Kāpēc Nacionālais attīstības plāns nekalpo cilvēkiem? 3
Autori: Olafs Zvejnieks, Sandra Dieziņa, Ivars Bušmanis
Latvijai netrūkst plānošanas dokumentu – dažādos avotos minētais skaits mērāms desmitos. Tomēr viens no bieži dzirdētajiem pārmetumiem ir Latvijas attīstība bez nekāda plāna, peldēšana pa straumi. Kāpēc tā, kāda nozīme ir Nacionālajam attīstības plānam (NAP), un ko šajā ziņā varam mācīties no vienas no visveiksmīgākajām reģiona valstīm – Somijas.
Nacionālais attīstības plāns. Ilgtspējīga izaugsme. Nodrošināta tautas ataudze. Digitālā transformācija. Šādi un vēl daudzi citi krāšņi izteicieni, kas iztēlē uzbur komunisma celtniecības propagandas video līdzīgus kadrus, ir lielā skaitā atrodami mūsu valsts plānošanas dokumentos, tostarp galvenajā no tiem – Nacionālajā attīstības plānā. Realitāte tomēr ir krietni piezemētāka – rodas iespaids, ka reālā plānošana ir īstermiņa un cieši saistīta ar valsts budžeta izstrādes procesu. Vai NAP nestrādā?
Par NAP veidošanu atbildīgās instances – Pārresoru koordinācijas centra – vadītājs Pēteris Vilks šādam vērtējumam noteikti nepiekristu.
Vēl nesenajā mediju pasākumā, kas bija veltīts jaunā NAP, 2021.–2027. gadam, veidošanas procesam, viņš uzsvēra, ka pašreiz spēkā esošā NAP, 2014.–2020. gadam, mērķi tiks izpildīti 61% gadījumu (tostarp izvirzītais mērķis par iekšzemes kopprodukta pieaugumu uz vienu iedzīvotāju), 20% gadījumu to izpilde stagnē (piemēram, ienākumu nevienlīdzības mazināšana), bet 19% mērķu jau šobrīd skaidrs, ka tie izpildīti netiks (piemēram, dzimstības pieaugums).
Tostarp viņš kliedēja arī mītu, ka NAP nav sasaistīts ar finansējuma avotiem. Tā, izrādās, nav – 90% NAP izvirzīto mērķu saņem budžeta vai ES struktūrfondu finansējumu. Kāpēc tad valda plaši izplatīts viedoklis, ka Latvijai nesekmējas ar plānotu attīstību?
Uz šo jautājumu visai tieši atbild Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, viens no pazīstamiem NAP kritiķiem.
“Nacionālais attīstības plāns, tāds, kā tas šobrīd tiek veidots, neatbild uz Latvijas galveno stratēģisko izaicinājumu – demogrāfisko problēmu. Kamēr šīs atbildes nav, grūti uztvert NAP nopietni.
Ja nav atbildes uz to, kā ar apmēram 9000 jaundzimušo un attiecīgi arī jauno darba tirgū ienākošo cilvēku skaitu jau gadsimta vidū uzturēsim pensionāru armiju, tad maza jēga citiem plāniem.
“Pilnīgi pretējās domās ir investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš uzskata, ka nevajag no NAP prasīt to, kā tur nav.
“NAP ir tehnisks dokuments, kas jārada, lai nodemonstrētu Eiropas Savienībai, kur tiks ieguldīta struktūrfondu nauda. Un viss – nevajag no šī dokumenta gaidīt nekādus brīnumus.”
Šo abu pastāvīgo NAP veidošanas sanāksmju dalībnieku pilnīgi pretējās domas par to, kādas funkcijas būtu jāpilda NAP un kādam tā rezultātā būtu jābūt tā saturam, spilgti atspoguļo to, cik grūti nonākt pie vienotiem viedokļiem etniski neviendabīgā un politiski sašķeltā sabiedrībā
Digitālā transformācija
Atslēgas vārdi jaunajā NAP ir digitālā transformācija – uzskata Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes vadošais pētnieks Edvīns Karnītis, kurš stāvējis klāt pirmā NAP izstrādei.
Nevis digitalizācija, bet tieši digitālā transformācija, kas apskata procesu kopumā, ņemot vērā to, ko var dot jaunās tehnoloģijas, tostarp lielo datu apstrāde, mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts. Tas ir sarežģīts process, piebilst Karnītis. Par šo jādomā ilgtermiņā, bet uzņēmēju, kas to dara, neesot daudz.
Jāatgādina – NAP dzima reizē ar pieejamo Eiropas fondu finansējumu, kad bija nepieciešams plāns tā sadalei, lai ES varētu turēt roku uz pulsa. Atšķirībā no padomju piecu gadu plānošanas tagad NAP tiek veidots septiņiem gadiem. Pirmajā NAP līdz 2013. gadam uzsvars bijis uz ekonomisko virzību un attīstību.
“Problēma tā, ka ekonomikas pieaugums ne vienmēr transformējās cilvēciskajās vajadzībās – veselība, drošība, mājoklis,” spriež E. Karnītis. Viņš strādāja pie pirmā NAP izveides, kas bija toreizējā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska rūpju lokā.
Tā izstrādē izdevies piesaistīt plašu zinātnieku komandu, kas monitorēja plāna izveidi.
“Toreiz plānā ielikām daudz no tā, ko sauc – uz zināšanām balstīta attīstība jeb informācijas sabiedrības veidošana. Tas nozīmē uzsvaru uz pētījumiem, jauniem produktiem, nozarēm ar lielāku pievienoto vērtību. Taču jāsaprot – plāns tapa laikā pirms krīzes. Kad sākās krīze, vajadzēja savilkt jostas,” atceras Karnītis.
No pirmā NAP realizēt izdevies maz, jo jostas savilkšana un banku glābšana jeb tā saucamais veiksmes stāsts noēdis praktiski visu. Taču jaunu produktu un inovāciju radīšanā nepieciešami resursi un ilgtermiņa stratēģija. “Pie mūsu īstermiņa valdībām garie procesi nav cieņā,” spriež pētnieks. Un, ļoti iespējams, tas ir iemesls, kāpēc nav izdevies realizēt apstrādes rūpniecības palielināšanu līdz 20% no IKP. Tas izdevies ap 12% apmērā.
“Lai sasniegtu apstrādes rūpniecību 20% no IKP, vajag ražot tādu preci, kam ir cena. Nevar tikai dreijāt skrūvītes un gatavo produktu likt kopā citur. Un skrūvītes taisīt pēc bildes, ko pasūta no citām valstīm. Skrūvītei cena ir tāda, kāda tā ir, un IKP ciparus rēķina pēc tās cenas.
Kamēr dzīvojam šādā režīmā un nepārejam uz vērtīga gatavā produkta ražošanu, tikmēr IKP cipars nevar palielināties. Tas ir ilgtermiņa process, kurā jāizglīto inženieri, jāizstrādā jauni produkti,” neslēpj Karnītis.
Ir gan daži veiksmes stāsti – “Mikrotīkls”, “Hansa Matrix”, “Madara Cosmetics”, bet daudz vairāk arī nav. Karnītis nedomā, ka Latvijai būtu vajadzīgs tikai viens “Skype” vai viena “Nokia”, kas celtu ekonomiku.
“Daudz vērtīgāki būtu daudzi mazi skaipēni. Kāpēc? Jo nav garantijas, kad tas viens “Skype” vai “Nokia” beidzas. Ja vienai nozarei vai vienam uzņēmumam ir pārāk liels svars, tas var beigties slikti. Atcerieties, kā gāja ar “Liepājas metalurgu”!
Šajos procesos ir daudz neveiksmju, un to ir daudz vairāk nekā veiksmes. Labāk, lai ir daudz mazo skaipēnu, kas vairojas līdzīgi kā laša mazuļi,” uzskata eksperts.
Viņš arī norāda uz uzņēmēju inertumu, kas vēl nav izpratuši problēmu tuvošanos. Ekonomika jau sākusi bremzēties, nākamā gada ekonomikas prognozes ir pārāk optimistiskas, tām būtu jābūt mērenākām.
Vēl gadu spēkā ir pašreizējais NAP, par ko eksperts neslēpj – tā rakstīšanā populisms sitis augstu vilni un tad arī parādījies skaļais sauklis par ekonomisko izrāvienu un citi, lai gan bija skaidrs, ka no tā nekas neiznāks. Tagad aktīvas diskusijas notiek par nākamo NAP, kura sabiedriskā apspriešana sākas oktobrī.
Vai NAP būtu jānosaka galvenās prioritātes? E. Karnītis citē Tomasu Džefersonu, kurš uzskata –
cilvēku labklājības jeb dzīves kvalitātes celšana ir vienīgais valdības uzdevums.
“Ne ekonomiskais izrāviens, ne iestāšanās ES, nekas cits. Viss pārējais ir instrumenti, līdzekļi, metodes, lai cilvēki dzīvotu labāk. Labklājība – tas nozīmē arī psiholoģisko labklājību, veselību, drošību. Tā ir dzīves kvalitāte,” tā E. Karnītis.
Vai pietiks resursu?
Vai ar tiem iedīgļiem, kas parādījušies Latvijā – pakāpeniska atteikšanās no lēta darbaspēka, pieteiktās izglītības tīkla un satura reformas, Latvijas Bankas nodefinēta virzība uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, IKT attīstība pietiks, lai nodrošinātu NAP 2021.–20127. gadam izvirzītos mērķus, tostarp labi skanošo “digitālo transformāciju”? Diez vai.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam ierakstīta tik nepieciešamā “uzņēmumu spēja uz zinātnes bāzes radīt un pārdot pieprasītus, zināšanu ietilpīgus produktus un pakalpojumus, iekļaujoties arvien augstākas pievienotās vērtības globālajās ķēdēs”.
Pētniecības un attīstības ieguldījumi pēdējos gados sasniedz tikai 0,44–0,51% no IKP, kas ir viens no zemākajiem ES. Latvija hroniski nepilda rīcības virziena “Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība” mērķu sasniegšanai plānotās investīcijas 1,5 miljardu eiro apmērā.
Arī nākamā gada budžetā nav paredzēts Zinātniskās darbības likumā noteiktais finansējuma kāpinājums par 0,15%. Valsts no zinātnes sagaida atdevi ekonomikā, taču neatvēl tam pietiekamus resursus.
Mēs izvēlamies lielākas algas tagad, bet nevis vēl lielākas turpmākajos gados. Mēs gadiem strīdamies par izglītības tīkla un satura uzlabošanu – tikmēr vesela paaudze jau beigusi skolu. Vai šādā situācijā ir vainojams kāds cits vai tomēr mēs paši – gan politiķi, gan sabiedrība kopumā?
UZZIŅA
NAP2020 makromērķi:
• ilgtspējīga Latvijas ekonomikas izaugsme ar pieaugošu valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos;
• radīta spēcīga vidusšķira un nodrošināta tautas ataudze Latvijā – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas attīstību;
• radītas līdzvērtīgākas darba iespējas un dzīves apstākļi visiem iedzīvotājiem, izmantojot teritoriju attīstības potenciālu un unikālos resursus;
• stiprināta Latvijas reģionu starptautiskā konkurētspēja, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu nacionālās nozīmes attīstības centru starptautisko lomu.
AVOTS: NAP2020
