Baltijas pierobežā Krievija militāro spēku varētu savilkt īsākā laikā nekā pirms iebrukuma Ukrainā, prognozē Militārās izlūkošanas un drošības dienests 0
Militārās izlūkošanas un drošības dienests šogad pirmo reizi tā darbības vēsturē publiskojis savu darbības pārskatu. Kamēr Rietumu izlūkdienesti cits pēc cita brīdina, ka Krievijai vajadzīgi vien pāris gadi sava militārā spēka atjaunošanai, lai potenciāli uzbrauktu NATO, mūsu militārie izlūki savās prognozēs ir pieticīgāki un konkrētu laika rāmi nenosauc, taču sarunā ar TV3 raidījumu “Nekā personīga” dienesta priekšnieks Indulis Krēķis apliecina – nodoms uzbrukt NATO Krievijai ir, un spējas tā varētu atjaunot tuvākās desmitgades laikā.
Starp trim Latvijas specdienestiem Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir sabiedrībai vismazāk zināmais. Dienesta pamata funkcija ir militārā izlūkošana un pretizlūkošana. Kopš 2002.gada tā priekšnieks ir Indulis Krēķis. Viņa pilnvaru termiņš pagarināts vairākkārt. 2023.gada nogalē Evikas Siliņas valdība deva piekrišanu pagarināt Krēķa vadību vēl uz pieciem gadiem.
Līdz šim Indulis Krēķis reti sniedzis intervijas, viņš raidījumam saka, ka izvairīšanās no publicitātes un medijiem ir apzināta.
Indulis Krēķis, atbildot uz jautājumu, vai tas ir vairāk sabiedrībai, ka viņi nezina, kas ir MIDD un ko viņi dara, atbild: “Mums ir vieglāk strādāt. Redziet, mums ir mazliet specifiskāka niša, mēs esam militārās izlūkošanas un drošības dienests, tātad mēs atbildam par aizsardzību un bruņotajiem spēkiem, kas pati par sevi ir vairāk noslēpta un klasificēta vide. […]”
MIDD atrodas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Pēc Krēķa apstiprināšanas amatā ministrs Andris Sprūds teica, ka dienests vairāk sabiedrībai stāstīs par savu darbu. Šogad tas pirmo reizi ir publiskojis gada pārskatu. Tādus jau gadiem publicē gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Valsts Drošības dienests.
Pārskats ir uz 14 lapām, un tajā pārsvarā rakstīts par Krievijas ārējo un iekšējo politiku.
Militārais izlūkdienests uzskata, ka “tuvākā gada laikā tiešs militārs uzbrukums Latvijai ir maz ticams, savukārt ilgākā termiņā militāra uzbrukuma varbūtība var pieaugt.”
“Labi, es pateikšu ar humoru – mēs neskatāmies kristāla bumbā. Tur ir ļoti daudz faktoru, vis kas var mainīties, runā, ka Putins var nomirt, piemēram, lai gan Putins ir vesels kā rutks, vismaz pagaidām. Ir visdažādākie faktori […] Es pieļauju, ka 5-10 gadu laikā mēs varētu skatīties, kad Krievija varbūt sasniegs līmeni, kad viņi varētu censties savu nodomu īstenot,” I.Ķrēķis prognozē.
Ja pastāvētu reāls militārs apdraudējums Latvijai galvenais, kas par to liecinātu būtu karaspēka un militāras tehnikas koncentrācija pierobežā. Militārā izlūkdienesta priekšnieks prognozē – kamēr krievi karo Ukrainā, mūsu pierobežā būs samērā kluss, viņš norāda.
Laika rāmis varētu būt mazāks
Tāpat kā SAB, arī MIDD ir pārliecināts, ka situācija mainīsies uz slikto pusi, ja karš Ukrainā beigsies par labu Krievijai vai konfliktu iesaldēs. Tad militārais apdraudējums pieaugs, jo kareivji atgriezīsies savās dislokācijas vietās arī Latvijas pierobežā. Pirms kara Krievija savu karaspēku Ukrainas pierobežā koncentrēja pusgada garumā un Rietumu specdienesti jau tad prognozēja, ka iebrukums būs.
Viņš turpina: “Ņemot vērā apjomus un šīs te robežvalstis tomēr, kas ir salīdzinoši nelielas, salīdzinot ar Ukrainu, izņemot, protams, Poliju un Somiju, tas, protams, laika rāmis varētu būt mazāks.”
Krievija atjauno savus militāros resursus. Ja pirms kara, tās armijas sastāvā bija aptuveni 600-700 tūkstoši kareivju, tad šobrīd tā ir izveidojusi jaunu armijas korpusu un divīzijas, un plāno palielināt kareivju skaitu līdz 1,5 miljoniem. Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas frontēs šobrīd atrodas vairāk nekā 600 tūkstoši okupantu.
Krievija arī ievērojami palielina militārās ražošanas jaudu, piemēram, 2024.gadā tā saražoja un atjaunoja ap 1550 tanku, kas ir pa gandrīz 220% vairāk nekā 2022. ASV kara izpētes institūtā skaidro, ka tehnikas un spēku akumulēšana notiek apmēros, kas liecina, ka Krievija gatavojas plašākam karam.
Karolīna Hirda, ASV Kara izpētes institūta Krievijas pētniecības komandas vadītāja, vērš uzmanību uz skaidru piemēru šim faktam: “Manuprāt, skaidrākais piemērs šim ir Ļeņingradas militārā apgabala izveidošana, kas konkrēti tiek pasniegts kā anti-NATO spēks.
Apgabals robežojas ar Somiju un tas pamatā ir paredzēts, lai organizētu, komandētu un kontrolētu militāro personālu un tehniku veidā, kas liek domāt, ka Krievija gatavojas ilgāka termiņa konfliktam ar NATO. […] Ir arī citas lietas, piemēram, jaunu kodolzemūdeņu ražošana, lai patrulētu Arktikas un Klusā okeāna reģionā, kam acīmredzami nav saistības ar karu Ukrainā.”
Šogad rudenī Baltkrievijā notiks Maskavas un Minskas militārās mācības Zapad 2025. Tās ik pa četriem gadiem rīko jau kopš 2009.gada. Izskanējis, ka mācībās piedalīsies ap 13 tūkstošiem kareivju. Par to, ka Krievija mācības varētu izmantot kā iemeslu sakoncentrēt militāro spēku mūsu pierobežā, jau gada sākumā brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, runājot par šīm mācībām, norāda:
“Vai tam gatavojas Latvijas bruņotie spēki, iestādes, vai tam gatavojas Baltijas valstis, Polija, mūsu NATO sabiedrotie? Jā! Vai mēs varam šobrīd pateikt, ar ko tās mācības beigsies? Nē!”
Savukārt I.Krēķis piebilst: “Tās ir operatīva, taktiska līmeņa mācības un galvenais, kas tiek atstrādāts, oficiāli, aizsardzība pret NATO iespējamu uzbrukumu, bet īstenībā, protams, tie ir treniņi, lai sagatavotu savus spēkus iespējamai konfrontācijai ar NATO. […] Pašreizējā informācija liecina, ka Zapad mācības būs ļoti nelielas, tās būs vairāk demonstratīvas mācības […] Mēs neredzam, ka šīs Zapad mācības varētu pāraugt uzbrukumā Latvijas teritorijai vai kādai citai NATO valstij.”
Ja MIDD iegūtu ziņas, ka krievi gatavo iebrukumu Latvijā, informāciju dienests nodotu valsts augstākajām amatpersonām. Politiķu pārziņā arī būtu lemt, kad par draudiem informēt sabiedrību.
Vairāk skaties video!
