Vjačeslavs Dombrovskis
Vjačeslavs Dombrovskis
Foto: Timurs Subhankulovs

Dombrovskis: Kas ir Latvijas galvenais stratēģiskais izaicinājums un kā ar to tikt galā 0

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) ir viens no pamanāmākajiem Nacionālā attīstības plāna (NAP) un vispār Latvijas ekonomiskās plānošanas sistēmas kritiķiem. Par to, kas šajā sistēmā nav kārtībā, jautājām viņam.

Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto? 32
Kokteilis
FOTO. “Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies…” – ministrs Hosams Abu Meri negaidīti atzīstas mīlestībā
Lasīt citas ziņas

Esat ne vienu vien reizi publiski kritizējis NAP. Kas jūs tajā neapmierina?

V. Dombrovskis: Ziniet, ja jūs pozitīvi vērtējat pēdējo apmēram septiņu gadu ekonomisko attīstību, tad jūs droši vien pozitīvi vērtējat 2013.–2020. gada NAP, kas kaut kādā mērā ir bijis šīs attīstības pamatā. Savukārt, ja jūsu viedoklis par ekonomiskajām norisēm ir negatīvs, tad grūti pozitīvi vērtēt arī plānošanas procesu, kas bijis to pamatā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Var noprast, ka esat otrajā pozīcijā. Bet kas tieši, jūsuprāt, nav kārtībā?

Sāksim ar vienu rādītāju – desmit gadu laikā jauniešu skaits Latvijā samazinājies divas reizes. Diez vai tā ir veiksmīgas ekonomikas pazīme.

Bet jauniešu skaita samazinājumam ar NAP mazs sakars, tas saistīts ar zemas dzimstības desmitgadēm, atvērtām robežām un arvien vairāk urbanizēto dzīvesveidu…

Tam var piekrist, bet tad jāuzdod jautājums – vai esam gatavi samierināties ar to, ka šīs tendences turpināsies. “Latvijas Avīze” ir nacionāli noskaņota avīze, tad nu pamēģināsim par to arī padomāt no nacionālā skatpunkta.

XX gs. 20. gadu sākumā tikko izveidotajā neatkarīgajā Latvijā gadā dzima apmēram 42 tūkstoši bērnu. Tā paša gadsimta 80. gadu beigās – apmēram tikpat.

Šodien – apmēram 19 000 un turpina samazināties. Demogrāfiskās prognozes ir nežēlīgas un saka, ka 2030. gadā vairs dzims tikai 15 tūkstoši.

Ja saglabājas pašreizējās nacionālās proporcijas apmēram, tad tikai 9000 no šiem bērniem būs latvieši, 6000 būs nelatvieši.

Šie 15 tūkstoši bērnu izaugs, izmācīsies un ienāks darba tirgū. Ko viņi ieraudzīs? Viņi ieraudzīs, ka viņiem pretī stāv tuvu pie pusmiljona pensionāru, kuri būs jāuztur, un būs jāuztur funkcionējošā stāvoklī sabiedrisko pakalpojumu sistēma.

Ņemot vērā lielo Latvijas teritoriju, kā divas Beļģijas, būs jāuztur arī ceļi. Ņemot vērā atvērtās robežas, varētu jautāt – cik daudzi no viņiem, ieraugot šo ainu, paliks Latvijā, nevis dosies meklēt laimi ārzemēs.

Citiem vārdiem sakot –

ja jūs piekrītat šai domu gaitai un neesat gatavs pieņemt faktu, ka latvieši kā nācija izmirs, tad jūs loģiski nonākat pie jautājuma – kas jādara, lai to nepieļautu.

Te uzreiz vajadzētu pieminēt vēl vienu lietu – to, ka diezgan daudzi domā, ka mums varētu izdoties uz Eiropu aizbraukušos aizstāt ar imigrantiem. Esmu diezgan pārliecināts, ka Latvijas gadījumā tas neizdosies.

Kāpēc? Salīdzināsim trīs valstis – Poliju, Zviedriju un Latviju un to iedzīvotāju sastāvu. Polija ir gandrīz mononacionāla, poļu skaits tajā ir tuvs 100% (98% – Aut. piez.). Zviedrijā dzīvo apmēram 25% nezviedru. Latvijā – 40%.

Kas notiek šo valstu darba tirgū? Polijā pēdējo dažu gadu laikā ieplūdis ap diviem miljoniem viesstrādnieku, galvenokārt ukraiņu, kopumā ap 5% no visa darbaspēka, un tas noticis nacionāli konservatīvas valdības laikā. Vai esat kaut ko dzirdējuši par publisku sašutumu vai demonstrācijām Polijā? Es arī ne.

Tagad apskatīsim Zviedriju – tur problēmas ar migrantiem un sašutums ir ļoti labi publiski pamanāms. Visbeidzot, Latvijā šī tēma ir praktiski tabu.

Ko gribu ar to pateikt? Jo homogēnāks ir iedzīvotāju sastāvs, jo vieglāk pieņemt lēmumus par viesstrādnieku piesaisti. Polijā – bez problēmām, Zviedrijā – grūti, Latvijā – neiespējami.

Mēs vienkārši esam pārāk dažādi un sašķelti, lai politiski spētu vienoties par šādu lēmumu.

Tādēļ es necerētu, ka kāda valdība spēs nākotnē pieņemt lēmumu par migrantu piesaisti. Taču, ja šis ceļš nav iespējams, tad mēs atgriežamies pie sākumā izvirzītās problēmas – vai samierināsimies ar izmiršanu? Diez vai. Tādēļ jebkuram Latvijas attīstības plānam ir pirmkārt jāatbild uz jautājumu, kā mēs risināsim mūsu galveno stratēģisko izaicinājumu – demogrāfisko problēmu. NAP es to neredzu.

Labi, jūsu piedāvājums?

Pirmkārt, vajadzētu tikt skaidrībā ar ambīcijām. Ar kurām valstīm mums patīk salīdzināt sevi? Es teiktu – ar Vāciju un Zviedriju. Tas ir diezgan bezjēdzīgi, jo tās abas ir valstis, kurām ir bijuši vairāki simti gadu attīstībai. Mums tik daudz laika nav.

Ar ko mums vajadzētu sevi salīdzināt? Ar valstīm, kas 30 gadu laikā spējušas palielināt ienākumus uz vienu iedzīvotāju 30 reizes. Ja mēs spētu ko līdzīgu, atgrieztos gan aizbraukušie, gan vēl arī citi gribētu braukt pie mums dzīvot.

Kas ir šīs valstis? Singapūra, Honkonga, Dienvidkoreja, Ķīna un pārējā Dienvidaustrumāzija. Mūsu puslodē vienīgais salīdzinājuma vērtais piemērs ir Polija, kaut gan tas tālu atpaliek no Āzijas piemēriem. Tikai šo valstu pieredzes izpēte un apgūšana atbilst mūsu izaicinājumam – tam, ka situācija ir kritiska un laika ir ļoti maz.

Ja mēs skatāmies uz šo valstu pieredzi, tad redzam, ka tās izmantojušas ļoti neordinārus risinājumus. Var atzīmēt, ka viņi nesekoja Rietumu skolotāju padomiem. Var pamanīt vairākas lietas.

Pirmkārt, valsts proaktīvu lomu – iepretī tam, ka daudzi uzskata, ka valstij tikai jānodrošina vide. Ar proaktīvu lomu tiek domāta valsts aktīva dalība uzņēmumu veidošanā un iejaukšanās uzņēmējdarbības vidē vēlamā attīstības virziena veidošanai.
Vai tas iespējams Eiropas Savienības likumdošanas ietvaros? Tie ir ierobežojoši, tomēr ļoti daudz ko ir iespējams darīt.

Otrkārt, aktīvs stratēģisks dialogs ar uzņēmējiem, iepretī Latvijas pieejai. Pie mums daļa uzņēmēju tiek lamāti par oligarhiem un kopumā politiķu kontakti ar uzņēmējiem tiek vērtēti negatīvi. Āzijas piemēru varētu dēvēt par valsts un uzņēmēju strādāšanu roku rokā.

Treškārt, tīrība, šī vārda plašā nozīmē. Singapūras vadošās partijas biedriem bija jāstaigā baltās drēbēs, lai pasvītrotu, cik tīri viņi ir un cik viegli dabūt korupcijas plankumu. Šīs pieejas ietvaros bija pat tāda kā apsēstība ar cīņu pret korupciju.

Ceturtkārt, radošums – nebija baiļu riskēt, ieviest neordinārus risinājumus, notika aktīva to meklēšana. Kā teica kāds vadošs Singapūras politiķis,

“pirmajā vietā mums ir mūsu cilvēku labklājība. Viss pārējais ir otrajā vietā”.

Lūk, ilustrācija šai tēzei. Singapūrā ir tāda slavena ēka – trīs augstceltnes, kuru augšas savieno tāda kā milzīga laiva (“Marina Bay Sands” – Aut. piez.). Tajā laivā atrodas viens no lielākajiem Āzijas kazino, kura uzbūvēšana izmaksāja ap pieciem miljardiem dolāru.

Lielākais ieguldītājs bija Singapūras valsts, un šobrīd Singapūra no šī kazino pelna ap miljardu dolāru gadā. Apkārt esošās konservatīvās valstis, kā Indonēzija un Malaizija, nav par to sevišķi priecīgas, bet te atgriežamies pie tēzes par to, kas ir pirmajā vietā un kas otrajā. Tātad – no vienas puses, nežēlīga cīņa pret korupciju valsts pārvaldē, bet, no otras – darbs roku rokā ar uzņēmējiem, lai izmantotu konkurences priekšrocības.

Kā ir ar izglītību un zinātni, ko bieži dēvē par atslēgu veiksmīgai valsts attīstībai?

Tā ir daļa no minētā, taču ir bīstami uzskatīt ieguldījumus šajā jomā par pašpietiekamiem attīstības nodrošināšanai. Ir ļoti vienkārši ar izglītībā un zinātnē ieguldītajiem līdzekļiem vienkārši “sildīt gaisu”.

Mēs varam par dārgu naudu apmācīt darbiniekus, kuri pēc tam, pateicoties atvērtajām robežām, aizbrauks un strādās citur, maksājot nodokļus tur.

Tāpat ar zinātni. Svarīgi saprast, ka mazajām valstīm, tādām kā Latvija, kopējais privātajā sektorā strādājošo skaits ir līdzvērtīgs vai mazāks nekā dažiem pasaules mēroga uzņēmumiem.

Iedomāties, ka tāda valsts kā Latvija var iemest drusku naudas vienā jomā, vēl drusku citā un tas kaut ko dos, ir pilnīga muļķība. Tas ir līdzīgi kā sportā – ir taču muļķīgi domāt, ka Latvijai ir tādas pašas izredzes uz medaļām visos sporta veidos kā ASV vai Krievijai. Protams, ka nav.

Arī ekonomikā valstij ir jānosaka tās galvenie stratēģiskie virzieni un jākoncentrē resursi perspektīvajās jomās. Kas ir perspektīvās jomas? Tās, kurās mums ir izcili uzņēmumi un izcili rezultāti. Šo virzienu skaits nevar būt pārāk liels. Tie nevar būt arī tikai jaunuzņēmumi, jo tas politiski nav iespējams, nepieciešamas arī tradicionālās nozares.

SAISTĪTIE RAKSTI

Visbeidzot – jāatstāj arī pietiekami daudz telpas brīvajai uzņēmēju iniciatīvai un jābūt gataviem arī tam, ka mēs kļūdīsimies – gan virzienu, gan instrumentu izvēlē. Tas pat ir neizbēgami, un tā nav nekāda traģēdija – uzņēmēji kļūdās visu laiku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto?
Kokteilis
FOTO. “Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies…” – ministrs Hosams Abu Meri negaidīti atzīstas mīlestībā
Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju?
Īlons Masks publicē ar “Photoshop” izveidotu ierakstu, izsmejot Zelenski un viņa lūgumus atbalstīt Ukrainu
Lasīt citas ziņas
“Līdz 2026. gadam mums būs pilnībā aprīkota robeža, bet žogs nav panaceja.” Saruna ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski
Skatītājs: Tuvojas Putina dzimšanas diena, varbūt vajadzētu viņam sarūpēt “dāvanu”?
Policija meklē Krāslavas novadā bez vēsts pazudušu sievieti un viņas meitiņu
Kokteilis
FOTO. Vēl viens fans! Emocionāls un skaists notikums “Prāta Vētras” dalībnieka Māra Mihelsona ģimenē
Policija meklē Krāslavas novadā bez vēsts pazudušu sievieti un viņas meitiņu
17:25
Naktī uz trešdienu Kurzemē un Vidzemē gaidāma vētra. Izsludināts oranžais brīdinājums
17:02
Skatītājs: Tuvojas Putina dzimšanas diena, varbūt vajadzētu viņam sarūpēt “dāvanu”?
17:00
Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
No 1. oktobra mainīta bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība atsevišķās situācijās
CEĻOJUMA APRAKSTS. Somija: klintis un caurumi tajās, zivis, laimīgi cilvēki un dārgas autostāvvietas
Kokteilis
TESTS: Ko par tavu raksturu atklāj tava acu krāsa?
Naktī uz trešdienu Kurzemē un Vidzemē gaidāma vētra. Izsludināts oranžais brīdinājums
Kokteilis
FOTO. Vienu apvaino etiķetes pārkāpumā, otrai veltī komplimentus: Keitas Midltones un Meganas Mārklas frizūras izraisījušas asas diskusijas soctīklos
Ārlietu ministrijai pēc kāda incidenta aizdomas par Krievijas politiski motivētu vēršanos pret Latvijas iedzīvotājiem
Nobela prēmija medicīnā piešķirta diviem pētniekiem par darbu pie vakcīnām pret Covid-19
Otrdien Latvijā atgriezīsies rudenīgi laikapstākļi
Krimināls
“Rakstīja, ka mani atradīšot, izduršot acis, sakapāšot pirkstus…” Par draudēšanu Žigim kādam vīrietim piespriests cietumsods
Neparasta metode, lai neasarotu acis, griežot sīpolu. Būs nepieciešams sērkociņš!
Garākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošiem, bet īsākais – Latgalē
Īlons Masks publicē ar “Photoshop” izveidotu ierakstu, izsmejot Zelenski un viņa lūgumus atbalstīt Ukrainu
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Armands Simsons neslēpj – ir kāds ēdiens, kura gatavošana viņam vienmēr bijis liels izaicinājums
Dārzs
Stādīt, ravēt, sēt vākt… Ko katrā dienā labāk darīt? Dārza darbu kalendārs no 2. līdz 9.oktobrim
Kokteilis
FOTO. Sabiedrībā pazīstami cilvēki Mežotnes pilī sanākuši uz izcilā latviešu tenora koncertu
Veselam
“Man bērns jau no mazotnes ir mazgulētājs.” Vai tiešām bērnudārzniekiem obligāti ir jāguļ diendusa?
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto?
Kokteilis
FOTO. “Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies…” – ministrs Hosams Abu Meri negaidīti atzīstas mīlestībā
Kokteilis
FOTO. 4 ļoti skaisti galamērķi Latvijas apceļošanai rudenī
“Rusifikācija vieglā režīmā” – pirms gada Kremlis anektēja Ukrainas teritorijas, bet joprojām nezina, ko ar tām darīt
Receptes
Kā pagatavot izcilus biezpiena plācenīšus: recepte soli pa solim
VIDEO. Varšavas centrā vairāki tūkstoši cilvēku pauduši neapmierinātību ar valdības darbu
Apkopota informācija, kā EURIBOR likmes paaugstināšana ietekmējusi ikmēneša maksājumus un cik daudz ir maksājumu kavētāju