Dainis Īvāns
Dainis Īvāns
Foto – Timurs Subhankulovs

Dainis Īvāns: Nolēmām, ka brīvie un dzīvie sanāks Ģertrūdes baznīcā 12

Droši vien Latvijas cilvēku vairuma noskaņojumu brīdī, kad viss vēl varēja beigties ar represijām, precīzi raksturo dzejnieces Vizmas Belševicas reakcija uz augusta puču. Uzzinādama par to, viņa izmisumā iekritusi savas lauku mājas zālienā: „Labāk mirstu nekā atgriežos kur bijām!”. Stingro pārliecību „ne par kādu cenu” nepieļaut bijušā atgriešanos līdz pat liktenīgajam augustam kaldināja, rūdīja visi trešās atmodas notikumi un atklāsmes. Gan dzīvā ķēde “Baltijas ceļš”, gan 4. maija balsojums par neatkarību, gan 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvēšana un apziņa, ka esam nesuši smagus upurus, tai pašā laikā neizliedami nevienu sava ienaidnieka asins lāsi. Šo fenomenu ar vārdiem „tā bija jūsu cīņa un jūsu uzvara, un nevienam jūs par to neesat pateicību parādā!” novērtējis Augstākās Padomes Preses centra 1991. gada „vēstuļu draugs”, Alberta Einšteina institūta vadītājs, nevardarbīgās pretošanās pētnieks, par „krāsaino revolūciju” tēvu dēvētais profesors Džīns Šārps. Vispār jau 1991. gada 21. augustā Latvijai varēja pavērties tikai viena no trim perspektīvām: vai nu pretoties asiņainai diktatūrai, ja veiktos pučistiem, vai ilgstoši stīvēties ar PSRS vadību, ja Mihails Gorbačovs atjaunotu zaudēto varu pilnā apjomā, vai strauji panākt Latvijas starptautisku atzīšanu, kas arī notika, un kā redzams pēc tā laika dokumentiem, tāpēc, ka bijām tai gatavojušies, ka spējām rīkoties strauji un izlēmīgi, ka Latvijas tautas gribu pietiekoši pārliecinoši jau agrāk bijām darījuši zināmu pasaulei.

1991. gada 21. augusta pusdienlaikā, kad Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma Konstitucionālo likumu par pilnīgu valsts neatkarības atjaunošanu un 1990. gada 4. maijā noteiktā „pārejas perioda” izbeigšanu, mūsu tālākais liktenis nebūt vēl nebija skaidrs.
Maskavas Kremlī kopš 19. augusta nakts saimniekoja PSRS Valsts Ārkārtas stāvokļa komiteja. PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, kurš 20. augustā bija plānojis tā saucamā jaunā “Savienības līguma” parakstīšanu, trešo dienu atradās pučistu izolētā vasarnīcā pie Melnās jūras. Maskavā tauta cēla barikādes ap Kremlim opozicionārās Krievijas Federācijas parlamenta ēku. Čella vietā šaujamieroci rokās ņēma mūziķis Mstislavs Rastropovičs. Uz pučistu sūtīta tanka runu teica mūsu tā laika sabiedrotais Krievijā – Boriss Jeļcins. Un mēs varam pat lepoties, ka cīņu par demokrātiju Maskavā toreiz iedvesmoja arī latviešu cīņa par brīvību 1991. gada janvāra barikāžu laikā Rīgā. Tautas garaspēka pārākumu pār agonizējošas lielvalsts karaspēku bijām pierādījuši. Tāpēc svarīgi apzināties, ka mūsu liktenis arī tobrīd neizšķīrās Maskavas upes, bet gan Daugavas krastos. Maskavā karoja spēki, kas vēlāk bija spiesti pieņemt Latvijas neatkarību ar spēkiem, kas tam pretojās visiem līdzekļiem. Latvija kopš 1990. gada 4. maija neatkarības akta PSRS vadībai nemainīgi deklarēja, ka netaisās palikt varmācīgi inkorporēta nedz „vecajā”, nedz grasās „brīvprātīgi” iestāties „jaunajā” Padomju Savienībā. Latvija par spīti PSRS saimnieciskajām, politiskajām un militārām važām kopā ar Lietuvu un Igauniju gāja savu ceļu. Jau pirms bēdīgi slavenā augusta puča Augstākā padome lika pamatus zemes reformai, okupācijas laikā zaudēto īpašumtiesību atjaunošanai, lata ieviešanai, atjaunoja robežsardzes un muitas dienestus. Latvija 1990. gadā kā pirmā no PSRS inkorporētajām republikām pārtrauca nodokļu iemaksas PSRS budžetā un atjaunoja savu valsts ieņēmumu sistēmu. Latvija vairs neieskaitīja līdzšinējos vismaz 40% no saviem ienākumiem PSRS bruņošanās izdevumiem un ignorēja obligāto iesaukumu PSRS armijā.

Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma pieņemšanas brīdī Doma laukumu Rīgā atkal bravūrīgi tricināja PSRS restauratoru bruņumašīnas. No tām izlēkušie kaujinieki bezspēcīgā niknumā mēģināja izkustināt akmeņus no barikādēm ap Jēkaba ielas parlamenta ēku un iztrenkāt sanākušos neapbruņotos cilvēkus. Latvijas kompartijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks, neslēpdams prieku par Maskavā notikušo apvērsumu, jau 19. augusta rītā bija solījis izrēķināties ar komunistiskā režīma pretiniekiem un latvju neatkarības atjaunotājiem. PSRS Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālmajors Fjodors Kuzmins, lai „nerastos pārpratumi”, to pašu telefonsarunā atkārtoja mūsu Augstākās Padomes priekšsēdim Anatolijam Gorbunovam. 19. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome kā pirmais no pasaules parlamentiem bija pasludinājusi, ka apvērsums Maskavā ir antikonstitucionāls, un Latvija nedz iesaistīsies sarunās ar pučistiem, nedz pildīs viņu rīkojumus, bet varmācības eskalācijas apstākļos izmantos visus nevardarbīgās pretošanās līdzekļus. Tālab militārs uzbrukums mūsu parlamentam Konstitucionālā likuma pieņemšanas brīdī 21. augustā nenotika nejauši. Pirms gauži iespējamās likumdevēju mītnes ieņemšanas deputātiem vajadzēja paspēt nobalsot par deputāta Andreja Krastiņa iepriekšējā dienā sagatavoto projektu un tā stāšanos spēkā no pieņemšanas brīža. Kaujai gatavojās pēc janvāra barikādēm dibinātā pirmā policijas bataljona puiši ar dažiem šaujamieročiem un Rīgas miliči ar degmaisījuma pudelēm. Taču kad uz balsošanas ekrāna parādījās 133 -PAR, 13 PRET, PSRS “glābēju” uzbrukums PSRS “demontētājiem” zaudēja jēgu. Bruņutransportieru rēkoņa apklusa. Kļuva skaidrs, ka Brīvība turpināsies pat atkārtotas okupācijas gadījumā un diezin vai kāds tad ticēs stāstiem, ka varmākas ir “sacēlusies tauta”, bet upuri “nacionālie ekstrēmisti”.

PSRS centrālo varas iestāžu, režīma spēka struktūru un Latvijas kompartijas 1991. gada vasarā organizētās provokācijas, tai skaitā uzbrukumi muitas punktiem, Lietuvas muitnieku slepkavība, dažādu objektu spridzināšana, ekonomiskā blokāde un politiskā šantāža vairs cilvēkus nespēja nobiedēt, gluži otrādi, vienoja noteiktākai, straujākai un reizē nevardarbīgai rīcībai.
Tautas frontes deputāti arī bija vienojušies, ka bijušās un nākamās Saeimas ēkas varmācīgas sagrābšanas gadījumā brīvie un dzīvie 21. augustā 18.30 sanāks Jaunās Ģertrūdes baznīcā, lai organizētos tālākai cīņai.

Droši vien Latvijas cilvēku vairuma noskaņojumu brīdī, kad viss vēl varēja beigties ar represijām, precīzi raksturo dzejnieces Vizmas Belševicas reakcija uz augusta puču. Uzzinādama par to, viņa izmisumā iekritusi savas lauku mājas zālienā: „Labāk mirstu nekā atgriežos kur bijām!”. Stingro pārliecību „ne par kādu cenu” nepieļaut bijušā atgriešanos līdz pat liktenīgajam augustam kaldināja, rūdīja visi trešās atmodas notikumi un atklāsmes. Gan dzīvā ķēde “Baltijas ceļš”, gan 4. maija balsojums par neatkarību, gan 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvēšana un apziņa, ka esam nesuši smagus upurus, tai pašā laikā neizliedami nevienu sava ienaidnieka asins lāsi. Šo fenomenu ar vārdiem „tā bija jūsu cīņa un jūsu uzvara, un nevienam jūs par to neesat pateicību parādā!” novērtējis Augstākās Padomes Preses centra 1991. gada „vēstuļu draugs”, Alberta Einšteina institūta vadītājs, nevardarbīgās pretošanās pētnieks, par „krāsaino revolūciju” tēvu dēvētais profesors Džīns Šārps. Vispār jau 1991. gada 21. augustā Latvijai varēja pavērties tikai viena no trim perspektīvām: vai nu pretoties asiņainai diktatūrai, ja veiktos pučistiem, vai ilgstoši stīvēties ar PSRS vadību, ja Mihails Gorbačovs atjaunotu zaudēto varu pilnā apjomā, vai strauji panākt Latvijas starptautisku atzīšanu, kas arī notika, un kā redzams pēc tā laika dokumentiem, tāpēc, ka bijām tai gatavojušies, ka spējām rīkoties strauji un izlēmīgi, ka Latvijas tautas gribu pietiekoši pārliecinoši jau agrāk bijām darījuši zināmu pasaulei.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Kāds pāris loterijā laimē vienu miljonu. Sapnis par jaunu māju netiek piepildīts, jo sieviete negaidīti pazūd
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt
Bijušais ASV sauszemes spēku komandieris brīdina: Baltijai jāgatavojas atvairīt agresoru vismaz divas nedēļas
Lasīt citas ziņas
“Neviens pasaulē neticēja, ka mēs izdzīvosim!” Sirskis pauž pārliecību, ka “gaisma uzvarēs tumsu”
TV24
Vēsturnieks: Globāli sankcijas pret Krieviju ir kļūda – tagad viņi savu naudu vienkārši “groza” iekšienē
Interneta lietotāju sašutumu izpelnījies sabiedrisko mediju portālā publicētais “Cūku komikss” par karu Ukrainā
Ukrainas tautas apņēmība un spēks turpina iedvesmot: Lielbritānijas karalis uzrunā ukraiņus
Krāpnieki izplata viltotu Navaļnija vēstuli, lai izkrāptu cilvēkiem naudu
20:13
TV24
Smiltēns: Pat tantei ar gurķu burku ir sava loma valsts aizsardzības mehānismā
20:12
VIDEO. “Jūs sabojājat manu dzīvi vienas izpostītas dienas dēļ!” Pusaudzis, kurš izspēlēja negantu joku, laivotājus aplejot ar pienu, izjutis karmas garšu
19:51
VIDEO, FOTO. Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki simti cilvēku Ukrainas atbalstam
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
VIDEO. “Nopietni? Tas vispār ir legāli?” Soctīklotāji šokā par dzīvokli Ņujorkā, kas mēnesī izmaksā 1200 ASV dolārus
Navaļnija mirstīgās atliekas beidzot atdotas mātei
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt
Viedoklis
Romāns Meļņiks: Ne jau pateicoties cītībai mācībās un iepriekšējos darbos sievietes tika amatos, bet spekulējot ar dzimumu
TV24
Rīgas lielākā atskurbtuve ir Stradiņu slimnīcas uzņemšanas nodaļa, un tas nav normāli
Bots/Plūme Siguldā uzvar Pasaules kausa posmā kamaniņu sportā
Kokteilis
FOTO. Kokaīns, marihuāna un atkritumu tvertne, kas “skatās uz viņu”: princis Harijs pēc vaļsirdīgām atklāsmēm tagad saskaras ar nopietnām problēmām
VIDEO. Varšavā pie Krievijas vēstnieka villas izber divas tonnas kūtsmēslu
TESTS: 10 jautājumi – cik daudz patiesībā tu zini par Ukrainu?
Kāds pāris loterijā laimē vienu miljonu. Sapnis par jaunu māju netiek piepildīts, jo sieviete negaidīti pazūd
Veselam
TOP 5 bīstami mīti par lieko svaru: tas rada liekos kilogramus, nevis palīdz no tiem atbrīvoties!
Latvijā naktī uz sestdienu no sliedēm nogājis vilciens ar Krievijas graudus transportējošiem vagoniem
Ekspertu padomi labu finanšu ieradumu veidošanai: 6 vienkārši soļi sirdsmieram
TV24
Plāno pārskatīt pabalstus un palielināt izmaksājamās summas. Kādi valsts pabalsti varētu tikt paaugstināti jau no nākamā gada?
Dārzs
Kuri ir tomātiem un gurķiem piemērotākie dēstu podiņi
Labāk nepiedalies riskantās aktivitātēs: pastāv iespēja pazaudēt kaut ko dārgu! Horoskopi 25. februārim
TV24
Somija būvēja savu patvertņu sistēmu no 1945.gada līdz 2011.gadam. Rajevs norāda, kurš mums šo “mājasdarbu” nav izdarījis
Vai būtu jāpārskata izdienas pensiju sistēma? Komentē Brigmanis
Divi kara gadi Ukrainā: kāda ir situācija frontē un kādi ir iespējamie attīstības scenāriji
VIDEO. Itālieši pieskandina metro, vienojoties kopīgā dziesmā
Krievijā turpmāk būs aizliegts dārzos audzēt populārās lauku puķes ipomejas un vīgriezes. Par to draud cietumsods – kāpēc?
“Botu armija” tviterī metusies aizstāvēt Krievijā notiekošajās sacensībās spēlējošus Latvijas sportistus