Pasaulē
Eiropa

Eiropas rīcībā būs ekonomikas atveseļošanas instruments 750 miljardu eiro vērtībā0


EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (foto – pie galda no labās puses) piedalījās EK sēdē, kur 27 ES dalībvalstis lēma par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai palīdzētu valstīm atgūties pēc Covid-19 krīzes.
EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (foto – pie galda no labās puses) piedalījās EK sēdē, kur 27 ES dalībvalstis lēma par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai palīdzētu valstīm atgūties pēc Covid-19 krīzes.
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Vēsture ne vienmēr atkārtojas, bet Eiropā joprojām bieži ir dzirdamas vēstures liecības. Vismaz tā ir bijis līdz šim.

Cīņā ar vīrusu, kas ir prasījis cilvēku dzīvības un ietekmējis ikdienas dzīvi visā pasaulē, Eiropa nepaļāvās ieradumam un nežēlojās par tikai nesen sadzijušām brūcēm, kas radās pirms desmit gadiem piedzīvotajā finanšu krīzē. Tā vietā mēs izvēlējāmies sadarboties un investēt kopīgā nākotnē.

Līdz ar to varam teikt, ka pagājušā nedēļā pieņemtais 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju lēmums apstiprināt Eiropas Komisijas priekšlikumu par ekonomikas atveseļošanu, bija vēsturisks.

Pirmkārt, aplūkosim skaitļus.

Eiropas rīcībā būs ekonomikas atveseļošanas instruments 750 miljardu eiro vērtībā, ar ko varēs atbalstīt tos, kuri krīzē cietuši visvairāk.

Ar šo NextGenerationEU instrumentu varēs investēt Eiropas ekonomikas atveseļošanā pēc krīzes, lai mūsu bērniem veidotu zaļāku, digitālāku un daudz noturīgāku Eiropas Savienību (ES). Kopā ar Eiropas daudzgadu budžetu nākamajiem septiņiem gadiem pieejamais naudas apjomu sasniegs 1,8 triljonus eiro.

Otrkārt, šis lēmums ir vēsturisks tāpēc, ka Eiropa to tiešām arī pilnībā izmantos. Pirmo reizi Eiropas Komisija ar 27 dalībvalstu atbalstu šādā apjomā izmantos savu augsto kredītreitingu, lai NextGenerationEU instrumentam nepieciešamos naudas līdzekļus piesaistītu kapitāla tirgos.

Iepriekšējās krīzes skāra arī turīgākos sabiedrības slāņus, tomēr visneaizsargātākie tajās ir cietuši vissmagāk. Šajā krīzē tam jābūt citādi. Šoreiz mēs varam atgūties tikai tad, ja cits citam palīdzēsim. Tāpēc lielākā daļa NextGenerationEU līdzekļu ES dalībvalstīm tiks izsniegti kā dotācijas, ar kurām finansēt būtiskas reformas un investīcijas.

Ar šo Eiropas naudu tiks atbalstīti projekti un iedzīvotāji Latvijā no Liepājas līdz Daugavpilij, tiks radītas darba vietas laukos un pilsētās, kā arī nostiprināta Latvijas konkurētspēja pasaulē.

Reformas un investīcijas tiks pielāgotas katras valsts vajadzībām, un tās saskanēs ar kopējiem Eiropas mērķiem. Piemēram, šādi tiks atbalstītas gan reformas darba tirgū, lai veicinātu ražīgumu, gan arī lielāka uzmanība tiks pievērsta izglītības un apmācības jomai, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes. Līdzekļi tiks ieguldīti arī digitālās infrastruktūras un transporta savienojumu uzlabošanā.

Taču visvairāk jāuzsver tas, ka visi projekti veicinās Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

30% no 1,8 triljoniem eiro tiks paredzēti ar klimatu saistītiem izdevumiem, un jaunais Taisnīgas pārkārtošanās fonds izmantos 17,5 miljardus eiro, lai palīdzētu tiem cilvēkiem un reģioniem, kurus šī pārkārtošanās skars vairāk nekā citus.

Trešais iemesls, kādēļ varam lietot vārdu “vēsturisks”, ir naudas atmaksāšanas veids. Lai izvairītos no tā, ka nākotnē dalībvalstīm no Briseles tiek piesūtīts lielāks rēķins, Eiropai šie līdzekļi būtu jāatmaksā, izmantojot tā sauktos jaunos pašu resursus. Tie ietvers nodevu, ko piemēros lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, nodokli par nepārstrādātu plastmasu un oglekļa cenas noteikšanu importam no valstīm ar zemākām prasībām klimata jomā.

Iespējams, daži jautās, kāpēc Latvijai būtu jādod vai jāatmaksā nauda kopā ar kādu citu valsti, kas ir vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Atbilde ir vienkārša: Eiropas labklājība ir atkarīga no vienotības, solidaritātes un mūsu Eiropas vienotā tirgus. Tādējādi sadarbošanās faktiski ir mūsu pašu interesēs, un katrs eiro, kas ieguldīts vienā valstī, faktiski ir ieguldījums visu labā.

Padomājiet par to, kas notiks ar tūrisma nozari, ja cilvēki no Eiropas vairs nevarēs doties uz Latviju.

Padomājiet par to, kas notiks ar ražotājiem, ja viņi vairs nevarēs saņemt vajadzīgās izejvielas un detaļas no piegādātājiem dažādās Eiropas valstīs. Padomājiet par to, ko šī krīze no mums jau ir prasījusi, par cilvēku labklājību, uzņēmumu maksātspēju, sabiedrības funkcionēšanu un ikvienas Eiropas valsts ekonomikas stāvokli. Un krīze vēl nav beigusies.

Tāpēc mums ir jārīkojas ātri, izlēmīgi un visiem kopā. Iepriekšējā nedēļā Eiropa parādīja, ka ir tam gatava. Protams, daži kritiski norādīs uz garo un sarežģīto valstu vadītāju samitu Briselē un uzskatīs to par zināmu vilcināšanos vai vājumu. Mēs to redzam kā Eiropas unikālā spēka apliecinājumu.

Lai to saprastu, būtiski apskatīties apkārt.

Nekur citur pasaulē 27 dažādas valstis nevarētu kopā diskutēt par ekonomikas atveseļošanas un nākotnes finansēšanu.

Taču mēs to izdarījām vienā garā nedēļas nogalē. Šajā trauksmainajā vēstures mirklī Eiropa ir vislabākā vieta, kur atrasties. Tagad mums ir jāpārliecinās, ka šī situācija nemainās, un jāstrādā kopā ar ES valstu valdībām un parlamentiem, lai ekonomikas atveseļošanu tiešām arī sāktu.

Saistītie raksti

Eiropas Savienība vienmēr ir jāvērtē pēc tā, ko mēs varam dot nākotnei. Šis kopīgās nākotnes redzējums ļauj mums droši lūkoties vēsturē: Eiropas apvienošanā pēc Otrā pasaules kara vai Aukstā kara beigās, mūsu vienotā tirgus izveidē un vienotas valūtas ieviešanā. Šodien šāds – progresīvs – skats uz nākotni ļauj spert vēl vienu vēsturisku soli Eiropas labā.

 

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja

Valdis Dombrovskis, priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Spēcīgs sprādziens satricinājis Libānas galvaspilsētu Beirūtu
1 diena
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Tramps nosauc datumu lietotnes “TikTok” darbības pārtraukšanai
1 diena
LE
LETA/BNS
Pasaulē
Aizdomas ar Covid-19 saistītu iepirkumu kaimiņos. Lietuvas veselības ministra vietniecei liedz izbraukt no valsts 1
2 dienas

Lasītākie

LA
LA.LV
Ekonomika
Kas ir šie 24 000 cilvēku Latvijā, kuri “izkrituši cauri visiem sociālās palīdzības spilveniem” un izdzīvo ar 64 eiro mēnesī 4
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Vecmāte Agnese ievieš skaidrību par mājdzemdībās mirušajām sievietēm; soctīklotāji apšauba datus
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Pēc sprādziena Beirūtā atklāj, ka Latvijā ir seši bīstami objekti 2
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Murjāņu sporta ģimnāzijā audzēkņiem apstiprināta inficēšanās ar Covid-19
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Vai jaunā vara demontēs Uzvaras pieminekli?
42 minūtes