Jums tomēr būs savienotais lidojums, nē beigās vispār nebūs vietas, naudu ar neatdosim! Māmiņa nesaprot, kas notiek ar “airBaltic” lidojumiem 0
Nopērkot ceļojuma biļetes, mūs visus pārņem patīkams satraukums un galvā nereti skaitām dienas līdz lielajai dienai. Tomēr ne vienmēr viss ir tik skaisti, kā cerēts. Kāda sieviete soctīklos dalījusies ar stāstu, kā viņas lidojuma informācija vairākkārt mainīta un beigās atcelta, bet nauda netika atmaksāta.
Pēc viņas teiktā, trešdien saņemts zvans no “airBaltic” ar ieteikumu tomēr izvēlēties savienoto reisu. Sieviete atteikusies, jo nevēloties ar bērnu “mētāties pa lidostām”.
Taču pēc tam sekojis vēl viens zvans. Šoreiz, kā apgalvo ieraksta autore, viņai paziņots, ka aviokompānija nevar nodrošināt vietas lidmašīnā, jo tā būšot mazāka nekā sākotnēji plānots.
“Uz jautājumu atgriezt naudu — nesanāks! Tātad, kāds paliks aiz borta?” sašutusi raksta sieviete.
Viņa norāda, ka pirkusi tiešo reisu, jo lido kopā ar bērnu. Savienotais reiss, pēc viņas teiktā, nozīmētu aptuveni 15 stundu ceļu, kamēr tiešais lidojums ilgst ap četrām stundām. Turklāt savienotais reiss bijis par aptuveni 300 eiro lētāks nekā tiešais, taču aviokompānija cenas starpību atgriezt neesot piedāvājusi.
“Es kā klients izvēlējos to, kas der man, bet tagad jāņem to, ko dod? Naudu, lai tad atdod un būs godīgi,” viņa raksta komentāros.
Ieraksts ātri vien piesaistīja citu lietotāju uzmanību. Daudzi komentētāji norādīja, ka šādā situācijā aviokompānijai neesot tiesību vienkārši paturēt pasažieres naudu, ja tā vairs nespēj nodrošināt sākotnēji iegādāto pakalpojumu.
“AB nav tiesību paturēt jūsu naudu. Jāatgriež vai nu eiro, vai vaučers. Vērsieties pie patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām,” rakstīja kāds komentētājs.
Vairāki cilvēki ieteica sazināties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kā arī iepazīties ar Eiropas Savienības regulējumu par aviopasažieru tiesībām. Komentāros tika minēta arī regula EC 261/2004, kas nosaka pasažieru tiesības lidojumu atcelšanas un kavēšanās gadījumos.
Citi dalījās savā pieredzē ar “airBaltic”, norādot, ka arī viņiem nācies saskarties ar sarežģījumiem, atceltiem reisiem un neskaidru komunikāciju.
“Kādreiz man bija savienotais reiss uz Kanādu ar “airBaltic”, un pieredze bija katastrofāla. Reiss aizkavējās, nokavējām nākamo lidmašīnu. Ceļoju ar bērniem, un viss pārvērtās milzīgā stresā,” rakstīja kāda komentētāja.
Vēl kāds lietotājs norādīja, ka līdzīgā situācijā viņam sākotnēji kompensācija atteikta, bet pēc PTAC iesaistes atbilde mainījusies un nauda tomēr ieskaitīta.
Diskusijā parādījās arī jautājums, kā vispār iespējams, ka pasažieriem ar iegādātām biļetēm pēkšņi nepietiek vietu lidmašīnā. Daļa komentētāju pieļāva, ka varētu būt pārdots vairāk biļešu, nekā pieejams sēdvietu, vai arī reisa nodrošināšanai nozīmēta mazāka lidmašīna.
“Vienu nesaprotu. Kā var būt mazāka lidmašīna, ja viņiem visas ir vienāda modeļa?” vaicāja kāds komentētājs. Uz to citi atbildēja, ka runa varētu būt nevis par lidmašīnas modeli, bet par sēdvietu skaitu vai konkrētā reisa kapacitāti.
Diskusijā iesaistījās arī “airBaltic” oficiālais konts, aicinot ieraksta autori sazināties privāti, lai varētu pārbaudīt rezervāciju un konkrēto situāciju.
“Labdien, lūdzam sazināties ar mums privāti, lai mēs varētu pārbaudīt Jūsu rezervāciju un konkrēto situāciju. Paldies!” rakstīja aviokompānija.
Tomēr komentāros netrūka arī kritikas par uzņēmuma komunikāciju. Vairāki lietotāji norādīja, ka pasažieriem šādas situācijas rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī stresu, īpaši tad, ja ceļojums plānots kopā ar bērniem.
“Pēdējā gada laikā problēmu kalngals — plānošana un organizācija, pilnīga ateja,” rakstīja kāds komentētājs.
Savukārt citi ieteica ieraksta autorei nepadoties un prasīt rakstisku atbildi no aviokompānijas, lai vēlāk to varētu iesniegt PTAC vai izmantot sūdzībā.
Pati sieviete uzsvēra, ka viņas mērķis neesot “pieprasīt neiespējamo”, bet gan atgūt naudu, ja aviokompānija vairs nevar nodrošināt iegādāto pakalpojumu. Viņa arī skaidroja, ka savienotais reiss viņai nav pieņemams vairāku iemeslu dēļ — ceļā jāpavada daudz ilgāks laiks, viņa lido ar bērnu, turklāt tiešais reiss bija dārgāks tieši ērtības dēļ.
“Uzturēt aviokompāniju un ziedot 300 eiro arī netaisos,” viņa raksta.
Diskusija vēlreiz aktualizējusi jautājumu par aviopasažieru tiesībām un aviokompāniju atbildību gadījumos, kad reiss tiek mainīts, atcelts vai pasažierim netiek nodrošināta vieta lidmašīnā. Daudzi komentētāji bija vienisprātis — ja cilvēks samaksājis par konkrētu pakalpojumu, viņam ir tiesības sagaidīt skaidru risinājumu, nevis nenoteiktību līdz pēdējam brīdim.
Jau ziņots, ka Tuvo Austrumu konflikta dēļ un no tā izrietošā degvielas cenu pieauguma dēļ Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šogad maijā ir atcēlusi 6,6% no attiecīgajā mēnesī paredzētajiem lidojumiem, trešdien investoru zvanā informēja “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Erno Hildēns.
Viņš minēja, ka atsevišķi reisi ir taktiski atcelti gadījumos, kad kapacitāti ir iespējams pārdalīt “airBaltic” tīklā un Rīgā kā “airBaltic” galvenajā bāzē, lai palīdzētu aizsargāt ieņēmumus.
Vienlaikus aprīlī aviokompānija atcēla aptuveni 3,3% no paredzētajiem lidojumiem.
Tāpat plānots no jūnija līdz oktobrim samazināt vasaras sezonas lidojumu skaitu par 2,7%.
Vienlaikus aviokompānija ir veikusi iespējamos risku mazināšanas pasākumus, tostarp cenu korekcijas un aktīvu kapacitātes pārdali. Tāpat drošības apsvērumu dēļ ir apturēti lidojumi uz ietekmētajiem galamērķiem, tostarp Dubaiju un Telavivu.
Hildēns gan arī uzsvēra, ka patlaban degvielas trūkums netiek prognozēts.
Savukārt “airBaltic” finanšu direktors Vitolds Jakovļevs papildināja, ka īstermiņā likvididitātes stiprināšanai pirmā ceturkšņa beigās vadība pieņēma lēmumu slēgt (“likvidēt”) 10% reaktīvās degvielas hedžēšanas pozīciju, lai uzlabotu grupas īstermiņa naudas pozīciju.
Šāds lēmums esot rezultējies ieņēmumos 5,1 miljona eiro apmērā. Viņš norādīja, ka degvielas patēriņš no jūnija līdz gada beigām būs aptuveni 125 000 tonnu, un potenciālā ietekme būs atkarīga no tirgus cenām. Tāpat viņš pauda, ka par iespēju paaugstināt biļešu cenas degvielas izmaksu dēļ vēl ir pāragri spriest, tomēr “airBaltic” seko situācijai un cenšas pārlikt pēc iespējas lielāku daļu degvielas izmaksu uz pasažieriem, ciktāl tirgus to pieļauj.
Jakovļevs arī norādīja, ka maršrutu slēgšana uz un no Dubaijas un Telavivas ir samazinājusi ieņēmumus par trim līdz četriem miljoniem eiro. Tomēr tika saņemti papildu čartterreisu ieņēmumi, jo konflikta sākumā tika veikti repatriācijas reisi.
LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt “airBaltic” koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
“airBaltic” pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.
Tāpat vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums šogad 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā. Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir šā gada 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
