Bauskas ielas ēkas apdrošinātie dzīvokļu īpašnieki pagaidām ir saņēmuši “zobu birstes un pidžamas” naudu 9
Lai vērtētu iespējas ieviest obligātu mājokļu apdrošināšanu, ir nepieciešami plašāki dati, aģentūrai LETA pauda Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P), komentējot pēc Torņakalnā notikušā gāzes sprādziena izskanējušo ideju par dzīvojamo māju obligātu apdrošināšanu.
Viņš piebilda, ka šajā jautājumā konsultējies arī ar Rīgas domes “Progresīvo” frakciju un domē šis jautājums vēl tiekot vērtēts.
“Bauskas ielas ēkas apdrošinātie dzīvokļi šobrīd ir saņēmuši pirmos pabalstus, kas ir tā sauktā “zobu birstes un pidžammas” naudu. Kādam tas ir 1000 eiro, citam 1500 un 3000 eiro. Otrais, ko apdrošinātāji viņiem maksās summu, kas līdzīga dzīvokļa īrei – gadu, pusotru, sešus mēnešus, atkal viss atkarīgs no polises. Tad, kad izlems, ko ar visu ēku darīt, tad nāks lielās īpašuma atlīdzības!” TV24 “Naudas cena” skaidro Jānis Abāšins, Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja vadītājs.
Jau ziņots, ka nepieciešami plašāki dati, sacīja Briškens, norādot, ka esot atsevišķas biedrības, kas kopā ar apsaimniekotājiem ar iedzīvotāju akceptu ir sākušas ieviest papildu pozīciju komunālajos maksājumos, kas paredz īpašuma apdrošināšanu. Reizē viņš atzīmēja, ka tā ir relatīvi neliela daļa, vairāk aktīvu iedzīvotāju biedrību iniciatīva.
“Vienlaikus, īpaši daudzdzīvokļu mājām, ņemot vērā to, kādā stāvoklī daudzas no šīm mājām ir, jautājums ir par to, vai šādi apdrošināšanas produkti, ņemot vērā riskus, nebūtu arī ārkārtīgi dārgi,” sacīja Briškens.
Deputāts arī piebilda, ka, zinot to, ka arī valdība un Ekonomikas ministrija (EM) pie šī jautājuma strādā, visticamāk, nevis individuālo dzīvokļu, bet dzīvojamo māju līmenī, viņaprāt, tas nav tikai Rīgas jautājums, bet ir jāskatās arī plašākā, nacionālā kontekstā.
“Rīgā, protams, ir augstākā intensitāte ar šādām iedzīvotāju daudzdzīvokļu mājām, bet šeit noteikti būs jāsalāgo, kādas papildu izmaksas iedzīvotājiem tas varētu radīt un cik būtu prēmijas no apdrošinātāju puses,” sacīja Briškens, paužot, ka varbūt ir iespējams pie šī jautājuma strādāt ar apdrošināšanas nozari, lai veidotu standartizētus produktus, un tad nonākt līdz politiskiem lēmumiem par to, vai apdrošināšana joprojām paliek brīvprātīga vai kaut kādā apmērā kļūst obligāta.
Briškens pauda, ka par šo jautājumu Rīgas domē turpinās diskusija, arī “Progresīvo” frakcija vairāk iepazīsies ar datiem un sagaidīs to, ar kādām iniciatīvām ir gatava nākt EM. “Ceru, ka tas dos risinājumu ne tikai Rīgai, bet arī plašāk Latvijā,” pauda deputāts.
Iepriekš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norādījis, ka ZZS neatbalsta obligātas dzīvojamo māju apdrošināšanas ieviešanu.
“Tas radītu papildu slogu tieši uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kas nav pieļaujami,” paskaidroja politiķis.
Savukārt “Jaunās vienotības” deputāts Jānis Patmalnieks skaidroja, ka daļai grupu māju un citu nekustamo īpašumu jau patlaban ir apdrošināšana, īpaši gadījumos, kad īpašums iegādāts ar bankas kredītu. Šādos gadījumos apdrošināšana ir banku noteikts priekšnosacījums, lai pasargātu īpašumu un mazinātu finanšu riskus. Līdz ar to Latvijā jau patlaban pastāv ievērojams skaits apdrošinātu nekustamo īpašumu.
Patmalnieks uzsvēra, ka tālāk būtu jāvērtē, kādi ir pārējie riski, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem kopumā. Viņa ieskatā varētu būt nepieciešama papildu informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kura ikdienā saskaras ar dažāda veida nelaimēm un incidentiem nekustamajos īpašumos. Tas ļautu precīzāk saprast, kādi apdraudējumi pastāv praksē.
Vienlaikus Patmalnieks norādīja, ka, no vienas puses, nereti tiek uzsvērts, ka valstij nevajadzētu pārmērīgi iejaukties, savukārt, no otras puses, tiek apsvērtas jaunas iniciatīvas, kas uzliek papildu pienākumus iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu vēlmes. Viņaprāt, pirmajā mirklī ir grūti saskatīt pilnīgu pamatojumu tam, lai šāda pieeja tiktu plaši akceptēta, tomēr par šo jautājumu ir vieta tālākai diskusijai.
Kā vēstīts, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) pēc notikušā gāzes sprādziena dzīvokļu ēkā Torņkalnā, Bauskas ielā 15, paziņojis, ka viens virziens būtu dzīvojamo māju apdrošināšanas jautājuma sakārtošana, lai šādos gadījumos tiktu nodrošināts finansiāls risinājums ēkas ātrai atjaunošanai.
Patlaban dzīvojamās mājas salīdzinoši maz tiek brīvprātīgi apdrošinātas, tikai dzīvokļu līmenī, bet būtu jābūt līdzīgam principam kā OCTA – katram transportlīdzeklim, kas piedalās satiksmē, ir jābūt obligāti apdrošinātam, tāpat arī ēkām, kurās dzīvo cilvēki, paziņojis Bergholcs.
Gāzes sprādzienā Torņakalnā gāja bojā divi cilvēki – persona, kas kādā dzīvoklī veica nelegālas darbības ar gāzes vadu, un AS “Gaso” Avārijas dienesta darbinieks, kurš bija ieradies uz izsaukumu par iespējamu gāzes noplūdi. Vēl divi cilvēki cietuši.
No ēkas saviem spēkiem pirms Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās evakuējās 35 cilvēki, bet vēl 11 cilvēkus evakuēja ugunsdzēsēji.
Sprādziens piecstāvu dzīvojamā mājā notika nelegāli sabojāta gāzes vada dēļ. Sprādzienā sagruvis ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts.
Ēku apsaimnieko SIA “Latvijas namsaimnieks”, tajā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai. Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas sprādziens noticis nelegāla gāzes pieslēguma dēļ pašvaldībai piederošā dzīvoklī.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
