Latvijā
Novados

Bez pogas spiešanas! Ogre būvē, kad vides pieejamību savām ēkām nodrošinās arī valsts?0


Pacēlājs tagad arī pie Ogres novada domes ēkas.
Pacēlājs tagad arī pie Ogres novada domes ēkas.
Foto: Karīna Miezāja

Krista Dzidzēviča, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pēc Administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanas Ogre būs viena no valstspilsētām, kas dod ne tikai iespējas, bet arī atbildību par pilsētas attīstību un pats galvenais – tās cilvēkiem.

Svarīgas ir ne tikai meža takas un Zilo kalnu dabas parks, kur pavadīt svētdienas, bet pilsētvide, kas pieejama un droša ikvienam, arī cilvēkam ar kustību traucējumiem, kuram atšķirībā no vesela cilvēka mazākā apmale vai pakāpiens var būt nepārvarams šķērslis.

Pirms pāris gadiem, pārbūvējot gājēju tuneli zem dzelzceļa sliedēm, pašā pilsētas centrā tika ierīkots lifts, lai no vienas pilsētas puses uz otru varētu tikt arī cilvēki ratiņkrēslā.

Pacēlājs tagad arī pie domes ēkas, ērta uzbrauktuve pie Ogres novada Kultūras centra, bet projektēšanas stadijā vēl topošā gājēju tuneļa un Ogres ģimnāzijas pacēlāji.

“Cilvēkam nekur nav jāzvana, nav jāspiež nekādas pogas, viņš visu var izdarīt pats, un uz to viss tiek arī vedināts,” saka Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Tomēr, pirms rūpēties par sabiedriskām vietām, svarīgi sākt ar pirmo nepieciešamību – izkļūšanu no mājas.

Kad varēs tikt valsts ēkās?

“Daudziem no mums šķiet, ka cilvēku ar īpašām vajadzībām nav tik daudz, jo ikdienā viņus neredzam, bet viņiem vienkārši ir problēmas fiziski tikt ārā no mājām. Tāpēc katru gadu ieguldām 15 000 eiro, lai izbūvētu pandusus pie daudzdzīvokļu namiem,” par vienu no projektiem, kas palīdz cilvēkiem ar kustību traucējumiem integrēties sabiedrībā, stāsta E. Helmanis.

Pērn šā projekta laikā uzlikts panduss (uzbrauktuve), šogad divi tiek projektēti, vienā no šiem namiem dzīvo trīs cilvēki ar kustību traucējumiem. Projektu plānots ik gadu turpināt. Cilvēki paši aktīvi iesaka namus, kur kaimiņiem nepieciešama palīdzība. Tomēr pašvaldības un iedzīvotāju iespējas ir ierobežotas, bez vienotas sistēmas un valsts atbalsta visu paveikt nav iespējams.

“Pašvaldība var ieguldīt līdzekļus savā īpašumā, bet, ja, piemēram, pas­ta ēka pieder valstij, tad šajā gadījumā par pastu jāatbild satiksmes ministram,” vienu no neatrisināmām problēmām nosauc E. Helmanis.

Tāda situācija arī esot policijas un tiesas ēkai, kuras nav iespējams apmeklēt cilvēkam ar kustību traucējumiem.

Pašvaldība skata vienu iestādi pēc otras un iespēju robežās veic pārbūvi. “Domāju, ka mums vēl vajadzīgi kādi trīs gadi, lai šī problēma vispār neeksistētu, bet mēs saucam, lai arī valsts nāk talkā,” aicina E. Helmanis. Ogres novada teritorija gan neaprobežojas ar pilsētas centru vien, tomēr mērs atbild, ka sākotnēji jākoncentrējas uz vietām, kuras cilvēki visbiežāk izmanto, pēc tam jāturpina darbi pilsētas nomalēs un pagastos, jo, protams, ka viss maksā naudu.

Vides pieejamība Ogrē. (22.05.2020.)

Ogre ir viena no pilsētām, kur dzelzceļa sliedes iet cauri pilsētas centram un sadala to divās daļās. Zem tām vienā tunelī jau iespējams pārvietoties ar ratiņkrēslu, otrs tunelis vēl top, un arī tur būs ­lifts, bet atklāts paliek jautājums, kad cilvēkiem ar kustību traucējumiem būs iespējams ne tikai pārvietoties zem sliedēm, bet arī virs tām?

“Patlaban mēs gaidām, kas notiks ar augstajiem peroniem, jo mums visiem pateica, ka dzelzceļa elektrifikācija notiks,

stacijās būs augstie peroni, tajā brīdī, kad būs skaidrs šis augstums, tad arī no Ogres novada domes puses tiks izbūvēts lifts,

jo šobrīd ir pāragri kaut ko darīt, mēs nevaram izprojektēt, jo nezinām perona augstumu,” par vides pieejamību stacijās stāsta novada mērs.

Darbs leģendārajā kafejnīcā

Ogrē pagājušajā vasarā tika atklāta arī renovēta vēsturiskā un leģendārā kafejnīca “Pie zelta liepas”, kurā sociālajā uzņēmumā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām. Pandēmijas laikā gan tā ir slēgta, tomēr šādas iestādes nepieciešamība nav apšaubāma, E. Helmanis atzīst, ka tā rada sapratni sabiedrībā: ”

Tas ir abpusējs process. Sabiedrība jāizglīto, ka tad, kad šādi cilvēki apkalpo, ir jābūt arī zināmai pietātei.

Šādas kafejnīcas pastāvēšana ir labs solis pareizajā virzienā. Mēs varam maksāt pabalstus, bet ir svarīgi, ka šie cilvēki ar invaliditāti var pelnīt paši un sajust sevī spēkus un pārliecību. Pašvaldībai ir jāsekmē šādas darba vietas.”

Dienas centra apmeklētāju pulks pieaug

Daļa no sociālā uzņēmuma kafejnīcas darbiniekiem ikdienas lielāko daļu pavada dienas centrā “Saime” Ogres novada sociālajā dienestā. Jaunā ēkā zem viena jumta pirmo reizi ir visas saistītās struktūras. Ikdienā sociālais dienests pilda sociālo darbu, finansiāli palīdz maznodrošinātām ģimenēm, rīko pasākumus ģimenes atbalsta centrā, nodrošina aprūpes pakalpojumus mājās un sadarbojas gan ar bāriņtiesu, gan sešām nevalstiskām organizācijām.

Ogres sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa stāsta, ka dienas centra “Saime” klienti var piedalīties dažādās nodarbībās, tostarp mūzikas terapijas darbnīcās.
Foto: Karīna Miezāja

Centrā atrodas arī rehabilitācijas un aprūpes nodaļa, kur darbinieki izvērtē cilvēku funkcionālās spējas un piešķir gan pakalpojumu aprūpes mājās, gan palīdzību pansionātā. Darbs notiek arī ar vardarbībā cietušām un to veikušām pilngadīgām personām, arī tiem, kas cīnās ar atkarībām, tomēr viens no visvairāk pieprasītajiem pakalpojumiem noteikti ir dienas centrs “Saime”, kas ir vērsts uz personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām. “Iepriekš varējām nodrošināt 30 vietas, bet jaunās telpas palīdzēja paplašināties līdz 35, gribētāju rindā ir vēl,” atklāj sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa.

Būt patstāvīgiem un drošiem

Brīvajā laikā “Saimes” klienti gan apmeklē Ogres stadionu, sporta zāli, gan izpaužas radoši Mākslas skolas nodarbībās, sociālā dienesta rokdarbu, kokapstrādes un mūzikas terapijas darbnīcās. “Viena no mūsu darbiniecēm ir arī nodibinājusi teātra studiju, tiek spēlēts galda futbols. Pirms diviem gadiem Polijā mūsējie pārstāvēja Latviju šāda veida komandā personām ar garīga rakstura traucējumiem,” lepojas S. Ozoliņa.

Liela daļa dienas centra klientu savu laiku ir nodzīvojuši noslēgtā vidē, viņi dzīvoja ģimenē un ar citiem apkārtējiem nekontaktējās. “Šeit mācās būt patstāvīgi, drošāki, viņiem ir iespēja būt vieniem no mums. Galvenais attīstīt pašaprūpes spējas. Vecāki nevienam nekļūst jaunāki, un pienāk brīdis, kad viņi aiziet. Šiem cilvēkiem tas ir izteikti grūti,” skaidro dienas centra vadītāja.

Bērns sper pirmos soļus

S. Ozoliņa arī stāsta, ka ar pašvaldības atbalstu gan pilngadīgas personas, gan bērni ar invaliditāti katru nedēļu var apmeklēt peldbaseinu. Bērniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas visās skolās, arī pirmsskolas izglītības iestādēs.

Ogre ir viena no desmit pilsētām, kas piedalās individuālā budžeta modeļa projektā, kas tiek līdz­finansēts no Eiropas fondu naudas. “Projektā iespējams palīdzēt desmit cilvēkiem, tā ietvaros var saņemt ergoterapiju, kanisterapiju, reitterapiju, uztura speciālista konsultācijas, vizuālās plastiskās mākslas terapiju, kustību terapiju, psihologa konsultāciju, azioterapiju, fizioterapiju baseinā un logopēda, audiologopēda pakalpojumus,” S. Ozoliņa uzskaita. Projekts īstenots arī bērniem.

Piemēram, kāds puisītis, kurš nestaigāja, pēc gada sācis spert pirmos soļus. „Tas jau ir sasniegts rezultāts.

Ļoti ceram, ka valstiskā līmenī tiks lemts par to, ka šāda individuālā budžeta pieeja un tāds finansējums šai mērķu grupai tiks piešķirts,” saka dienesta vadītāja.

Ar nepacietību tiek gaidīts deinstitucionalizācijas projekts, kurā ieplānots izveidot vairākus pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

“Sociālā dienesta ēkā ir izveidotas telpas, kur būs specializētās darbnīcas, pieaugušajiem – galdniecība, ziepju/sveču darbnīca un rokdarbi.

Tuvākajā laikā ceram iegūt ES finansējumu, lai mēs varam iegādāties aprīkojumu un šos pakalpojumus sākt. Suntažu ielā 2 tiks renovēta māja, kurā izveidos dienas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Būs pieejami dažādi rehabilitācijas pakalpojumi, grupu dzīvokļi un atelpas brīža pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem,” stāsta Ozoliņa un, domājot par nākotni, atzīst, ka noteikti nepieciešams logopēda pakalpojums gan bērniem, gan pieaugušajiem, arī Aba terapija – uzvedības analīzes terapijas metode kļūst pieprasīta, bet bērniem tās noteikti ir nodarbības baseinā fizioterapeita pavadībā, jo ūdens atbrīvo, un šādas nodarbības parādījušas visspilgtākos rezultātus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Dimas Golubeva (“Apeirons”) videosižetu skatiet portālā LA.LV.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.