Putina nāve varētu radīt vēl lielākus draudus un problēmas visai pasaulei; amerikāņu žurnālisti nosauc Kremļa galvas iespējamos pēctečus 0
Amerikāņu žurnālisti uzskata, ka pēc diktatora Vladimira Putina nāves viņa izveidotā autoritārā varas sistēma Krievijā automātiski nesabruks, ziņo “Dialog”.
Krievija varētu turpināt karu pret Ukrainu arī pēc Putina nāves. Pašlaik diktatoram ir 73 gadi, un oligarhi, kā arī drošības struktūru pārstāvji varētu sākt cīņu par varu. Par to rakstīts amerikāņu žurnāla “Newsweek” jaunajā materiālā.
Amerikāņu žurnālisti norāda, ka Putins savas valdīšanas laikā — viņš kļuva par Kremļa saimnieku 2000. gada martā — Krievijā izveidojis autoritāru sistēmu, kurā visus galvenos lēmumus pieņem tikai viņš pats.
Šobrīd Krievijas parlaments, tiesas, politiskās partijas un citas varas institūcijas esot zaudējušas patstāvību, bet oligarhiskās grupas savā starpā konkurē par labvēlību no valdošās elites puses. Vienlaikus oligarhu grupējumi cīnās ar FSB par ietekmi valstī.
“Newsweek” uzskata, ka Putina nāve varētu izraisīt atklātu Krievijas elites cīņu par varu. Tas savukārt varētu novest pie vardarbības, radot draudus visai pasaulei, jo Krievijai pieder kodolieroči — pašlaik tai ir otrais lielākais kodolarsenāls pasaulē.
Amerikāņu žurnālisti nosauca arī konkrētus iespējamos Putina pēctečus. Viņuprāt, par nākamo Kremļa saimnieku varētu kļūt Aleksejs Djumins, Sergejs Kirijenko, Dmitrijs Patruševs, Nikolais Patruševs vai Aleksandrs Bortņikovs.
Pēdējiem diviem ir ievērojama ietekme FSB struktūrās, tāpēc tieši viņi tiek uzskatīti par ticamākajiem Putina pēctečiem.
“Newsweek” uzskata, ka Putina nāve nenovedīs pie viņa izveidotās sistēmas sabrukuma, bet par jauno Kremļa saimnieku kļūs tas, kurš spēs “visvairāk iebiedēt” savus konkurentus.
Žurnālisti arī uzskata, ka Putina nāve radītu vēl vairāk problēmu gan Krievijai, gan dažām citām valstīm.
