējiem ziņo par vēja nolauztiem kokiem un bojātiem jumtiem
13 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Štelmahers pirms Bulgārijas sastāvu nemaina
9 stundas