Pasaulē, lai mainītos no “brūnā” uz “zaļo” kursu, naudas pilnībā pietiek. Taču kaut vai pārtikas rūpniecībā neviens jau mainīties negrib – tur visas iesaistītās puses ir tādi kā sazvērnieki, kuru darbības rezultātā pasaulē rodas 25% emisiju,” uzskata holdinga “Auga Group” vadītājs Ķēstutis Juščus.
Pasaulē, lai mainītos no “brūnā” uz “zaļo” kursu, naudas pilnībā pietiek. Taču kaut vai pārtikas rūpniecībā neviens jau mainīties negrib – tur visas iesaistītās puses ir tādi kā sazvērnieki, kuru darbības rezultātā pasaulē rodas 25% emisiju,” uzskata holdinga “Auga Group” vadītājs Ķēstutis Juščus.
Foto: Ilmārs Randers

Cauri betona sienai – ar savu piemēru. Ciemos pie Eiropā lielākā bioloģiskās pārtikas ražotāja 6

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
Lasīt citas ziņas

 

Eiropas Savienības Zaļā kursa uzstādījumi līdz 2030. gadam par 55% samazināt siltumnīcgāzu emisijas, ieskaitot lauksaimniecības ražošanu, kurā līdz šim termiņam katrā dalībvalstī jāsasniedz arī 25% platības bioloģiskajai lauksaimniecībai, – tas, no vienas puses.

CITI ŠOBRĪD LASA

No otras – lauksaimnieku un to organizāciju pārstāvju arvien skaļāki izteikumi, ka tas viss ir tikai butaforija, ceļš uz atpalicību un nabadzību, politiķu “spļaušana” uz agrāro zinātni, strupceļš pārtikas ražošanā un visas sabiedrības skriešana betona sienā. Tāds ir fons, kurā apmeklēju šobrīd Eiropā lielāko bioloģiskās pārtikas ražotāju, kas apsaimnieko 40 000 ha, Lietuvas agrāro holdingu “Auga Group”.

Brauciena mērķis patiesībā bija aplūkot pasaulē pirmo profesionālai lietošanai paredzēto bezizmešu traktoru “AUGA M1”, kas konstruēts un būvēts tepat kaimiņos.

Lietuviešu uzņēmums to attālināti prezentēja 29. septembrī ar skaļu un ambiciozu pieteikumu – hibrīdais biometāna un elektriskā dzinēja traktors ar vienu uzpildi bez apstājas varot strādāt 12 stundas, konstruktīvais risinājums degvielas uzpildi nodrošina nepilnu 10 minūšu laikā, nomainot turpat saimniecībā iegūtās biometāna gāzes balonu “kārtridžu”, un tieši tāds traktors lauksaimniecības nozarei visā pasaulē palīdzēšot novērst piesārņojumu, kas izraisa klimata pārmaiņas. Tas noteikti bija jāredz!

 

Traktora vietā – sēnes

Tikšanās ar iespaidīgā agroholdinga vadītāju Ķēstuti Jušču notika vienā no trim ražotnēm, kas dod ievērojamu daļu no “Auga Group” kopumā vairāk nekā 80 miljonu eiro gada apgrozījuma, bet… nākotnes traktora tur nebija.

Cik izdevās noskaidrot, pagaidām vienīgais traktora prototips atrodoties holdinga bāzē pierobežas pilsēta Marijampolē, kur notiekot tā pilnveidošana jau praktiska darba režīmā. Tikšanās laikā noskaidrojās, ka kopumā traktora “faktors” “Auga Group” zaļās lauksaimniecības (lai neputrotos ar terminiem, turpmāk šajā rakstā “bioloģiskās” lauksaimniecības vietā lietošu tikai “zaļā”) konceptā aizņems nepilnus 30%, tādēļ iepazinos ar holdinga vadībā topošo “SOFA” metodi.

 

SOFA, kas atspēkos mītus

Tikāmies holdinga sastāvā ietilpstošās kompānijas “Baltic Champs” šampinjonu audzēšanas fabrikā tepat pierobežā – Jonišķos.

“Par zaļo lauksaimniecību tagad ir izplatīts mīts, ka tā dzīvo tikai no Eiropas Savienības subsīdijām un neko neražo. Taču mēs pierādīsim, ka ir arī “Augas ceļš” jeb mūsu izstrādātais “SOFA” (pirmie burti no angliskā “Sustainable Organic Farming Agriculture”. – Aut.) modelis, ko paši pierādīsim praksē – uz lauka un fermās. Tā būs pilnīgi jauna pārtikas ražošanas metode, klimata neitrāla. Izmantojot efektīvas tehnoloģijas, mēs parādīsim, kā var izaudzēt konvencionālās lauksaimniecības vidējās ražas un, piemēram, maksimāli samazināt CO2 izdalīšanos lopkopībā,” aizrautīgi uzsāka Ķēstutis Juščus.

Pirms sarunas apskatītā šampinjonu fabrika, uzziņa par 1200 nodarbinātajiem holdingā un iespaidīgo tā finanšu apgrozījumu gada laikā lika uzmanīgi, ar cieņu ieklausīties jo­projām ļoti jauneklīgajā un azartiskajā “Auga Group” vadītājā.

“Esmu dzimis un audzis Šauļos. Šampinjonu fabriku sāku būvēt 1993. gadā. Man tad bija 19 gadi. Pirms tam par šīm sēnēm kaut ko lasīju tikai grāmatās. Sēņu audzēšanu uzsāku viens pats, nodibināju “Baltic Champs” un kopumā ar to nodarbojos vairāk nekā 20 gadus. Pa šo laiku “Baltic Champs” ar savām trim fabrikām ir kļuvis par TOP5 uzņēmumu Eiropā šampinjonu audzēšanā.

2012. gadā sāku nodarboties arī ar lauksaimniecību. Pēc pāris gadiem apvienojāmies ar uzņēmumu, kuram bija 25 000 ha, taču slikta finanšu situācija. Izveidojām holdingu, kurā es ieguvu kontroli – 55% akciju. Mūsu mērķis bija izveidot lielāko zaļās lauksaimniecības kompāniju Eiropā,” ar sevi un holdingu iepazīstina Ķēstutis

ES zaļās saimniecības mērķis sasniegts esot salīdzinoši ātri – “Auga Group” jau no 2015. gada apsaimnieko apmēram 40 000 ha, fermās tur aptuveni 3500 slaucamas govis un 5000 liellopus kopumā, kā arī nodarbojas ar citu zaļās pārtikas lielražošanu.

Taču pirms trim gadiem, kad holdingam kā lielam uzņēmumam vajadzējis aprēķināt saimniecības radītās emisijas, Ķēstutis bijis ārkārtīgi pārsteigts un pat neticējis, cik daudz piesārņojuma rada lopkopība.

“Izrādījās, ka pat ar savām pirmrindas tehnoloģijām esam lieli CO2 ražotāji tik un tā. Govis, 200 traktori, sēņu audzēšanas agregāti – neticēju, ka pareizi sarēķināts. Sapratām, ka 30% no lielajām emisijām rodas no fosilā kurināmā – dīzeļmotoru traktoriem tobrīd vienkārši nebija citu risinājumu. Pārējo rada lopkopība un metodes, ko lietojam.

Tāpēc arī uzņēmāmies iniciatīvu, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, kas mums ļautu izveidot jaunu ilgtspējīgas lauksaimniecības standartu, krasi samazināt piesārņojumu visā pārtikas vērtību ķēdē un piegādāt galapatērētājiem ēdienu bez negatīvās ietekmes uz vidi. Šī darba pirmais rezultāts ir traktors “Auga M1”, tam sekos jauna standarta lopbarība un citas inovācijas “SOFA” konceptā.

Vai zināt, ka vienas govs radītā CO2 neitralizēšanas ekvivalents ir desmit elektromašīnas? Kāda tad varētu būt izeja? To govi vajag audzēt un barot tā, lai viņa neelpotu metānu! Saprotiet?! Tieši ar to patlaban nodarbojos,” Ķēstutis rāda rokas – tās vēl smaržojot pēc jaunās lopbarības “mīklas”, ko viņš kopā ar kolēģi rīta pusē citā uzņēmuma objektā eksperimentāli gatavojis.

“SOFA” tehnoloģijas nav balstītas uz ekstensīvu saimniekošanu. “Auga Group” zemi apstrādājot gudri – 90% nezāļu problēmu varot atrisināt ar mehāniskām metodēm, bez ķīmijas. Kultivēšana notiekot ne dziļāk par 2 cm, zemi near, dziļākie apstrādes darbi esot 3–5 cm. Augsnes uzlabošanai audzē ne tikai zirņus un pupas, kas paši piesaista gaisā esošo slāpekli, bet arī tādus kultūr­augus, kas augsni dekarbonizē un neitralizē CO2, piemēram, lucernu, āboliņu, lupīnas u. c. No šiem augiem gatavotas lopbarības receptes būšot nākamie paziņojumi, ar ko “Auga Group” pavisam drīz nākšot klajā. Tur būšot ne tikai sastāvdaļu, bet arī lopbarības apstrādes tehnoloģijas maiņa.

“Kad līdz galam izveidosim “SOFA”, tā būs pieejama fermeriem visā pasaulē. Mans sapnis – tādā veidā varēsim pabarot visus pasaules cilvēkus ar pārtiku, kas iegūta ar pilnībā klimata neitrālām tehnoloģijām. Taču es jau būšu laimīgs, ja katrā valstī pēc šīs metodes strādās kaut vai 10% saimniecību. Kādēļ to daru? Lai mūsu planēta paliktu dzīva, lai maniem bērniem un mazbērniem ir kur dzīvot! Bet fermeri sekos tad, ja viņi redzēs, ka, izmantojot “Augas” tehnoloģijas, par piena litru tagadējo 30 eirocentu vietā viņi saņems 45! Ļoti vienkārši,” par iecerēto stāsta Juščus.

 

Par neredzēto traktoru

Ķēstutis tomēr nedaudz atklāj arī neparādītā traktora tapšanas nianses. Finansējums – holdinga līdzekļi, sākuma posmā caur universitātēm piesaistot nelielus grantus prototipa priekšizpētei. Konstrukcija – pilnībā pašu izgudrojums. Baterijas un elektromotorus izgatavojusi Lietuvas kompānija, kas ražo elektriskos mikroautobusus. No tās Juščus pārvilinājis arī traktora projekta galveno inženieri ar 13 gadu pieredzi autobūvniecībā. Pārējās sastāvdaļas – kooperācija ar rūpnīcām plašajā pasaulē, kā jau mašīnbūvē tagad notiek. Holdings jau nākamgad plānojot uzsākt sērijveida ražošanu, pakāpeniski nomainot savus 200 traktorus un darba režīmā uzlabojot visu nepieciešamo, lai tos varētu pārdot arī citiem.

“Domāju, ka jau pēc gadiem diviem ar savu traktoru un “SOFA” būsim arī Jelgavā,” tālākos plānus atklāj Ķēstutis.

“Es labi zinu un saprotu, ka neviens fermeris šādu traktoru tagad nemaz nevēlas. Kādēļ gan lai zemnieki to gribētu? Lielās traktoru kompānijas piegādā tehniku, kuru iegādi subsidē ES. Mūsu traktors nemaksās lētāk, taču es to šobrīd izveidoju ne jau pārdošanai, bet gan tādēļ, lai varētu izaudzēt pārtiku bez emisijām, lai cilvēkiem jau tagad būtu izvēles iespēja ietekmēt klimata pārmaiņas!”

Mūsu sarunas laikā holdinga vadītājs diezgan konsekventi izvairījās no valsts un ES institūciju pieminēšanas. Tādēļ tās izskaņā tomēr noprasīju, tieši ko viņš domā par ES Zaļo kursu. “Kaut kas ir pasludināts, taču kabinetos nav nekāda priekšstata, kā to izdarīt. Atšķirība ir tā, ka ES stratēģijā ir tikai nosprausti mērķi, bet mūsējā – precīzs darbības plāns. Jāmainās būs visiem, arī visai pārstrādei un tirdzniecībai – tās alkatībai,” uzskata Ķēstutis Juščus.

 

Padomniece: Ministrijai citi plāni

Kristīne Simonaitīte
Publicitātes foto

Lietuvas lauksaimniecības ministra padomniece Kristīne Simonaitīte: “Tas, ko tagad dara “Auga Group”, protams, ir unikāli, taču tā nav tipiska Lietuvas lauksaimniecības kompānija. Mēs nevaram pateikt, ko “Auga Group” ar savu traktoru un izstrādāto metodi vēlāk darīs, jo tā ir privāta saimniecība. Ministrijai būs savi plāni. Tuvākajā laikā Eiropā redzēsim vairākus šādus piemērus, kas saimniekos klimata neitrāli. Domāju, ka arī “Auga Group” redz savas iespējas ES Zaļā kursa kontekstā. Kas pirmie sagatavosies, tie arī vinnēs.

SAISTĪTIE RAKSTI
Lauksaimniecības nozare kopumā ir ļoti konservatīva, mūsu zemnieki Zaļo kursu gatavi pieņemt ar noteikumu, ka valdība pārmaiņas atbalstīs.

Pieņemu, ka Latvijā situācija ir līdzīga, kaut arī pēc statistikas pie jums bioloģiskā lauksaimniecība jau tagad ir 15% platībās, kamēr pie mums – tikai 8%. Lietuvā tagad ciešā sadarbībā ar Vides ministriju un ekspertiem veidojam atbilstošu Zaļā kursa mērķu sasniegšanas plānu, gatavojamies jaunajam periodam no 2023. gada. Viens iezīmētais virziens ir ūdeņu piesārņojuma mazināšana, otrs – augsnes kvalitātes uzlabošana.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum”
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
Lasīt citas ziņas
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 19
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
Pasaules ekonomikas foruma ziņojums: Dzīves dārdzības krīze aizēno klimata izmaiņas 15
Psihiatra atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes saņēmuši 22 cilvēki. Dažiem ticis arī atteikums 22
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
FOTO. Filmas veidotāji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki pulcējas “Mātes piens” pirmizrādē
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. Kadirovs sabēdājies. Pārmet Rietumiem, ka tie glābj neeksistējošu valsti Ukrainu, bet Čečeniju no krieviem nepaglāba 6
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijai neveiksmīgs mēģinājums izlauzties cauri ukraiņu pozīcijām Bahmutā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Avīzes pirms 100 gadiem, 1923. gada 1. februāris. Krogā pamatīgi apzagts kāds apskurbis zemnieks
23:09
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
22:12
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
22:11