Azerbaidžāna un ES padziļina stratēģisko partnerību enerģētikas jomā 6
Vasifs Huseinovs
Globālās enerģētikas dinamikas un ģeopolitiskās nenoteiktības mainīgajā ainavā Azerbaidžānas un Eiropas Savienības (ES) attiecības ir kļuvušas par savstarpēja izdevīguma un stratēģiskās partnerības signālu. Attiecības starp abām pusēm ir daudzslāņainas, un tām ir plašāka ģeostratēģiskā nozīme. Lai gan ES, cita starpā, ir nozīmīgs Azerbaidžānas partneris, veidojot aptuveni 65% no tās kopējās ārējās tirdzniecības, Azerbaidžāna ir svarīga kā ES Eiropas un Āzijas savienojamības valsts un enerģijas piegādātāja. Sadarbība enerģētikas jomā ir īpaši svarīga abām pusēm, un tā ir uzņēmusi apgriezienus, ņemot vērā reģionālo ģeopolitisko satricinājumu un centienus īstenot zaļo pāreju.
Abas puses enerģētikas jomā ir izveidojušas stratēģisku partnerību, kas ir izšķiroša abu reģionu ekonomiskajai labklājībai un energoapgādes drošībai. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, 2022. gada 18. jūlijā parakstot vienošanos par stratēģisko partnerību ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, Azerbaidžānu nodēvēja par “uzticamu ES partneri”. Šī partnerība, kā tika uzsvērts Dienvidu gāzes koridora (SGC) konsultatīvās padomes sanāksmē un 2. Zaļās enerģijas konsultatīvās padomes sanāksmē, kas notika Baku, Azerbaidžānā, no 2024. gada 1. marta līdz 2. martam, ir balstīta uz taustāmiem sasniegumiem un kopīgiem mērķiem, īpaši enerģētikas sadarbības jomā.
“Saskaroties ar pieaugošo Krievijas vardarbību un nebeidzamo, kā arī nepamatoto karu pie mūsu “sliekšņa”, kļūst arvien skaidrāks, ka Eiropas attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā vairs nebūs tādas kā agrāk. Šo vietu tagad aizpilda citi uzticami enerģijas partneri. Un tieši to mēs atradām Azerbaidžānā,” teica ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone savā runā Konsultatīvās padomes atklāšanas sesijā, kurā Baku piedalījās 23 valstu pārstāvji.
Kā norādīja komisāre Simsone, Dienvidu gāzes koridors (SGC), monumentāls enerģētikas infrastruktūras projekts, kura mērķis ir dažādot Eiropas gāzes piegādes avotus, importējot Azerbaidžānas gāzi, ir kļuvis par vienu no Azerbaidžānas un ES attiecību stūrakmeņiem. Komisāre Simsone uzsvēra ievērojamo progresu, kas panākts kopš SGC izveides. Pirmās Azerbaidžānas gāzes plūsmas uz ES sākās 2020. gada decembrī. Projekts ir ne tikai nodrošinājis Eiropai stabilas un drošas gāzes piegādes, bet arī nostiprinājis partnerattiecības enerģētikas jomā starp Azerbaidžānu un ES.
Azerbaidžānas kā uzticamas ES enerģētikas partneres loma ir kļuvusi arvien svarīgāka, jo īpaši ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību un nepieciešamību pēc enerģijas dažādošanas. ES apņemšanās īstenot Azerbaidžānas ilgtermiņa stratēģisko sadarbību enerģētikas jomā ir acīmredzama tās centienos līdz 2027. gadam paplašināt Dienvidu gāzes koridoru un dubultot gāzes tirdzniecības apjomus līdz 20 miljardiem kubikmetru (bcm). Saskaņā ar Azerbaidžānas enerģētikas ministra teikto SGC paplašināšana jāveic atkarībā no tirgus vajadzībām. Pagājušajā gadā Azerbaidžāna palielināja savu kopējo gāzes eksportu no deviņiem procentiem līdz 22 miljardiem kubikmetru, ieskaitot 12 miljardus kubikmetru, ko eksportēja uz Eiropu caur SGC. Tās galvenie pircēji šobrīd ir Itālija, Grieķija, Rumānija, Ungārija un Bulgārija. “Ir daudzas jaunas partnervalstis, kuras vēlas saņemt papildu dabasgāzes apjomus, lai gan mēs pārejam no fosilā kurināmā,” sacīja komisāre Simsone Baku.
Ukraina un Moldova, abas valstis, kurām ļoti nepieciešams dažādot enerģijas piegādātājus un izbeigt importu no Krievijas, ir to Eiropas valstu vidū, kas vēlas pievienoties Azerbaidžānas gāzes pircēju sarakstam. Bulgārijas parlamenta preses centrs marta sākumā paziņoja, ka Bulgārija ir sākusi sarunas ar Azerbaidžānu, lai palielinātu gāzes piegādes Rumānijai, Moldovai un Ukrainai caur topošo vertikālo Balkānu gāzes koridoru. “Lieliskās attiecības un stratēģiskais dialogs starp Sofiju un Baku kļūst arvien svarīgāks, lai dažādotu enerģijas avotu piegādi Bulgārijas ekonomikai, īpaši pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu,” sacīja Bulgārijas parlamenta spīkers Rozens Žeļazkovs, tiekoties ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu Baku 4. martā.
Pašlaik Bulgārija gadā saņem no 1 līdz 1,5 miljardiem kubikmetru Azerbaidžānas gāzes, kas nodrošina aptuveni 40% no valsts vajadzībām nepieciešamās gāzes. Žeļazkovs paziņoja par savas valsts nodomu pievienoties arī Azerbaidžānas atjaunojamās enerģijas projektiem, jo īpaši Melnās jūras zemūdens kabeļa projektam. Šis projekts, kas tika izsludināts 2022. gada 17. decembrī Bukarestē, Rumānijā, parakstītajā “Līgumā par stratēģisko partnerību zaļās enerģijas jomā”, paredz Azerbaidžānas elektroenerģijas eksportu uz Ungāriju caur Gruziju un Rumāniju un izveido shēmu, kas dos labumu arī Ukrainai un Moldovai.
Tādējādi ES un Azerbaidžānas partnerība paplašinās ārpus tradicionālās enerģijas jomas, iekļaujot pāreju uz tīru enerģiju un atjaunojamās enerģijas attīstību. Azerbaidžānas ievērojamais progress atjaunojamās enerģijas jomā apliecina tās apņemšanos nodrošināt ilgtspējību un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Eiropas Savienība un Azerbaidžāna ir parakstījušas saprašanās memorandu par sadarbību vēja enerģētikas jomā ES un Azerbaidžānas Zaļās enerģijas konsultatīvās padomes otrajā ministru sanāksmē 1. martā. Šis līgums “pavērs ceļu Eiropas atjaunojamās enerģijas uzņēmumiem izmantot milzīgo Azerbaidžānas vēja enerģijas potenciālu, lai palīdzētu virzīt uz priekšu pāreju uz tīru enerģiju reģionā un potenciāli radītu jaunas atjaunojamās enerģijas piegādes Eiropai,” teikts Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta paziņojumā.
Turklāt Azerbaidžānas uzņemšanās rīkot gaidāmo ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP29) vēl vairāk nostiprina valsti kā reģionālo līderi tīras enerģijas pārejā. Pēc prezidenta Alijeva teiktā, Azerbaidžāna ir apņēmusies izmantot ieņēmumus no tradicionālās enerģijas eksporta, lai finansētu valsts centienus paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu. Intervijā “Euronews” prezidents Alijevs uzsvēra Kaspijas jūras nozīmīgo potenciālu un lomu valsts vērienīgajā atjaunojamās enerģijas programmā. “Azerbaidžānas Kaspijas jūras potenciāls ir 157 gigavati, kas balstīts uz Starptautiskās finanšu korporācijas novērtējumu. Un mēs jau sākām šo svarīgo ceļojumu. Un mēs , iespējams, 10 gadu laikā plānojam izmantot atjaunojamos energoresursus maksimāli un samazināt dabasgāzes patēriņu iekšzemē,” norādīja prezidents Alijevs.
Tādējādi sadarbība starp Azerbaidžānu un ES ir devusi spēcīgu stimulu Dienvidkaukāza Republikas atjaunojamās enerģijas nozares attīstībai, kā arī tradicionālajai enerģētikas nozarei. Šī partnerība starp pusēm ir izrādījusies ļoti svarīga Eiropas, īpaši Austrumeiropas valstu, energoapgādes drošībai. Tāpēc Azerbaidžānas enerģijas eksporta paplašināšana liecina par gatavību sniegt nozīmīgu ieguldījumu šo valstu, tostarp Ukrainas un Moldovas, centienos dažādot savus enerģijas piegādātājus un nodrošināt enerģētisko drošību.
