Cik slikti būs? Putins draud atbildēt Ukrainai pēc tās dronu uzbrukumiem Krievijai 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja ASV prezidentam Donaldam Trampam, ka viņam būs jāatbild uz Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas ar kodolieročiem aprīkotajai bumbvedēju flotei. Vienlaikus Putins raksturoja miera sarunas ar Ukrainu kā “lietderīgas”.
Karš Ukrainā kļūst intensīvāks pēc gandrīz četriem mēnešiem, kuros Tramps gan uzspiedis, gan brīdinājis gan Maskavu, gan Kijivu, norādot, ka vēlas panākt mieru pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušā nāvējošākā konflikta Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Pēc tam, kad Ukraina uzspridzināja tiltus un uzbruka Krievijas bumbvedējiem dziļi Sibīrijā un valsts tālajos ziemeļos, Putins trešdien izteicās, ka Ukrainas vadība nevēlas mieru.
Neilgi pēc tam, kad Putins apsprieda šos uzbrukumus ar augstākajiem ministriem Maskavā, Tramps paziņoja, ka viņš runājis ar Putinu pa telefonu stundu un 15 minūtes. Viņi pārrunājuši Ukrainas uzbrukumus un Irānas jautājumu, vēsta “Reuters“.
“Mēs apspriedām uzbrukumu Krievijas lidmašīnām, kuras atradās dokā, kā arī dažādus citus abu pušu uzbrukumus. Tā bija laba saruna, bet ne tāda, kas uzreiz nesīs mieru,” rakstīja Tramps sociālajos tīklos. Krievija pēdējās nedēļās ir veikusi vairākus masīvus gaisa uzbrukumus Ukrainai.
“Prezidents Putins ļoti stingri paziņoja, ka viņam būs jāatbild uz nesenajiem uzbrukumiem lidlaukiem,” sacīja Tramps.
Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs teica, ka Krievijas līderis Trampam telefonsarunā norādījis, ka pamiera sarunas starp Maskavu un Kijivu bijušas produktīvas, neskatoties uz to, ko viņš nosauca par Ukrainas mēģinājumiem tās “izjaukt”.
“Vēlos uzsvērt, ka mūsu prezidents detalizēti izklāstīja sarunu saturu un ka šīs sarunas kopumā bija lietderīgas,” teica Ušakovs.
Viņš norādīja, ka ir apmainījušies ar memorandiem, kuros izklāstīti miera plāni, un ka tie tiks analizēti, “cerot, ka pēc tam abas puses spēs turpināt sarunas”.
Ušakovs apstiprināja, ka abi prezidenti apsprieduši arī citus starptautiskus jautājumus, īpaši Tuvajos Austrumos notiekošo un to, kā Krievija varētu palīdzēt risināt Irānas kodolprogrammas jautājumu. Attiecībā uz Irānu Tramps sacīja, ka uzskata, ka Putins piekrīt Vašingtonas nostājai, ka Irānai “nedrīkst būt kodolieroču”, un apsūdzēja Teherānu par vilcināšanos lēmumu pieņemšanā sarunās.
Tramps līdz šim bija neparasti klusējis par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas bumbvedējiem — vienam no trim Krievijas kodolieroču “triādes” pīlāriem — lai gan Maskava pieprasīja, lai ASV un Lielbritānija attur Ukrainu.
Kremļa paziņojumā teikts, ka Tramps esot sacījis Putinam, ka Vašingtona iepriekš nav bijusi informēta par Ukrainas uzbrukumiem. Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos norādīja, ka karadarbības eskalācijas risks pēc šiem uzbrukumiem “būtiski pieaug”.
Krievija un ASV ir pasaulē lielākās kodolvalstis — kopā tām pieder aptuveni 88% visu kodolieroču.
Abām valstīm ir trīs stratēģiskās uzbrukuma spējas — stratēģiskie bumbvedēji, sauszemes starpkontinentālās ballistiskās raķetes un zemūdeņu ballistiskās raķetes — un jebkurš uzbrukums kādai no šīm “triādes” daļām tiek uzskatīts par nopietnu eskalāciju.
Karš vai miera ceļš?
Savos viskareivīgākajos paziņojumos pēdējo mēnešu laikā par miera perspektīvām Putins trešdien paziņoja, ka uzbrukumi tiltiem bijuši vērsti pret civiliedzīvotājiem, un apsūdzēja Ukrainas vadību par “teroristisku organizāciju”, kuru atbalsta valstis, kas kļūst par “terorisma līdzskrējējām”.
“Pašreizējam Kijivas režīmam miers nav vajadzīgs,” sacīja Putins tikšanās laikā ar augsta līmeņa amatpersonām. “Par ko vispār runāt? Kā var sarunāties ar tiem, kas balstās uz teroru?”
Ukraina nav komentējusi uzbrukumus tiltiem. Tā noliedz, ka mērķē uz civiliedzīvotājiem, tāpat kā to dara Krievija, lai gan civiliedzīvotāji gājuši bojā no abu pušu darbībām.
Kijiva tāpat apsūdz Maskavu nevēlēšanā panākt mieru, kā pierādījumu minot Krievijas pretestību tūlītējam pamieram. Krievija apgalvo, ka vispirms ir jāizpilda noteikti priekšnosacījumi.
Putins savās publiskajās piezīmēs neminēja bumbvedēju uzbrukumus, kas notika tieši pirms Krievijas un Ukrainas tiešajām miera sarunām Stambulā, kur Maskava izvirzīja tādus nosacījumus, kurus ASV nosaukušas par “maksimālistiskiem”.
Pirms Putina runas citi Krievijas amatpersonas paziņoja, ka militāra reakcija uz Ukrainas uzbrukumiem dziļi Krievijas teritorijā ir “uz galda”, un apsūdzēja Rietumus, ka tie ir iesaistīti šajos uzbrukumos.
“Mēs aicinām Londonu un Vašingtonu rīkoties tā, lai novērstu turpmāku eskalāciju,” sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kuru citēja ziņu aģentūra “Interfax”. Rjabkovs atbild par attiecībām ar ASV un ieroču kontroles jautājumiem.
Lielbritānijas un ASV amatpersonas norādīja, ka tām nebija iepriekšējas informācijas par nedēļas nogalē notikušajiem uzbrukumiem Krievijas kodolspējīgajiem tālās darbības bumbvedējiem. Baltais nams paziņoja, ka Tramps nebija informēts par Ukrainas dronu uzbrukumu pirms tā sākuma.
