Aukstais laiks liek nopietni padomāt par vēja enerģiju mūsu enerģētikas portfelī 0
Tik aukstā laikā, kā šoziem, kad elektrības un siltuma cenas skrien debesīs, mēs būtu tikai priecīgi par elektrību maksāt mazāk pat tad, ja to nodrošinātu vēja parki. Taču aukstais laiks paies, lielās izmaksas piemirsīsies un diskusijas “par” vai “pret” vēja parkiem atsāksies ar jaunu sparu. Tomēr spriežot par to, vai mums šos vēja parkus vispār vajag, līdztekus ietekmes uz vidi izvērtējumam jāraugās arī uz sociālekonomiskajiem aspektiem, pirmkārt jau, elektroenerģijas cenu mazināšanos, kā arī iedzīvotāju ieguvumiem vai zaudējumiem.
15. janvārī, kad termometra stabiņš dienā noslīdēja vēl tikai līdz mīnuss 7 grādiem, bet naktī – līdz mīnuss vienpadsmit, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina, ka Latvija vēja enerģijas jomā atpaliek no pārējām Baltijas valstīm un “Mums pietrūkst tās jaudas, kas nepieciešama, lai elektrību lēti nodrošinātu visa gada griezumā.” Arī Eiropas Komisija norādījusi: “Enerģētikas sistēma, kuras pamatā ir tirgus integrācija, atjaunojamā enerģija un elastība, varētu samazināt vidējās vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenas ES par 40%.” Savukārt Nord Pool birža skaidro, ka saules un vēja enerģijas iekļaušana ļauj nodrošināt vairāk elektroenerģijas par zemāku cenu, kas jau novērojams vasarā, kad enerģijas ģenrāciju nodrošina saules parki. Būtībā šī ziņa nav nekas jauns, un tomēr vēja parku publiskajās apspriešanās iedzīvotāju vairākums parasti ir “pret”. Galvenie argumenti – ietekme uz vidi, potenciālo vēja parku tuvumā esošo nekustamo īpašumu vērtības krišanās un tūrisma plūsmas samazināšanās.
Iedzīvotāji lielākoties nemaz negrib dzirdēt tādus argumentus kā investīcijas ekonomikā, darba vietu skaita palielināšanās, ilggadējas iemaksas vietējās pašvaldības budžetā, kas katru gadu vidēji lielā vēja parkā (20 turbīnas), sasniedz vairāk kā 350,000 eiro, kā arī vēl citus vietējai kopienai ekonomiski izdevīgus solījumus. Par katru uzstādīto 1 MW (megavatu) attīstītājam katru gaidu jāieskaita 2500 eiro pašvaldībā, kurā vēja parks atrodas.
Vēja parki un nekustamais īpašums
Pagājušā gada jūlijā ietekmes uz vidi novērtējuma process bija pabeigts 16 vēja parkiem, no kuriem vairākums atrodas Kurzemē. Tomēr kopš 2022.gada septembra, kad Ventspils novadā atklāja vēja parku “Tārgale”, neviens jauns vēja parks nav uzbūvēts. Tikmēr arvien biežāk izskan, ka Latvijas enerģijas portfelī vēja enerģija lieti noderētu, jo, grozies kā gribi, bet elektroenerģijas patēriņš pieaug. Ir pat prognoze, ka tuvākajā piecgadē tas Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%. Tas liecina, ka bez jaunu vēja parku būvniecības, visticamāk, neiztikt. Par vēja parku ietekmi uz vidi runāts daudz, tādēļ šoreiz pievērsīsimies sociālekonomiskajiem aspektiem, kuri analizēti ietekmes uz vidi ziņojumā (394.lpp – 412.lpp) vēja parka attīstītāja “K2 Ventum” interneta vietnē.
Sākumā par māju īpašniekiem sāpīgāko – nekustamā īpašuma cenām. Te situācija nav tik viennozīmīga, kā varētu šķist. Kā publikācijā “Kaimiņos vēja parks – vai ietekmēs īpašuma vērtību” norāda Ingrīda Lazdiņa, “Colliers Baltics” vadošā eksperte nekustamā īpašuma pārdošanas un konsultāciju projektos: “Īpašnieki, kuru mājokļi atrodas tiešā vēja turbīnas tuvumā, īstermiņā un vidējā termiņā var sagaidīt zināmu tirgus vērtības vai likviditātes kritumu. Šo efektu vairāk nosaka sabiedrības noskaņojums un emocionālie faktori, nevis objektīva dzīves kvalitātes pasliktināšanās. [..] Tomēr, ja skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, kopumā vēja parki ilgtermiņā reģionam un vietējām kopienām sniedz vairāk plusu nekā mīnusu.”
Bet atgriezīsimies Pāvilostā. Kā teikts ziņojumā, nekustamā īpašuma cenas gan Pāvilostā, gan Grobiņā un Sakas pagastā, neraugoties uz ieceri par VES būvniecību, ir palikušas tajā pašā līmenī vai pat pieaugušas. Toties citi atsevišķi pētījumi Eiropas Savienībā rāda, ka dzīvojamām ēkām, kuras atrodas VES tiešā tuvumā, vērtība ir kritusies 3-6% robežās. Lai šo potenciālo kritumu kompensētu, “K2 Ventum” sola vairākus kompensējošos pasākumus. Pirmkārt, ikgadēju maksājumu 805 000 eiro apmērā Dienvidkurzemes novadam; otrkārt, katra mājsaimniecība, kas atrodas 2 km rādiusā ap VES parku, 25 gadu garumā, ik gadu varēs saņemt maksājumus trīs minimālo mēnešalgu apmērā; treškārt – minētās mājsaimniecības 25 gadus saņems 50 eiro mēnesī elektroenerģijas rēķinu daļējai segšanai. Vēl “K2 Ventum” apņemas katru gadu finansēt vietējās kopienas biedrību iniciatīvas un aktivitātes līdz 10 000 eiro gadā. Jāatzīmē, ka saskaņā ar ziņojumā publiskoto tabulu, ienākumi, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra un Lursoft datubāzēm, bijuši tikai divām biedrībām – “Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs” (2024.gadā – 675 eiro) un biedrībai “No idejas līdz attīstībai” (3611 eiro), Ja gribam būt godīgi, finansiālais piedāvājums nudien nav slikts. Šis ir viens no piemēriem, kur attīstītājs pēc Eiropas labās prakses piedāvā papildus atbalstus vietējai kopienai.
VES un tūrisma, viesmīlības nozare
Vēl viens būtiska, vietējos iedzīvotājus tiešā veidā skaroša lieta, ir ietekme uz nodarbinātību VES parka būvniecības un ekspluatācijas periodā. Konkrētā projekta kontekstā sāpīgais jautājums ir, vai VES nepadzīs tūristus no Pāvilostas un tās apkārtnes, tādējādi samazinot arī tūrisma un viesmīlības nozarē strādājošo ieņēmumus. Saskaņā ar ziņojumu Pāvilostas pilsētā un Sakas pagastā tūrisma un ēdināšanas nozarē strādā 13 komersanti, kuri pa visiem kopā nodarbina 41 darbinieku (2024. gada dati). Novadā ir vēl virkne ar tūrisma, izmitināšanas un atpūtas objektiem, par kuriem informācija par darbinieku skaitu, nodokļiem, apgrozījumu ziņojumā nav atspoguļota. Toties zināms, ka minēto 13 komersantu kopējais apgrozījums 2024. gadā bija 1,5 miljoni eiro, bet kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā nepārsniedza 400 000 eiro. Ko sola VES attīstītājs? Palielināt vietējo uzņēmēju apgrozījumu par vismaz 90 000 eiro gadā uz savu nodarbināto izmitināšanas rēķina vietējās viesnīcās. Tas ir pietiekami liels cipars, lai dotu pozitīvu artavu Pāvilostas un Sakas pagasta ekonomikai. Šāda tendence minēta arī rakstā “Kaimiņos vēja parks – vai ietekmēs īpašuma vērtību”. Proti, “Ekonomiskā aktivitāte reģionā pieaug – būvniecības laikā rodas darba vietas, pieaug pieprasījums pēc ēdināšanas, naktsmītnēm, loģistikas un citiem saistītajiem pakalpojumiem.”
Runājot par tūrisma un viesmīlības nozares attīstību var prognozēt, ka tādas ieceres, kā Zaļās enerģijas izglītības centra izveide, skatu tornis Sakā, Zaļais veloceliņš 27 kilometru garumā, stimulēs tūristu pieplūdumu un līdz ar to arī vietējās uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darbavietu piedāvājumu reģionā.
Neziņa un ieradums
Visi minētie fakti un secinājumi ir publiski pieejami, par tiem diskutēts publisko apspriešanu laikā. Tādēļ jo interesantāks ir jautājums, kādēļ iedzīvotāji VES attīstītāju (ne tikai K2 Ventum) solītos bonusus nesaredz.
Ingrīda Lazdiņa savā rakstā norāda: šodien sabiedrības skepsi pret vēja turbīnām lielā mērā nosaka neziņa un ieradums. Tomēr “Tas, kas šobrīd šķiet kā traucēklis, pēc pieciem gadiem var tikt uztverts kā reģiona modernizācijas un drošas energoapgādes simbols.” Jāatzīmē, ka Latvija ne tuvu nav vienīgā, kurai jāsaskaras ar līdzīgām problēmām. Piemēram, “Lielbritānijas valdība apņēmusies tērēt līdz 1 miljardu mārciņu kopienu zaļās enerģijas programmām, cenšoties cīnīties pret pieaugošo skepsi un pretestību pret atjaunojamajiem energoresursiem un elektrotīkla modernizācijas projektiem,” 9.februārī raksta “The Guardian”. Apvienotās Karalistes enerģētikas ministrs Eds Milibands uzsver, ka jaunais finansējums ir paredzēts, lai palīdzētu demokratizēt enerģētikas sistēmu, palielinātu vietējo kopienu labklājību un finansiālo neatkarību, kā arī potenciāli samazinātu dažu iedzīvotāju enerģijas rēķinus.” Arī Latvijas enerģētikas stratēģijā 2050 ir tieši norādīts, ka līdzsvarota un pietiekama vēja un saules enerģijas attīstība ilgtermiņā ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem stabilākām un zemākām elektroenerģijas cenām Latvijā. Šī gada bargā ziema ar visiem elektroenerģijas pīķiem un rēķiniem, kurus ieraugot jāķer pie sirds, liek ļoti nopietni par to padomāt.
Iespējams, aukstā ziema, un līdz ar to pieaugošie rēķini, veicinās sabiedrības izpratni par enerģētiskās neatkarības un vietējo resursu pilnvērtīgas izmantošanas neatsveramo lomu ne tikai Latvijas zaļā kursa un ekonomikas izaugsmē, bet arī mūsu individuālās un kopīgās labklājības veicināšanā, tostarp jaunu darba vietu radīšanā.
