Foto: Fotolia.com

Aiga Grasmane: Aizliegt jebkādu saimniecisku darbību mežā – tā nav gudra stratēģija. Cik zaļš būs Zaļais kurss? 6

Autore: Aiga Grasmane, Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore

Iepazīstoties ar Eiropas Mežu institūta vērtējumu par Eiropas Komisijas iniciatīvām, kuru mērķu sasniegšanā liela loma ir tieši meža nozarei, prātā zīmējas paralēles ar pašmāju aktualitātēm.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 86
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 55
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 214
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Nupat bija iespēja klātienē noklausīties rekomendācijas no Dzeņu sugu aizsardzības plāna, ko prezentēja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB).

Un sajūta bija tāda pati, kā lasot mazā ērgļa un arī pūču aizsardzības plānus, proti, ornitologi vāc novērojumus dabā, lasa literatūru, kas apraksta sugas paradumus, apdzīvojot kādu teritoriju, un rekomendē noteiktus pasākumus sugas saglabāšanai, lai iekonservētu stāvokli, kurā putni jūtas komfortā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā stāstā ir tikai viens varonis – konkrētās sugas īpatnis. Trūkst konteksta, tostarp analīzes par to, kas ļāvis sugai veiksmīgi šeit pastāvēt un attīstīties līdz rekordlielam skaitam mazā ērgļa gadījumā un veiksmīgi pastāvēt pūču un dzeņu gadījumā.

Šie putni dzīvo mežā, ko apsaimnieko meža īpašnieki. Šī saikne nav apšaubāma, jo visi meži kādam pieder. Taču visos plānos tie aspekti, kas ir veidojuši labvēlīgus apstākļus sugu pastāvēšanai un saimnieku lomu šajā stāstā, vienkārši nav atspoguļoti.

Ir konstatējums uz šo brīdi un putnu vajadzības, kas galvenokārt aizliedz jebkādu saimniecisku darbību mežā. Manuprāt, tā nav gudra stratēģija.

Tā ir izvairīšanās no cilvēka saimnieciskās darbības pozitīvās ietekmes atzīšanas un arī šīs lomas noliegšana nākotnē.

Tiek daudz runāts par to, kāda veida meži nepieciešami, lai veidotu, piemēram, dzeņiem piemērotus biotopus ar platlapju audzēm, bet netiek runāts, kas tos ir veidojis līdz šim un kam jāveic apsaimniekošanas pasākumi turpmāk.

Nudien, šīs sarunas ar īpašniekiem ar esošo komunikācijas kultūru ir bankrota stadijā, un LOB plāni diemžēl neizceļas ar progresu komunikācijas virzienā, jo dominē prakse, kas tiek izmantota attīstības valstīs, – ar normatīvo regulējumu uzspiest vēlamo praksi.

Vērosim, ar cik lielu nobīdi dabas aizsardzības sistēma Latvijā iekāps demokrātijā, kurā jau esam trīs desmitgades.

Taču, atgriežoties pie Eiropas Mežu institūta (EFI) vērtējuma par Zaļā kursa mērķu sasniegšanas stratēģijām, gribētu atspoguļot vairākus nozīmīgus EFI vērtējuma aspektus, kas vērš uzmanību uz faktoriem, kuri ir veidojuši mūsdienu mežus un izpratni par to lomu šodien, kad tiek izstrādāts daudz jaunu stratēģiju un dokumentu.

Eiropā ir tikai 4% globālo mežu platības īpatsvars, taču tā saražo 42% no globālā koksnes produktu tirgus vērtības. Mežs ir vienīgais oglekļa piesaistes avots, kas ir veidojies pēdējās desmitgadēs.

Iedomājieties, kāda būtu Eiropas Savienības CO2 bilance, ja nebūtu mežsaimniecības. Meža platības, kas šobrīd līdzsvaro Eiropas CO2 bilanci, netika radītas vides apsvērumu dēļ, bet gan ekonomisku – plānojot mežsaimniecību ar koksnes iegūšanu nākotnē.

Oglekļa uzglabāšana mežos nav vienīgais ieguvums, ko meži patlaban dod sabiedrībai. Atbilstoši pētījumiem Eiropas meži kompensē 16–20% Eiropas radītās emisijas. Un tas ir trīs S pieejas dēļ – sink, sequestration, storage jeb glabātava, piesaiste un koksnes izmantošana produktos.

Diemžēl jaunie Eiropas Savienības politikas dokumenti, šķiet, neņem vērā šo līdzsvaru, kas ir nodrošinājis līdzšinējo klimata ietekmes samazināšanas efektu.

Patlaban uzsvars dokumentos ir uz oglekļa noturēšanas efektu – iekonservēt to, kas ir piesaistīts mežā. Taču šāda pieeja neņem vērā riskus, ko rada dabiskie traucējumi mežiem.

Dati liecina, ka ugunsgrēku radītie zaudējumi palielinās katru gadu pēdējās desmitgadēs. Tas nozīmē zaudējumus ne vien meža nozarei, bet arī nopietnu risku izvēlētajām stratēģijām, kas tādējādi nevar būt veiksmīgas.

Skats nākotnē biomasas ražošanas nozarēm Eiropas Savienībā ietver daudz neskaidrību un pretrunu. No vienas puses, globālais pieprasījums pēc izejmateriāliem aug, un klimata izmaiņu samazināšanas nolūkos ir jāaizstāj fosilie izejmateriāli, kas savukārt rada pieprasījumu pēc atjaunojamiem ilgtspējīgas izcelsmes izejmateriāliem.

No otras puses, klimata pārmaiņu un ar to saistīto dabas traucējumu ietekmē mainās arī biomasas ražošanas iespējas, un ir grūti prognozēt šo faktoru ietekmi uz attīstību nākotnē.

Meža biomasas ražošanai nākotnē ir jāmainās. Taču apjoms, reģionālie aspekti un pat attīstības virziens nav skaidri dažādu nezināmo faktoru un meža stāvokļa reģionālo atšķirību dēļ.

Tomēr mēs varam novērot paradigmu maiņu ES politikās attiecībā uz mežu un to apsaimniekošanas lomu, atsaucoties uz klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes situāciju. Šī paradigmu maiņa nozīmē citu uzsvaru attiecībā uz sabiedrības akceptu mežu apsaimniekošanai un to, kā tas ietekmē ES politikas.

Aina, kas paveras uz ES politikām un likumiem, kas saistīti ar meža nozari, ir ļoti sadrumstalota. Tai skaitā viedokļi un mērķi attiecībā uz meža lomu ir ļoti daudzveidīgi un arī pretrunīgi.

Katrai iniciatīvai ir cits skats uz meža nozari un savas gaidas no meža nozares. Šāda sadrumstalota aina nozīmē lielu izaicinājumu atrast līdzsvarotus risinājumus, nepazaudējot kopīgos mērķus.

2020. gads ir īpašs tajā nozīmē, ka tas ir nolikts kā atskaites punkts iepriekšējā perioda stratēģijām, kā arī 2019. gadā mainījās personālijas Eiropas Komisijā.

Jaunajiem līderiem ne vienmēr ir pietiekami laba izpratne par meža nozares lomu, ņemot vērā tās ilgtermiņa būtību. Uzsvari, kas lasāmi jaunajās stratēģijās, fokusējas uz bioloģisko daudzveidību un klimata izmaiņām.

Jaunā Eiropas industriālā stratēģija izvirza mērķus nodrošināt tīru un izmaksās pieejamu enerģiju un izejmateriālus, kā arī nodrošināt oglekļa pēdas samazinājumu. Abi šie mērķi prasa vairāk meža biomasas.

Enerģētikas sistēmai ir jābūt drošai, neatkarīgai un jāsamazina enerģētiskā nabadzība Eiropas Savienībā.

Ir iespēja attīstīt jaunus atjaunojamās enerģijas veidus, taču tuvākajās desmitgadēs meža biomasai ir izšķiroši svarīga nozīme ceļā uz oglekļa mazietilpīgu enerģētikas sistēmu. Taču šodienas publiskajā diskusijā par bioenerģiju ir izveidojies ļoti slikts priekšstats, jo to veido šaurs un īstermiņa skatījums uz oglekļa ciklu, kā arī nepareizs skatījums uz meža apsaimniekošanas mērķiem.

Tehnoloģiskās koksnes pārdošana enerģijai nav meža apsaimniekošanas mērķis, taču tas uzlabo meža kopšanas ciršu ekonomisko pamatojumu un ļauj gūt nelielus ienākumus, pārdodot zemes kvalitātes koksni, kas kopā veido meža apsaimniekošanas ekonomisko ilgtspēju. Arī Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi reģionu attīstībai un socioekonomisko mērķu sasniegšanai lauku apvidos nav iedomājami bez meža nozares vērtības ķēdes attīstības.

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas atspoguļoti arī Zaļajā kursā, nevar sasniegt, būtiski nesamazinot fosilo izejvielu lietošanu. Ilgtermiņā enerģētikas sektorā var attīstīties atjaunojamo resursu nozares, kas nav saistītas ar biomasas ieguvi.

Taču materiālu ražošanas nozarēs aina ir pavisam cita – nevar izslēgt fosilo izejvielu lietošanu, neaizstājot tās ar biomasas izcelsmes materiāliem. Zaļā kursa iniciatīvas ir vērstas uz renovācijas pasākumiem būvniecības nozarē, kā arī ilgtspējīgu produktu attīstību tekstila un materiālu ražošanas sektorā.

Taču šajās divās iniciatīvās mežsaimniecības produktu izmantošanai ir izšķiroši svarīga loma mērķu sasniegšanā. 2018. gadā atjaunotā Bioekonomikas stratēģija ir ļoti noderīgs dokuments, lai virzītos uz priekšu, taču Zaļā kursa dokumentā šī stratēģija pat nav pieminēta.

Šāda nevērība nozīmē, ka pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita dēļ un patēriņa nodrošināšanai tiks izmantoti līdzšinējie klimatam nedraudzīgie paradumi materiālu lietošanā, jo pārāk lielie ierobežojumi neļaus izmantot meža nozares potenciālu, lai ieviestu klimatam draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus.

Zaļais kurss nenovērtē bioekonomikas potenciālu, liekot uzsvaru uz mežu kā oglekļa saglabātāju un bioloģiskās daudzveidības pakalpojumu nodrošinātāju. Tajā ir ļoti maz runāts par meža daudzfunkcionalitāti, kas sabiedrībai nodrošina neskaitāmas vajadzības.

Klimata ietekmes samazināšana, pielāgošanās stratēģija un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana ir cieši savijušās mežā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Lai kontrolētu dabas katastrofu riskus un veidotu mežus noturīgus pret klimata izmaiņām, lai uzturētu mežos spēju nodrošināt tā dažādās funkcijas, t. s. CO2 piesaisti un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu, ir nepieciešami meža apsaimniekošanas pasākumi.

Patlaban tiek izstrādāti vairāki ES dokumenti, un katrs uz meža funkcijām skatās no savu vajadzību skatpunkta, tāpēc meža nozarei ir daudz jādara, lai palīdzētu politikas veidotājiem ieraudzīt pilnu komplekso meža nozares bildi un tās potenciāls tiktu izmantots klimata mērķu sasniegšanā.

Sadarbībā ar žurnālu “Baltijas koks”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Sausuma dēļ ogas sīkas un raža – pieticīga! Cik šobrīd Centrāltirgū maksā Latvijas mellenes? 8
1 diena
UG
Uldis Graudiņš
Laukos
Saistība ir, amata un teikšanas neesot. Turcijas uzņēmējs par saistību ar parādiem Latvijas gaļas liellopu audzētājiem 4
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Jaunaudžu retināšanai piešķirs sešus miljonus 8
2 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Kaspars Kovaļenko: Putnu audzēšanā jāņem vērā arī infekcijas slimību risks 1
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 86
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 55
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 214
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
40 dienas pēc vakcinācijas mirusi 30 gadus veca skolotāja, trīs bērnu mamma 353
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi gatavs šodien atbildēt par saviem vārdiem, lēmumiem un rīcību! Horoskopi 30.jūlijam 5
14 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 16
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Eksperte: Jau gadiem spēkā ir regulējums uz latvāņiem, bet tie joprojām izplatās. Ko tas nozīmē? 38
5 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Varam teikt, ka esam pasaules līmenī” Latvijā ražotie disku arkli pieprasīti Kanādā un pat Islandē 22
5 dienas
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 62
Nedēļa
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja. “Žēloties nav laika. Jāstrādā!” Kādu birumu lauku saimniekiem sola no karstuma un sausuma cietušās druvas? 5
Nedēļa
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 5
Nedēļa
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Bērnība bija ļoti grūta, daudzus gadus pavadīju pie logopēda, mācoties runāt.” Saruna ar Nauri Miezi
51 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Vakcinācijas loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās. Vai būs jāpiesakās? 15
1 stunda
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Ilze Kuzmina: Valsts nauda faktiski ir nomesta zemē atbirēju apmācībai 12
2 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Carnikavas kalnu karalis” Tapusi dokumentālā filma par talantīgo riteņbraucēju Tomu Skujiņu 3
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu
31 minūtes
Raivis Šveicars
Ziņas
Saulainā vasara nerada rekordus elektrības ražošanā. Ar ko tas skaidrojams? 7
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pat tu esi gatavs visu maksāt, nevari saprast, kas ir jādara.” Uzņēmēja par nodokļu sistēmas nepilnībām 9
3 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Pašvaldībai nebija tiesību neko aizslēgt!” Tiesībsargs Jansons par slēgtajiem atkritumu stāvvadiem
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 86
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam spiesti paaugstināt.” Rīdziniekiem no 1. septembra būtiski pieaugs maksa par siltumenerģiju 54
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Visam pieeju ar vieglu smaidu, kam paredzēts mirt, tas nomirs, kam jādzīvo, tas dzīvos,” Maestro Raimonds Pauls par uzkurināto tautu 96
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Noslēdza daudzmiljonu darījumus, pēc tam atteicās no pienākumiem karaliskajā ģimenē: princis Harijs un Megana plānoja savu “neatkarību” jau pirms kāzām? 15
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Esam pateicīgi par to, ka joprojām visi četri esam kopā un koncertējam!”. Uz skatuves atkal satiekas leģendārā grupa “Eolika” 13
23 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Mitrina gaisu, samazina putekļu daudzumu gaisā, uzlabo augu stāvokli. Kā dārziem var noderēt mākslīgā migla 2
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Režisore Aija Strazdiņa laulības ostā iestūrējusi otro reizi: “Ir jāļauj vīrietim būt. Sievietes gudrība ir saprast, ka mēs visu varam, bet ne vienmēr visu vajag.” 7
Intervija 23 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gardēžu sapnis: 3 izcili jāņogu deserti – vienkāršas receptes pagatavošanai mājās 2
20 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Traucēta ceļa servitūta lietošana: kā rīkoties?
20 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Siltums veicina kaitīgu baktēriju vairošanos pārtikas produktos. Kā tikt pie vasarīgas maltītes bez vēdergraizēm?
09:16
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu
08:54
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Bērnība bija ļoti grūta, daudzus gadus pavadīju pie logopēda, mācoties runāt.” Saruna ar Nauri Miezi
08:34