“Un tā summa tikai par gaļu nedēļā, kā citi ēdienam mēnesī tērē tikai 200 eiro?” Latvieši ar katru dienu var atļauties arvien mazāk 0
Sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisījis kādas sievietes ieraksts par pārtikas tēriņiem. Viņa norādīja, ka nedēļai nopirkusi tikai gaļu — 1 kilogramu laša filejas, 2 kilogramus pīles krūtiņas, 1 kilogramu vistas filejas un 500 gramus tītara maltās gaļas. Par šo pirkumu samaksāti aptuveni 48 eiro.
Ieraksta autore pauda neizpratni par to, kā citi mēnesī pārtikai spējot iztērēt mazāk par 200 eiro un vienlaikus apgalvot, ka ēd labu un kvalitatīvu pārtiku.
Viņa piebilda, ka tikpat daudz naudas aiziet arī dārzeņiem, augļiem un dažādām piedevām, turklāt tiek pirkts tikai tas, ko viņa pati un četrgadīgā meita ēd.
Diskusija ātri vien kļuva asa. Daudzi komentētāji norādīja, ka cilvēki, kuri mēnesī pārtikai tērē aptuveni 200 eiro, parasti katru nedēļu nepērk lasi, pīli un citus dārgākus produktus. Vairāki uzsvēra, ka šāds gaļas daudzums vienai pieaugušajai un mazam bērnam šķiet pārāk liels.
“Cilvēki, kas mēnesī tērē 200 eiro pārtikai, nepērk katru nedēļu lasi un pīli. Iespējams, filejas vietā pērk stilbus,” rakstīja kāds komentētājs.
Citi ieteica izvēlēties lētākus olbaltumvielu avotus — olas, biezpienu, pākšaugus, piena produktus, subproduktus vai veselu vistu, no kuras var pagatavot vairākas maltītes un vēl izvārīt buljonu. Daļa komentētāju uzsvēra, ka “ēst kvalitatīvi” un “ēst dārgi” nav viens un tas pats.
“Lai ēstu kvalitatīvi, nav jāpērk dārgākā gaļa. Pietiek, ka tā ir kvalitatīva,” norādīja kāda diskusijas dalībniece.
Īpaši daudz jautājumu raisīja minētais gaļas apjoms. Vairāki cilvēki aprēķināja, ka 4,5 kilogrami gaļas un zivju nedēļā diviem cilvēkiem, no kuriem viens ir četrgadīgs bērns, sanāk ļoti daudz. Daži komentētāji pauda izbrīnu, vai šāds daudzums patiešām tiek apēsts vienas nedēļas laikā.
“Un jūs divatā ar četrgadnieci to nedēļā apēdat?” vaicāja kāds komentētājs. Ieraksta autore uz šaubām atbildēja, ka piena produktus bērns var lietot ļoti ierobežoti, savukārt viņa pati tos vispār nevarot. Tāpēc olbaltumvielas ģimenē lielākoties tiek uzņemtas ar gaļu un zivīm. Viņa arī norādīja, ka aktīvi sporto un viņai dienā nepieciešams lielāks olbaltumvielu daudzums.
Tomēr arī pēc šī skaidrojuma daudzi palika pie viedokļa, ka šāda pārtikas izvēle vairāk atgādina nevis taupīgu budžetu, bet gan konkrētu ēšanas modeli, kurā dominē dārgāki produkti. Daži komentētāji atzina, ka ar 200 eiro mēnesī paēst var, taču tas prasa plānošanu, cenu salīdzināšanu, akciju izmantošanu un atteikšanos no dārgākām izvēlēm.
“Lasis, pīle un tītars nav tie lētākie produkti ikdienai. Olas, vistas gaļa, biezpiens un pākšaugi ir lētākas olbaltumvielu versijas,” rakstīja kāds komentētājs.
Vēl citi norādīja, ka lētāks uzturs bieži vien nozīmē vienkāršākas maltītes — putras, kartupeļus, makaronus, rīsus, pākšaugus, sezonas dārzeņus un lētākus gaļas gabalus. Vienlaikus komentāros izskanēja arī pretējs viedoklis — daudzi cilvēki, kuri apgalvo, ka pārtikai tērē ļoti maz, nereti neierēķina ēšanu ārpus mājas, pārtiku no laukiem vai vecāku un radinieku palīdzību.
Diskusija izgaismoja plašāku problēmu — cilvēku priekšstati par “normālu” pārtikas budžetu būtiski atšķiras. Vieniem 200 eiro mēnesī vienam cilvēkam šķiet pietiekami, ja rūpīgi plāno ēdienkarti. Citi uzskata, ka pie pašreizējām cenām šāda summa veselīgam un daudzveidīgam uzturam ir ļoti ierobežota.
Kāds komentētājs rezumēja: “Ēst kvalitatīvi un izdevīgi — ne katrs māk un ne katram tam ir laiks.”
Šī diskusija kārtējo reizi parāda, ka pārtikas izmaksas nav tikai matemātika. Tās atkarīgas no ģimenes lieluma, veselības ierobežojumiem, ēšanas paradumiem, dzīvesvietas, iespējām iepirkties akcijās un arī no tā, ko katrs uzskata par pilnvērtīgu uzturu.
Tomēr neizpratne par cenu pieaugumu skar mūs visus. To pierāda arī statistikas dati.
Lai arī iedzīvotāju vidējo algu un pārtikas izmaksu attiecība šajā laikā nav būtiski mainījusies, pārtikas cenas augušas straujāk nekā citi ikdienas izdevumi. Tas ir mudinājis cilvēkus izvērtēt ikdienas iepirkšanās paradumus, liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati.
Iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā rūpīgāk plāno savus pirkumus – 35 % šogad biežāk iegādājas preces ar atlaidēm, bet 34 % izvēlas lētākus produktus.
Iezīmējas arī atšķirības starp dažādām vecuma grupām. Iedzīvotāji vecumā virs 40 gadiem biežāk norāda, ka priekšroku dod akcijas precēm, kamēr iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem biežāk atzīst, ka ikdienas iepirkumos izvēlas lētākus produktus.
Lai gan pārtikas cenas martā bija tikai par 0,1 % augstākas nekā pirms gada, ir mainījusies dažādu produktu relatīvā dārdzība, kas mudina pircējus pārskatīt savus iepirkšanās paradumus.
Pasaules tirgus cenu svārstību ietekmē dažas preces šogad, piemēram, piena produkti, olas un sviests kļuvuši lētāki. Turpretim dabas resursu izsīkums un ierobežotā nozveja paaugstinājusi zivju un to izstrādājumu cenu.
“Ļoti iespējams, ka šobrīd pārtikas cenu kontekstā atrodamies tādā kā “klusuma pirms vētras” posmā, lai gan situāciju paredzēt pilnībā nav iespējams. Svarīgi apzināties, ka Persijas līcī notiekošā kara dēļ pastāv risks, ka cenu kāpums gada otrajā pusē var atsākties jau no vēsturiski augsta cenu līmeņa.
Tajā brīdī iedzīvotājiem var noderēt iepriekšējā piecgadē attīstītie pārdomātas iepirkšanās paradumi. Nav pamata domāt, ka pārtikas pirktspēja šobrīd strauji pasliktinātos – salīdzinājumā ar pagājušā gada martu tā ir pieaugusi par aptuveni 7 %. Vienlaikus, tā nav nozīmīgi uzlabojusies tieši pēdējo piecu gadu nogrieznī.
Tomēr nav pārsteigums, ka iedzīvotāji mācās iepirkties efektīvāk – seko līdzi izpārdošanām un akcijām, salīdzina cenas, izmanto iespējas ietaupīt un maina sava pārtikas groza saturu. Tas nenorāda uz dramatisku labklājības kritumu, bet drīzāk izvēļu racionalizāciju.
Jāņem vērā arī tas, ka atlaižu izmantošanu ietekmē ne vien pircēju paradumi, bet arī tas, kā mazumtirgotāji šos piedāvājumus veido un cik lielā mērā uz tiem balsta savu cenu stratēģiju.
Vienlaikus gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju savus paradumus nav mainījuši, kas liecina par samērā stabilu vidusslāni,” norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
29 % iedzīvotāju norādījuši, ka viņu iepirkšanās paradumi nav mainījušies. Tas liecina, ka daļai sabiedrības līdzšinējie patēriņa ieradumi saglabājas nemainīgi arī cenu svārstību apstākļos.
Tomēr daļai iedzīvotāju nācies pārskatīt savus pirkumus – 19 % atzīst, ka iepērkas mazāk, bet 12 % retāk izvēlas atsevišķu kategoriju produktus.
Vienlaikus pērn mēneša vidējā darba samaksa neto jeb “uz rokas” par pilnas slodzes darbu Latvijā sasniedza 1346 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Aizvadītā gada laikā tā pieauga par 10 %, apsteidzot gan patēriņa cenu kāpumu, gan algas pirms nodokļu nomaksas pieaugumu. Ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums pērn bija 6 %.
