Mārīte Puriņa
Mārīte Puriņa
Foto – Mārtiņš Plūme/LETA

Mārīte Puriņa: Dziesmu svētki ir kā infekcija 0

Mārīte Puriņa Dziesmu un deju svētku padomē ievēlēta kā nevalstisko organizāciju pārstāve, bet īpaši svarīga viņai vokālo ansambļu nozare. Kā pati saka – viena no jaunākajām nozarēm, kura tika iekļauta svētku sastāvā līdz ar Dziesmu svētku likuma pieņemšanu 2005. gadā. Šie būs trešie Dziesmu un deju svētki, kuros vokālajiem ansambļiem ir sava īpaša programma, savukārt Mārītes Puriņas vadītais ansamblis “Anima Solla” nākamgad svinēs apaļus 20 gadus.

Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Lasīt citas ziņas

– Vai ansambļa jubileju svinēsiet Dziesmu svētkos?

M. Puriņa: – Kā ansamblis esam radušās pēc svētkiem, rudenī. Tolaik strādāju Jumpravas skolā, diriģēju meiteņu kori. Piedalījāmies 1998. gada Dziesmu svētkos, bet pēc tam meitenes aizgāja uz Rīgu mācīties, un sapratu – no kora palicis pāri tikai ansamblis. Gribēju mest plinti krūmos, bet mani pierunāja turpināt, un tā laika gaitā “Anima Solla” izaudzis par labu, pusprofesionālu, diezgan varošu ansambli. Patlaban no sešām iepriekšējā sastāva dziedātājām palikušas tikai divas, tādēļ saku, ka esam jaunā “Anima Solla”. Taču mums jubilejai ir lieli plāni – jau esam pasūtījušas jaundarbus komponistiem, rīkosim jaundarbu koncertu, ciemos uzaicināts vīru ansamblis no Čehijas “Gentlemen Singers”…

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vokālajiem ansambļiem Dziesmu svētkos pārstāvniecība nav ne tuvu tik plaša kā koriem vai deju kolektīviem…

– Mums kā nozarei dalība Dziesmu svētkos ir ļoti nozīmīga. Valstī esam viena no lielākajām amatiermākslas nozarēm – kādu laiku skaitliski bijām pati lielākā, bet tagad dejotāji mūs apsteiguši. Taču diapazons ansambļiem ir ļoti, ļoti plašs – no sadzīviskiem līdz faktiski pusprofesionāliem, kurus no profesionāļiem atšķir tikai tas, ka viņi nesaņem algu. Šie būs trešie Dziesmu svētki, kuros kā nozare piedalīsimies, par šo iespēju vienmēr trīcam un drebam, gribam parādīt visu labāko. Mūsu dalība Dziesmu svētkos tiešām ir balva par kvalitāti, jo piedalās tikai paši labākie. Koriem un dejotājiem ir citādi – ja esi apguvis repertuāru, tad, pat nebūdams visaugstākajā līmenī, tomēr vari piedalīties. Taču vokālo ansambļu ir aptuveni 700, un Dziesmu svētkos piedalās vien 40 līdz 50.

– Esam valsts, kurā Dziesmu svētku kustība nepārspīlējot saglabājusies visplašāk un arī visaugstākajā līmenī. Kas jums šajā fenomenā šķiet pats svarīgākais?

– Dziesmu svētki nav tikai tautas kustība, kopāsanākšanas iespēja, bet arī māksliniecisks pārdzīvojums, kuru var sasniegt, tikai pārvarot zināmas grūtības. Jāieliek laiks, zināšanas, finanses, tikai tad Dziesmu svētkiem tiek piešķirta personiska vērtība. Un, kad sasniedz ko tādu, kas sākumā šķitis neaizsniedzams, gandarījuma sajūta ir tik neatsverama, ka tai pat īsti neatrodu salīdzinājumu. Repertuāra jomā jābūt balansam, jo tradīcija un jaunrade ir tie divi svaru kausi, kuriem jābūt līdzsvarā, tad gandarījums, manuprāt, būs gan tiem, kuri gaida “Jāņu vakaru” un “Dziesmai šodien liela diena”, gan tiem, kuri alkst izaicinājuma. Es Dziesmu svētkus savā ziņā salīdzinu ar infekciju. Ja kādā brīdī, vismaz vienu reizi, kaut bērnībā, esi inficējies, tad ir cerība, ka tā labvēlīgos apstākļos atkal uzliesmos.

SAISTĪTIE RAKSTI

– Vai pati savā praksē esat pieredzējusi šādu “inficēšanos”?

– Man reiz skolā bija koris, kurā dziedāja gan latviešu, gan krievu bērni. Viņi man jautāja, kas ir Dziesmu svētki. Es nevarēju izstāstīt. Sanāk kopā cilvēki un dzied? Nu un? To nevar pastāstīt, tas jāizjūt. Bērni toreiz tika uz Dziesmu svētkiem, un man ir divas kārbiņas ar viņu atsaucēm un vēlējumiem, kuras rakstītas uzreiz pēc koncerta. Kad ir kāds smagāks brīdis, lapiņas izvelku un palasu, un tas palīdz, jo ļoti labi redzams, ka bērni tiešām piedzīvojuši Dziesmu svētkus. Tagad, reizēm sastopot savas audzēknes, viņas, jau pašas māmiņas būdamas, atceras to sajūtu, bet tām, kuras nav palikušas amatiermākslas kustībā, kurām tie bijuši vienīgie Dziesmu svētki mūžā, ir žēl, ka šo sajūtu vairs nav izdevies piedzīvot. Tātad inficējušās. Jo citādi nebūtu žēl.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Lasīt citas ziņas
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
“Nevis pirkt griķus par pieciem eiro, bet putraimus par 69 centiem?” Pārtikas cenas šogad turpinās augt
Ivars Auziņš par Kariņu: Viņš mēģina būt viens no mums
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
23:53
Lietuvā jau izdevies savākt Ukrainai paredzētā “Bayraktar” iegādei vajadzīgos piecus miljonus eiro
23:32
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
22:40
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
“Ja jūs kādu nogalināt, dabūjat piemaksu” – kāds ir atalgojums militārajos grupējumos?
Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu
Arī svētdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus
Spānija plāno nosūtīt uz Latviju zenītraķešu bateriju un aptuveni 100 karavīrus
Burovs: Tā mēs sagaidām apkures sezonu – liekam ģimenēm piemaksāt par ēdināšanu skolās
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Vai Latvijai šobrīd pastāv kādi militāri draudi no Krievijas? Vērtē Rajevs!
Pasaules hokeja čempionāta finālā Kanāda pievienojas Somijai
Dita Lase: Viss Latvijas “superfūds” ir ziemā, tikai cilvēki to nezin kāpēc aizmirst
Zelenskis: Donbass būs ukraiņu zeme
Ukrainas tiesībsardze: Okupanti no Mariupoles izved metāla izstrādājumus
Iecerētā, bet neatļautā pasākuma vietā pie Uzvaras parka aizturēti divi cilvēki
Sodas brīnumainās īpašības! 10 veidi, kā to gudri uzmantot mājās
Krievija apsūdz ASV pērtiķu baku radīšanā laboratorijās Nigērijā
Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību zemākais pēdējo divu gadu laikā
Planētas noslēpumi: Globālā sasilšana nav atcelta! Mitrie tropi virzās uz poliem
FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Planētas noslēpumi: Radīts neievainojams materiāls – nevar ne sagriezt, ne caururbt
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
Vai dzīvesvietu drīkst deklarēt jebkur – arī vasarnīcā?
Lasītāja: Agrāk īpašuma nodoklis bija 0,2–0,5%, bet šogad 1,5% – trīs reizes dārgāk. Kāds tam pamatojums?
Planētas noslēpumi: Teju vai neticami! Kā izskatās pasaules diženākie baseini
Vilis un Vilhelms – šīs dienas gaviļnieki! Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?