“Es kā īpašniece vispār neko nevaru darīt?” Inese pikta par uzņēmēju negodprātību, izmantojot svešas adreses 0
Jau iepriekš LA.LV esam vēstījuši par likstām deklarēšanās sistēmā. Piemēram, šajā rakstā ziņojām par situāciju, kurā svešs Indijas pilsonis vairākkārt deklarējās kādas sievietes dzīvoklī Rīgā. Viņa vērsās pašvaldībā, lai situācijai rastu risinājumu, bet risinājuma nav – tikai nama īpašniekam katru reizi rakstīt iesniegumu pašvaldībā, lai deklarēšanos anulētu. Iespēja bloķēt personu, kura rīkojusies negodprātīgi, neesot, jo to neparedz normatīvie akti.
Ar līdzīgu problēmu saskārusies arī Inese, kuras adrese norādīta kā juridiskā adrese kādam uzņēmumam. Zemāk lasāms viņas situācijas apraksts.
“Ja manā adresē ir juridiskā adrese uzlikta kādam uzņēmumam, ko man darīt? Sanāk, ka valsts iestādes sūta vēstuli šim uzņēmumam (uz manu adresi), kur tas tāpat tās nesaņem un nekas nemainās. Tad es kā īpašniece vispār neko nevaru darīt?” jautā Inese, LA.LV lasītāja.
Jābūt tiesiskam pamatam
Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), persona drīkst deklarēt dzīvesvietu tikai tādā adresē, kur tai ir likumīgs pamats uzturēties. Pat ja persona dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā ir sniegusi nepatiesu informāciju, pats deklarēšanas fakts nerada civiltiesiskas sekas, un līdz ar to tas nepiešķir personai tiesības dzīvot attiecīgajā adresē.
“Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pantu personas deklarēto dzīvesvietu var anulēt, ja deklarētājs sniedzis nepatiesas ziņas vai personai nav tiesiska pamata uzturēties konkrētajā īpašumā. Šādos gadījumos īpašniekam ar iesniegumu jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, ko var izdarīt elektroniski portālā latvija.gov.lv, nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu uz pašvaldības e-pastu vai e-adresi, kā arī izmantojot pasta pakalpojumus vai ierodoties klātienē,” skaidro PMLP.
