Arno Jundze: “Šis ir absolūti nekomerciāls projekts, kuru līdz šim nevienam nebija uzņēmības pacelt.” Attēls tapis 2019. gada septembrī.
Arno Jundze: “Šis ir absolūti nekomerciāls projekts, kuru līdz šim nevienam nebija uzņēmības pacelt.” Attēls tapis 2019. gada septembrī.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Baltiešu rokasspiediens – jaunā intelektuālā pakāpē. Saruna ar Arno Jundzi 0

Sandra Ratniece, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājuši vairāki gadi, kopš Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) iniciēja aktīvāku sadarbību starp Baltijas valstu rakstnieku savienībām, un priecē, ka šobrīd notiek regulāra Baltijas rakstnieku savienību komunikācija.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Lasīt citas ziņas

Vienu no iecerēm – latviski, lietuviski, igauniski tulkot un izdot grāmatās Baltijas Asamblejas (BA) laureātu darbus – pagājušā gada pašā izskaņā pirmā īstenoja Latvijas Rakstnieku savienība, lasītājiem piedāvājot elegantā grāmatu dizainā noformētu vienotu sēriju “Jaunā klasika”.

Taču, kā sarunā par jauno sēriju atzīst Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs ARNO JUNDZE, tulkojumu ceļš pie lasītājiem nebūt nebija rozēm kaisīts.

Baltiešu rokasspiediens – jaunā intelektuālā pakāpē

CITI ŠOBRĪD LASA

– Nevienam nav vairs noslēpums, ka līdz šīm grāmatām bija garš ceļš ejams. Pastāsti, lūdzu, kā aizsākās ideja par Baltijas rakstnieku darbu izdošanu!

A. Jundze: – Man šķiet, ka ap 2000. gadu, kad sāku aktīvi strādāt kā kultūras žurnālists un par Latvijas Rakstnieku savienību pat nedomāju, jau bija mūsu lielisko dzejnieku neizpratne par to, ka balvu pasniedz no 1994. gada, bet grāmatas neizdod.

Pēters Brūveris man to sacīja vairākkārt, kad viņu filmēju un intervēju, jo viņam jau tolaik bija pilnas atvilktnes ar atdzeju. Tāpat Guntars Godiņš, kuru intervējām Tallinā, un citi ne mazums brīnījās par šo dīvaino realitāti.

– Kādi bija šķēršļi un kas, piemēram, politisks lēmums vai tamlīdzīgi, bremzēja šīs sērijas tapšanu?

– Nevaru spriest par politiskiem šķēršļiem. Tolaik partijas bija ārkārtīgi skopas pret kultūru, kaut visādi trekni banku un apbedīšanas kantoru krāpniecības balagāni tika rīkoti, tomēr kultūra varēja tecināt bada siekalas.

Tas, manuprāt, radīja milzu problēmas mūsu tā laika kultūras ministriem, kuri dabūja likvidēt teātrus, kultūras medijus un ko tik vēl. Es tomēr domāju, ka viņiem par Baltijas Asamblejas balvu nebija lielas teikšanas. Tas, visticamāk, bija slikts un līdz galam neizdomāts lēmums Saeimas dzīlēs, varas kalpi toreiz laikam cerēja izšļūkt pa lēto.

Tā jau mums bieži notiek arī tagad. Varbūt viņi ticēja, ka visu sakārtos mistiskais tirgus. Bet nesakārtoja. No tirgus viedokļa liela daļa laureātu darbu ir nekomerciāla augstā literatūra, kas bez atbalsta tulkojumiem netiks izdota nekad. Tas ir skaidri jāpasaka.

– Kāds apstāklis veicināja, deva zaļo gaismu šīs sērijas izdošanai?

– Kad 2015. gadā mani ievēlēja par LRS priekšsēdētāju, izrādījās, ka sadarbība ar Igaunijas un Lietuvas rakstnieku savienību faktiski nenotiek. Man tas likās absolūti nepareizi. Nolēmu, ka jābrauc, jārunā.

Rakstniece Inga Žolude pieslēdzās braucienam uz Igauniju, uz Viļņu devos vie­natnē. Braucām ar auto uz Tallinu, spriedām, par ko runāt. BA balva bija plāna centrālais punkts. Tāds tas arī palicis.

Atceros, Lietuvas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Antans Jonīns toreiz Viļņā īsi teica – naudas mums nav, bet cīnāmies kopā, situācija nav normāla.

Igaunijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Tīts Aleksejevs, izmantojot savu diplomāta pieredzi, sāka klaudzināt pie Tallinas politiķu durvīm. Latvijā Kultūras ministrija bija ļoti atsaucīga.

Uldis Zariņš pieņēma triju valstu rakstnieku delegāciju Rīgā, savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis visu noveda līdz triju valstu kultūras ministru kopējā memoranda parakstīšanai Viļņā, neraugoties uz pandēmiju, un izcīnīja valdībā finansējumu.

Nudien nedomāju, ka bez abu kungu palīdzības tev rokā būtu šīs trīs grāmatas – tā nav kāda obligātā pateicības frāze, bet fakts.

– Kādēļ tieši Latvijas Rakstnieku savienība uzņēmās šo grāmatu izdošanu?

– Šis ir kopprojekts, bet finansējumu katra valsts meklē pati. Ceru, ka arī igauņi un lietuvieši atradīs, jo viņiem ir mūsu piemērs, tomēr valstīs ir dažāda situācija. Lietuviešiem ir spēcīga Rakstnieku savienības izdevniecība, igauņiem – nav. Bet Latvijas Rakstnieku savienība to izdod tāpēc, ka šis ir absolūti nekomerciāls projekts, kuru līdz šim nevienam nebija uzņēmības pacelt.

Pētera Brūvera atdzejotais Marcēlijs Martinaitis, izdevēju noraidīts, atvilktnēs ir gulējis vismaz kādus padsmit gadus, jo Pēters aizgāja mūžībā 2011. gadā. Es reiz biju pie viņa, kad Pēters dedzināja šos nevienam nevajadzīgos manuskriptu blāķus ugunskurā. Baidos pat domāt, cik lielisku atdzejas grāmatu tur sadega.

Arī Guntaram Godiņam Enes Mihkelsones atdzejas iestrādes bija atvilktnē nepieprasītas. Kad pērn jūlija beigās parādījās finansējums, ko vajadzēja apgūt līdz gada beigām, nebija lielu ilūziju, ka pa to laiku var izdot biezus romānus. Apzināju, kas kuram ir. Zināju, ka Jānis Elsbergs strādā pie lietuviešu dzejas antoloģijas, kas no izdevēju viedokļa ir tikpat bezcerīga, un ir saglābis kaut ko no Pētera tulkotiem tekstiem.

Viņš pieslēdza daudzsološo Emiju Grigorjevu, kura studē Lietuvā. Atlika atrast trešo grāmatu, kas apjoma ziņā ir neliela. Maima Grīnberga un Tīts Aleksejevs ieteica Jānu Teti (izrunā ar plato “e”) – viņš, starp citu, ir vienīgais dramaturgs starp balvas laureātiem literatūrā visā tās pastāvēšanas vēsturē.

Tulkotāja Rūta Karma piekrita, un rudenī Dubultu Rakstnieku mājā, kur ir laba radoša gaisotne, veica tulkojumu. Mēs jau turamies kā valsts tikai tāpēc, ka mums ir patrioti, kuri, kad saki, ka vajag, arī izdara. Jo zina, tiešām vajag.

Kad pērn augustā Viļņā tikāmies ar Baltijas kolēģiem, teicu – mums līdz gada beigām ir jāizdod trīs grāmatas –, manuprāt, viņi domāja, ka esmu traks. Termiņš bija ļoti īss, bet rezultāts ir lielisks ne vien literārās kvalitātes ziņā, bet arī no dizaina viedokļa.

Aleksejs Muraško ir radījis un īstenojis sērijas konceptu tādu modernisma un klasikas apvienojumu, kur vienādos vākos būs gan dzeja, gan proza, gan Jāna Tetes lugas. Šiem izdevumiem jau tagad ir sērijas vērtība, un tā tikai augs.

– Kādi kritēriji būs turpmāko autoru izdevumiem?

– Esam sarunu stadijā. Zinu, ko vēlētos darīt tulkotāji, runāju ar Kultūras ministriju, ceru, ka piedāvājums tiks akceptēts. Ideja ir vienkārša – noteikti jāslēdz līgumi par romānu tulkojumiem, kas varētu tikt izdoti 2022. gadā.

Un dzeja, kas būs ļoti laba un stipra, un Latvijas dzejas kopainu papildinoša, kā tas ir ar abiem jau izdotajiem krājumiem. Domāju, kādam krājumam noteikti vajadzētu nonākt pie lasītājiem gada beigās, lai ir ticība, ka sērija turpināsies.

SAISTĪTIE RAKSTI

Protams, visu izšķirs finansējuma esamība un arī tulkotāju noslodze. Bet kopumā, jā, nedaudz pārfrāzējot kultūras ministra Naura Puntuļa rakstīto sērijas pēcvārdā, mēs tiešām nevaram stāvēt gadiem sadevušies rokās no Tallinas līdz Viļņai.

Tulkojumi ir veids, kā šo rokasspiedienu pacelt jaunā intelektuālā pakāpē. Latvija ir vidū, un tas ir mūsu pienākums palīdzēt saturēt kopā divus pēc mentalitātes ļoti atšķirīgus kaimiņus mūsu reģiona kopības vārdā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Debešķīgi gards kartupeļu sacepums uz “ātro”
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
Lasīt citas ziņas
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
22:11
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim