Viena kārts galdā – Pīlēna kandidatūra. Ārstniecības iestādēs varēs brīvi uzelpot! Nedēļas notikumu apskats 13
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Viena kārts galdā
Ar īpašu nodomu vai bez tā, bet uzņēmējs Uldis Pīlēns bija izvēlējies sev ļoti izdevīgu brīdi, lai paziņotu par kandidēšanu Valsts prezidenta amatam. Pēc Lieldienu brīvdienām, Saeimas sesiju starplaikā, kad citas politiskās aktivitātes nedaudz pierimušas, bet vienlaikus visi jau nedaudz nocietušies, gaidot jaunumus par Valsts prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas 31. maijā.
Turklāt kandidāti saskaņā ar likumu jāizvirza ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām – tātad jau no 9. līdz 13. maijam visām kārtīm jābūt galdā. Tāpēc pēcsvētku nedēļā Pīlēns ar savu paziņojumu bija uzmanības centrā, gandrīz katru dienu sniedzot kādu interviju medijiem. Atbildes gan tajās visās brīžiem šķita kā nokopētas, pie to formulējuma bija īpaši piedomāts.
Piemēram, kutelīgais apstāklis, ka nokļūt Rīgas pilī “Apvienotā saraksta” pārstāvis var tikai ar būtisku opozīcijas atbalstu, turklāt saņemot balsis arī no tām partijām, ar kurām pēc Saeimas vēlēšanām neviens no pašreizējās koalīcijas pat neapsvēra domu sēsties pie sarunu galda un par kaut ko vienoties (Alekseja Rosļikova “Stabilitātei” un Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā”).
Pīlēna pieeja šajā jautājumā ir atbilstoša viņa interesēm – prezidents stāvot augstāk par partiju darījumiem, un viņam kā paraugs priekšā esot Vaira Vīķe-Freiberga, kuru 1999. gadā ievēlējusi ideoloģiski raiba kompānija, kurā bija gan sociāldemokrāti, gan Tautas partija (te gan jāpiebilst, ka Tautas saskaņas partijas vai vēlāk “PCTVL” un Rubika partijas balsis V. Vīķe-Freiberga, visticamāk, nesaņēma, ko gan nevar pārbaudīt, jo vēlēšanas tolaik vēl bija aizklātas).
Šobrīd vēl grūti spriest par to, kāds Uldis Pīlēns būtu kā prezidents, bet jādomā, ka kaut kas atšķirīgs no visiem iepriekšējiem.
Ņemot vērā, ka viņš sevi pozicionē kā pirmkārt uz tautsaimniecību orientētu cilvēku, iespējams, no visiem priekšgājējiem tuvākais tēls būtu Andris Bērziņš, kurš gan savās izpausmēs bija diezgan piezemēts un vienkāršs, kamēr Pīlēnam vienmēr paticis pasniegt sevi kā smalku intelektuāli. Visticamāk, šonedēļ kļūs zināms, vai uz prezidenta amatu atkārtoti kandidēs arī Egils Levits (pareizāk sakot, vai Nacionālā apvienība paziņos par viņa izvirzīšanu), un tad jau paliek jautājums – vai līdz maijam uzradīsies vēl kāds konkurents vai pirmajā vēlēšanu kārtā mēs vērosim dueli.
Bažas. Jēkabpils atkal pludos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Māris Sprindžuks pagājušajā nedēļā intervijā medijiem optimistiski izteicās, ka galvenie rekonstrukcijas darbi Jēkabpils pretplūdu dambja sakārtošanai plānoti 2024. gadā.
Ministrs skaidroja, ka VARAM saņēmusi no Jēkabpils 12 miljonu eiro pieprasījumu dambja pārbūvei, kas ir ceturtā daļa no visas valsts applūstošo teritoriju aizsardzībai paredzētajiem līdzekļiem. Taču ir vairāki šķēršļi – pirmkārt, nav pārbūves projekta, bet, otrkārt, Eiropas fondu līdzekļus var tērēt tikai kapitālai būvei, ar kuru tiek sasniegts noteikts mērķis, nevis remontdarbiem. “Diemžēl dambis prasa ātru lāpīšanu vietās, kur tas šļūc lejā. Tas ir tas, ko var izdarīt šā gada sausajā sezonā, taču kopumā visa dambja garumā ir jāklāj betons vai māla segums, lai to padarītu hidroloģiski necaurlaidīgāku,” teica ministrs. Tomēr ministrs bija optimistisks, ka “[plūdu] varbūtība [2023./2024. gada ziemā], protams, pastāv, bet tā ir ļoti zema. 100 gadu plūdi nozīmē reizi 100 gados. Var gadīties, ka 100 gadu plūdi ir divus gadus pēc kārtas, bet varbūtība ir zema.”
Viss jau būtu jauki, tikai šķiet, ka ministrs nav aprunājies ar meteorologiem. Piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna pagājušajā nedēļā, komentējot klimata pārmaiņas Latvijā, izteicās, ka “Latvijas gadījumā raksturīgi arī, ka pie mums pieaug kopējais nokrišņu daudzums. Sevišķi tas notiek uz ziemas rēķina. Piemēram, aizvien biežāk redzam, ka lokāli kaut kādās vietās izlīst ļoti liels nokrišņu daudzums, izraisot pat lokālus plūdus. Pirms gadiem 20, 30 tas notika retāk, taču šobrīd, klimatam mainoties, šādi gadījumi ir biežāk. Viens no piemēriem – šī gada pavasara ieilgušie pali. Agrāk pali bija pavasarī – aprīlī, maijā, kad viss kusa un ūdens izgāja, bet šobrīd palu apstākļi un plūdu draudi faktiski ir jau kopš decembra, kas turpinās līdz pat pavasarim ar vairākiem palu maksimumiem.”
Un būtībā nebija jau nemaz jāmeklē kāds meteorologs. Arī VARAM mājaslapā atrodamais dokuments “Klimata pārmaiņu iezīmes Latvijā” informē par “intensīvu un ļoti intensīvu nokrišņu dienu skaita pieaugumu ziemas sezonā, nebūtiskām izmaiņām vasarā”.
Citiem vārdiem sakot – diez vai pēdējo simt gadu statistika, kas veidojusies samērā stabilu klimatisko apstākļu laikaposmā, kad pārmaiņu nebija vai tās bija lēnas, ir tik droši piemērojama mūsdienām, kad sākušās straujākas pārmaiņas. Šīs ziemas plūdus Jēkabpils aizsargdambis knapi izturēja un vairākās vietās tika izskalots, bija jāveic ārkārtas remontdarbi un jāstiprina dambis ar smilšu maisiem. Šoreiz paveicās, un šķiet, ka VARAM cer, ka veikšanās turpināsies arī nākamajā ziemā, taču sabiedrībai nav pamata būt tikpat optimistiskai.
Prieks. Ārstniecības iestādēs varēs brīvi uzelpot
Veselības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu un iesniegusi valdībā, kas ļaus atteikties no sejas masku un FFP2 respiratoru lietošanas ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes centros. Taču tas paredz tiesības ārstniecības iestādēm un sociālās aprūpes centriem pašiem noteikt, kādos gadījumos sejas maskas lietojamas gan darbiniekiem, gan pacientiem, gan apmeklētājiem.
Ministrija norāda, ka patlaban esot uzlabojusies epidemioloģiskā situācija valstī un pasaulē. Pēdējā laikā vairs neesot novērojami uzliesmojumi ar ļoti lielu Covid-19 inficēto skaitu, kā arī saslimšana vairumā gadījumu noritot vieglā formā un slimnīcās nonākot mazāks skaits pacientu, kuriem kā pamatdiagnoze diagnosticēts kovids.
Covid-19 vairs nerada tik augstu risku veselības aprūpes sistēmai, kā tas bija agrāk, un patlaban Covid-19 ir pielīdzināma citām respiratorām infekcijām, piemēram, sezonālajai gripai. Tādēļ arī Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumi ir jāpielīdzina citiem respiratoro infekciju ierobežojošiem pasākumiem, tostarp regulējums sejas masku lietošanai, uzskata ministrija.
Taču šis prieks var būt īslaicīgs, jo, kā ziņo Latvijas Televīzija, veicot iknedēļas notekūdeņu monitoringu Latvijā, valsts zinātniskā institūta “Bior” eksperti novērojuši strauju jaunā Covid-19 omikrona izplatību Latvijas pašvaldībās.
Kā liecina notekūdeņu monitoringa dati, atsevišķās pašvaldībās izplatās jaunais Covid-19 omikrona variants XBB.1.5. apakšlīnija. Monitoringa datus apliecina arī Slimību profilakses un kontroles centra sniegtā informācija, ka vairāk nekā par 15% pieaudzis saslimšanas gadījumu skaits ar Covid-19.
Mācība. Likvidēs draudzi
Augstākās tiesas senāta Civillietu departaments, 12. aprīlī izskatot reliģiskās organizācijas “Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze” kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas 2023. gada 20. janvāra spriedumu, ar kuru tika apmierināta ģenerālprokurora prasība par organizācijas darbības izbeigšanu, nolēma atstāt to spēkā. Juridiski tas nozīmē, ka tad, kad tiesas nolēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu tiks saņemts Uzņēmumu reģistrā, tiks pieņemts lēmums par attiecīga ieraksta izdarīšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Pēc šāda ieraksta draudzei ir pienākums veikt likvidācijas procesu.
Draudze vairs nevarēs veikt nekādu publisku reliģisko darbību, tāpat arī saimniecisko darbību, nevarēs no valsts saņemt atbalstu vai kādas citas iespējas.
Bet, visticamāk, “Pirmajai evaņģēliskajai Jēzus draudzei” šis tiesas spriedums ir vairāk morāla trauma nekā reāla, jo tāpat tā bija ja ne pati noslēgtākā, tad viena no noslēgtākajām reliģiskajām organizācijām Latvijā. Tā kā Latvijā ir ticības brīvība, neviens nevar aizliegt šiem pašiem cilvēkiem privātā kārtā praktizēt savu ticību, tāpēc nav obligāti jābūt reģistrā. Var pulcēties privātos mājokļos. Draudze likumīgi nevarēs algot personas, bet personas var darboties brīvprātīgi.
Tomēr ierobežojumi ir – nepatikšanās ar valsts iestādēm var nonākt, ja draudzes locekļu starpā notiks neatļauta naudas aprite, darījumi, saviem locekļiem tiks traucēts apmeklēt skolu vai arī mediķus, kā tas bija pirms dažiem gadiem, kad mājdzemdības beidzās traģiski (tagad par šo lietu ir kriminālprocess). “Latvijas Avīze” bija tā, kas atklāja sabiedrībai, ka Jelgavā mirusi sieviete un zīdainis, bet “Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes” locekļi, kas pieņēma dzemdības – sievietes vīrs, tēvs un draudzes līdera sieva – apsūdzēti par neatļautu ārstēšanu un medicīniskās palīdzības liegšanu. Šis kriminālprocess pēc pirmajām atklātajām tiesas sēdēm tika pasludināts par slēgtu un joprojām tiek iztiesāts. Krimināllietā ir informācija par dažādiem ierobežojumiem, kas tika uzspiesti draudzes locekļiem, tostarp aizliegums apmeklēt ārstus, stāties grūtniecības uzskaitē, strādāt un mācīties, kontaktēties ar ģimenes locekļiem, kas izslēgti no draudzes.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Māra Libeka, Artis Drēziņš
