Ne tik lētais darbaspēks 37
Latvijas likumi pašlaik ierobežo viesstrādnieku ievešanu, jo politiķi apzinās, ka lētā darbaspēka ieplūšana nebūt nav populārs solis. Darba devējiem tiek prasīts, lai viesstrādniekiem tiktu maksāta vismaz Latvijas vidējā alga (šobrīd 920 eiro mēnesī uz papīra jeb 675 eiro uz rokas). Rudzāte stāsta, ka lauksaimniekiem izdevies panākt, lai šī summa tiktu samazināta līdz nozares vidējai algai (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā tā šobrīd ir 854 eiro mēnesī uz papīra jeb 632 eiro uz rokas). Pēc viņas domām, likuma prasības nav īsti godīgas pret vietējiem darbiniekiem. “Piemēram, ja blakus strādā mūsu vietējais cilvēks un viesstrādnieks, tad valsts pieprasa, lai viesstrādniekam es maksāju vismaz Latvijas vidējo algu, bet vietējiem drīkst maksāt arī minimālo, kas ir divreiz mazāka. Tas ir pazemojoši pret vietējiem strādniekiem,” uzskata Rudzāte.
Lauksaimnieki, kas izvēlējušies nodarbināt viesstrādniekus, atzīst, ka viņiem ir viena liela priekšrocība, salīdzinot ar vietējiem strādniekiem: viesstrādnieks patiešām ir atbraucis strādāt un pelnīt naudu, tādēļ var veltīt visu uzmanību tiešo pienākumu pildīšanai, nevis paralēli darbam plānot bērna izlaiduma balli vai risināt citas ģimenes lietas. Melleņu audzētāja Rudzāte spriež, ka viesstrādnieku izmantošana pat savā ziņā ir izdevīga Latvijai: cilvēki atbrauc, mēnesi pastrādā, samaksā visus nodokļus un dodas atpakaļ uz dzimteni. Eiropas Savienība ir ieviesusi bezvīzu režīmu ar Ukrainu, tādēļ iespējams, ka ukraiņi vairāk sāks braukt uz Vāciju, Nīderlandi un citām Rietumeiropas zemēm, kur var nopelnīt vēl vairāk. “Bet pagaidām viņi ērtāk jūtas Latvijā, jo šeit ir viņiem saprotamāka vide, iespējams sazināties krievu valodā.” Rudzāte norāda, ka ar darbaroku trūkumu saskārušās arī citas Eiropas valstis. “Pagājušogad biju Portugālē, kur viesojāmies vienā saimniecībā, kas audzē vīnogas 250 hektāru platībā. Ražas novākšanas laikā viņi nodarbina 3000 cilvēku: ap 1000 izdodas salasīt tepat Eiropā, bet 2000 viesstrādnieku ieved no Taizemes.”
