Ekonomika
Bizness

“Kādas divas nedēļas izvilksim, un tad viss.” Būvniekiem var pietrūkt materiālu0


Uz ūdensvada un kanalizācijas izbūvi Jelgavā, Rīgas ielā, galvaspilsētas firmas darbinieki turpina braukt ikdienas režīmā.
Uz ūdensvada un kanalizācijas izbūvi Jelgavā, Rīgas ielā, galvaspilsētas firmas darbinieki turpina braukt ikdienas režīmā.
Foto: Ilmārs Randers

Galvenās Covid-19 ietekmes sekas, ar ko saskaras būvuzņēmēji, turpinot strādāt ārkārtas ap­stākļos, šobrīd ir būvmateriālu piegādes kavēšanās un darbaspēka pieejamība: darbinieku pašizolācijas, viesstrādnieku iztrūkums un mobilitātes ierobežojumi.

Nozare Latvijā nodarbina aptuveni 65 tūkstošus strādājošo, no kuriem lielākā daļa savus pienākumus veic būvobjektos, un tas nozīmē darbinieku fizisku klātbūtni būvlaukumā.

Būvniecībā jau pirms ārkārtas stāvokļa bija izstrādātas droša būvlaukuma uzturēšanas vadlīnijas. Tagad būvuzņēmēji turpina ieviest aizsardzības pasākumus un dara visu iespējamo, lai darbs objektos neapstātos. Apjautātie speciālisti izteicās, ka pagaidām pandēmijas ietekme būvniecības nozarē salīdzinājumā ar citām esot neliela.

Esošajos būvniecības objektos darbi īpašā piesardzības režīmā turpinās, kā arī sākusies infrastruktūras objektu un ceļu būvniecības sezona.

 

Darbi notiek, bet ir jau sarežģījumi

Lielu rosību iepriekš iesāktajos objektos “LA” novēroja Jelgavā. Vienā no pilsētas centrālajām – Rīgas ielā – turpinās ūdensvada un kanalizācijas kolektora izbūve.

Skatītājam no malas – pilnīgi ikdienišķos apstākļos un režīmā. Piestāju, aprunājos ar strādniekiem – vismaz pie viņiem pagaidām viss esot normāli, darbs turpinās.

Turpat netālu, pagriežoties uz pilsētas Loka maģistrāli, kas gar bijušajiem RAF autorūpnīcas paviljoniem un tagadējo rūpniecisko zonu Jelgavu savieno ar Eiropas transporta jeb TENT-T tīklu, kalpojot kā daļa no pilsētas apvedceļa, – arī tur darbi turpinās pēc “pilnas programmas”.

 

Lai gan lietuviešu brigāde uz darbu Jelgavā nav atbraukusi, Loka maģistrāles rekonstrukcija pagaidām turpinās pilnā sparā.
Foto: Ilmārs Randers

Loka maģistrāle ir vairāk nekā divus kilometrus gara, un tās pārbūvi Jelgavas dome iesāka 2018. gadā, apjomīgajai rekonstrukcijai paredzot vēsturiski pilsētas lielākos tēriņus – ap 20 miljoniem eiro.

Kā ārkārtas apstākļos veicas ar šo un citiem pilsētā sāktajiem būvniecības projektiem? Atbild Jelgavas domes deputāts, Plānošanas un attīstības pārvaldes galvenais speciālists par projektu realizāciju Vilis Ļevčenoks: “Sildām ekonomiku, taču sarežģījumi jau ir! Loka maģistrālē pārbūves darbus veic vietējie būvnieki apvienībā ar lietuviešiem. Viņiem bija ierasta prakse, ka lietuviešu brigāde te divas nedēļas strādāja un tad brauca uz mājām, bet no Lietuvas atbrauca cita brigāde. Tagad, kā aizbrauca, atpakaļ vairs nebrauc.

Šo un arī citus projektus pilsētā realizējam par ES naudu, un tur nav “saprotošas attieksmes”.

Visu kontrolē Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Ja būs kavēšanās ar termiņiem, mums būs uzrēķini.”

Jelgavai ir vairāki iesāktie lielie projekti: divas skolas, Garozas, Prohorova ielas un Loka maģistrāles rekonstrukcija, krasta stiprinājums pie Lielupes ­u. c. “Jelgavas ūdens” turpina arī kanalizācijas un jauna ūdensvada izbūvi Rīgas ielā – no Kohēzijas fonda trīs gados apgūst 20 miljonus eiro.

Visi šie objekti jāpabeidz šoruden. “Pagaidām izskatās, ka paspēs, ko tagad gan nevar teikt par Loka maģistrāli. Ja radīsies lielākas problēmas, tad arī CFLA prasīsim, ko lai dara,” spriež Ļevčenoks.

 

Kādas nedēļas divas, un viss var apstāties

Ko tagad domā un kā jūtas paši būvnieki, aprunājos ar pazīstamu brigādes vadītāju vidēji lielā būvniecības uzņēmumā, kurš nesen nodevis ekspluatācijā vienu objektu Zviedrijā, pagājušajā nedēļā – dzīvojamo māju Rīgā.

Brigadieris nevēlējās, lai minu viņa vārdu, arī uzņēmumu, taču par situāciju bija gatavs runāt atklāti. Mājās sieva, divi bērni, pats tagad pa firmas biroju, veicot priekšdarbus jaunam objektam:

“Būvniecība turpinās visur, kamēr vien būs materiāli. Cilvēki strādā. No vīrusa raustās visi, bet saprotat paši, kā mums te Latvijā ir: cik ir tādu, kuri, teiksim, divus mēnešus var atļauties sēdēt mājās? Un cik ir uzņēmēju, kuri to visu var atļauties sponsorēt? Cik daudzi tic valdībai, ka tā dos naudu?

Ja arī kāds dabūs solītos 75%, man personīgi ar to nepietiek. Mana ģimene tagad visi dzīvo tikai pa māju, izdevumi nesamazinās, bet elektrība un komunālie maksājumi tikai pieaug.

Tagad gatavojos jaunam projektam Liepājā, bet tas ir uz jautājuma zīmes. Ja materiālus savāksim – būs. Citādi jāatsaka.

Materiālu pietiekamība uz doto brīdi ir vienīgā problēma, kas uztrauc. Piegādes kavējas. Runāt jau runā, ka fūres kustas, bet dzīvē īsti tā nav. Latvijā ražojam maz, un būvniecības veikaliem nav lielu angāru un noliktavu, kur materiālus uzglabāt ar vairāku mēnešu rezervi.

Visi lielie uzņēmēji, kam ir nauda, visu izpērk pa tīro. Ar standarta materiāliem vēl kādu laiku varētu iztikt, bet visiem objektiem jau ir kādas specifiskās lietas. Vajag, piemēram, radiatorus dažādos rādiusos, bet rūpnīcas jau daudzviet ir ciet. Kur dabūsi tagad? Nekur!

Kādas divas nedēļas vēl varbūt izvilksim, un tad viss var apstāties.

Arī strādnieki kļūst aizvien bailīgāki. Visiem ir ģimenes, un negribas mājās to draņķi ievazāt. Apkārt viss arvien vairāk slēdzas ciet, neviens šai situācijai nav gatavs.”

 

Prasa termiņu pagarinājumu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka neatliekami nepieciešams uzsākt kopīgu darbu pie vidēja termiņa risinājumiem būvniecības nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons: “Balstoties uz Partnerības aptaujāto Latvijas būvuzņēmēju iesniegtajām atbildēm un prognozēm, lielāko būvnieku objektos jau šobrīd būvizstrādājumu piegādes kavējas vidēji par 20%.

Jāņem vērā, ka šī tendence ir pieaugoša, jo dažās ES valstīs tiek slēgtas atsevišķas rūpnīcas. Faktiski būvnieki strādā ar būvmateriāliem, ko saražo Latvijā, bet importētie būvrisinājumi ir rezerves, kuras drīz var beigties. Objektos novērota aktīvo darbinieku skaita samazināšanās vidēji par 7%, analizējot datus no elektroniskās darba laika uzskaites būvlaukumos virs viena miljona eiro.

Tas jau šobrīd nozīmē būvniecības līgumu termiņu pagarinājumus (pēc šodienas prognozēm apmēram par trim mēnešiem) un ar tiem saistīto izmaksu palielināšanos (būvlaukumu uzturēšana, nodrošinājumu/garantiju izmaksas u. tml.).

Pagarināt termiņus ir izdevīgāk nekā pārtraukt būvdarbus pilnībā. Svarīgi izveidot vienotus būvprojektu līgumu termiņu pagarinājumu un kompensācijas mehānismu vadlīnijas publiskā sektora pasūtītājiem.”

 

Laiks birokrātijas mazināšanai

Partnerība aicina jau šodien strādāt pie tādiem investīciju risinājumiem, kuri dos ekonomikas attīstības rezultātu ilgtermiņā. Valsts infrastruktūras attīstības investīciju projekti būs būtisks pamats kopējai Latvijas ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas.

Būvniecības nozare aicina valdību pieņemt lēmumus, kas veicinātu publiskā sektora iesākto infrastruktūras investīciju projektu turpināšanu, vēlams, pat nodrošinātu to virzības paātrināšanu, efektīvāku un ātrāku komunikāciju starp valsts institūcijām un visiem būvniecības procesa dalībniekiem.

Saistītie raksti

Lielo projektu sagatavošanas posms un publisko iepirkumu konkursu termiņi šobrīd ir gari, paiet mēneši un pat gadi līdz reālu darbu iesākšanai.

Būvnieki uzskata, ka birokrātiskie procesi jāskatās kopsakarā ar ārkārtas situāciju, piemērojot ātrākus sarunu formātus, tādā veidā samazinot birokrātisko slogu konkursu piedāvājumu iesniedzējiem. Laiks no būvniecības ieceres līdz būvdarbu līgumam tagad ir kritiski svarīgs kā nekad iepriekš.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Levits un pārējā elite varētu atrotīt piedurknes un doties uz lauka palīgā lauksaimniekiem 4
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Valdība nosaka, kad inficēšanos ar Covid-19 uzskatīs par nelaimes gadījumu darbā
2 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Cietums par 147 000 000 eiro nevar būt prioritāte! Ģirģens uzskaita nozares, kur nauda vajadzīga daudz vairāk
2 dienas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Deg atkritumi un traktori! Liesmas aprij kādu plastmasas pārstrādes uzņēmumu Salaspilī
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Vīrusa izplatība neaprobežojas tikai Pierīgā. Covid-19 “ielauzies” jaunā novadā
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: “Te nu mēs esam – vairāku mēnešu garumā saspiestā atspere atsprāga!”
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Jauni karstuma rekordi, bet vietām gaidāms arī lietus! Laika prognoze svētdienai
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Kā rīdzinieki bauda sestdienu “Pastaigu tirgū” Vērmanes dārzā
1 stunda