Dibina baltiešu tuvināšanās organizācijas 1

9:00, 2. marts 2014

Stāsti Pieredze

Pēc tautas skaitīšanas datiem, 1935. gadā Latvijā dzīvoja 22 913 lietuviešu un 7014 igauņu (apmēram 3000 Rīgā). Daudzi vēl atcerējās laikus, kad Rīgā bija apmēram 30 tūkstoši igauņu. To, ka viņiem bija samērā liela nozīme Rīgas dzīvē, apliecināja vēl 30. gados dažviet atrodamie igauniskie uzraksti veikalu izkārtnēs – piemēram, “Seemnekauplus Fr. Lassmann” (“Fr. Lasmaņa sēklu tirgotava”), pilsētas krājaizdevu kases un lombarda telpās atrodamie paskaidrojumi igauņu valodā utt. Daudzi ievērojami igauņi – Igaunijas bankas prezidents Juris Jāksons, ilggadējais Tallinas pilsētas galva Uesons, diplomāts Aleksandrs Hellats, slavenais teātra darbinieks Hanno Kompuss un citi – ilgu laiku bija dzīvojuši Rīgā. Daudzi igauņu jaunieši augstāko tehnisko izglītību vēl 20. gs. sākumā ieguva Rīgas Politehnikumā, bet latviešu jaunatne mācījās Tērbatas universitātē.

Reklāma

Lasītākie

Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8

Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!

Lasīt citas ziņas

Starpkaru laikā kaimiņtautām jau vairs nebija izdevības tik bieži tikties, tomēr Rīgā arī tad bija ap desmit igauņu biedrību un organizāciju, divas igauņu draudzes, virkne igauņu tirgotāju un rūpnieku. Daudzas igaunietes Rīgas augstākajā sabiedrībā bija pazīstamas kā latviešu aristokrātu dzīvesbiedres. Igauņi dzīvoja arī citās Latvijas pilsētās – Liepājā, bet galvenokārt laukos – Alūksnes, Apes un Veclaicenes apkārtnē, kur arī bija vērojama rosīga viņu biedrību darbība.

Par lietuviešiem tik izsmeļošu datu trūkst. Taču tieši Latvju-lietuvju vienība bija pirmā Baltijas tautu tuvināšanas biedrība, darbu sākot jau 1921. gada 1. februārī. Tai pateicoties, Rīgā bija iespēja apgūt lietuviešu valodas pamatus. “Tuvinoties leišiem, mēs smelsim no viņiem jaunu sparu un sajūsmu nesavtīgi cīnīties par nacionālismu. Bet mēs arī varam būt palīdzīgi saviem tautas brāļiem – vispirms ar savu inteliģenci,” šādu vērtējumu par latviešu un lietuviešu tuvināšanos 1924. gadā pauda laikraksts “Latvis”.

1938. gadā pastāvēja jau sešas baltiešu tuvināšanās organizācijas, kuru vidū nozīmīgākā bija Latviešu-igauņu biedrība ar juridisko, ekonomisko un kultūras sekciju, kas izveidojās 1928. gadā, Igaunijas sūtņa E. Virgo dzīvoklī Skolas ielā 13 pulcējoties 26 sabiedrībā pazīstamām personībām. Dibinātāju vidū bija Fēlikss Cielēns, A. Alberings, Arveds Bergs, Pauls Kalniņš, Vilhelms Munters un citi.