Baumas par ES un Krievijas iespējamām sarunām atklāj būtisku patiesību par karu Ukrainā 0
Baumas par iespējamām Eiropas Savienības un Krievijas sarunām pēdējā laikā kļūst arvien skaļākas, un vienlaikus aizvien biežāk izskan jautājumi par to, kuri Eiropas politiķi nākotnē varētu pārstāvēt Eiropu iespējamās miera sarunās ar Maskavu.
Kā raksta “The Guardian” komentētāja Natālija Toči, lai arī pašlaik šīm diskusijām vairāk ir pieņēmumu raksturs nekā reāls pamats, tās izgaismo daudz dziļāku patiesību par kara situāciju Ukrainā.
“Tomēr, pat ja tukšās Eiropas sarunas par to, kurš no uzticamajiem sarunvedējiem varētu vest sarunas ar Vladimiru Putinu, ir pāragras, tās atklāj dziļāku patiesību par notiekošo… Kopš 2022. gada beigām es neesmu jutusi tādu pārliecību,” raksta autore.
Viņa norāda, ka Ukrainā valda diezgan skaidrs skatījums uz situāciju – bez ilūzijām par drīzu kara noslēgumu. Ukrainieši jau piedzīvojuši smagu ziemu pēc Krievijas triecieniem enerģētikas infrastruktūrai, un baidās, ka nākotnē uzbrukumi varētu skart arī ūdensapgādes sistēmas.
Vienlaikus, pēc autores domām, Ukrainā pieaugusi vilšanās arī par ASV nostāju. Tiek pieļauts, ka militārais atbalsts, kas samazinājās pēc Donalda Trampa atgriešanās pie varas, pilnā apjomā vairs neatjaunosies.
Tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju, Ukrainā nevalda bezcerība.
“Plašākā nozīmē viņi netic, ka karš drīz beigsies. Patiesībā vairākums uzskata – tāpat kā es -, ka, kamēr Putins paliks pie varas, karš turpināsies. Ukraiņi arī neuzskata, ka pašreizējos apstākļos viņiem izdosies atgūt ievērojamu daļu Krievijas okupēto teritoriju,” raksta Toči.
Vienlaikus autore uzsver, ka Krievijas militārā mašīna, pēc viņas vērtējuma, sāk zaudēt tempu, bet problēmas kļūst arvien redzamākas arī ekonomikā.
“Tas nenozīmē, ka Putins apstāsies, bet tas stiprina ukraiņu pārliecību par savu spēju turpināt pretošanos.”
Rakstā īpaši uzsvērta arī Ukrainas aizsardzības rūpniecības attīstība. Ja pirms dažiem gadiem valsts gandrīz pilnībā bija atkarīga no ārvalstu palīdzības, tad tagad aptuveni 60% Ukrainas bruņoto spēku izmantoto spēju tiek nodrošināti pašas valsts iekšienē.
Starp iespējamiem Eiropas pārstāvjiem nākotnes sarunās dažādās diskusijās minēta bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un bijušais Itālijas premjers Mario Dragi. Savukārt Stubs, atbildot uz jautājumu, vai būtu gatavs pārstāvēt Eiropu sarunās, norādījis: “Uz šo jautājumu nevar atbildēt noliedzoši.”
Vienlaikus viņš piebildis, ka runāt par mieru iespējams tikai tad, ja Krievija piekritīs uguns pārtraukšanai.
