Ekonomists par pasaules ekonomikai sarežģīto laiku: “Uzņēmumi sāks nogaidīt, atlikt investīcijas, ierobežot pirkumus” 0
Autors: Jānis Hermanis, ekonomists, bloga Latvijasdrosiba.lv līdzautors
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nupat publicējis kārtējo pusgada apskatu par pasaules ekonomiku un tās izaugsmes prognozēm (World Economic Outlook). Šāda veida apskats, kas aptver analīzi par gandrīz 200 pasaules valstu ekonomikām, tiek gatavots regulāri divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī.
Jāsaka, ka pēdējā apskata gatavošanas periods ir ļoti nepateicīgs, lai veiktu jebkādas ekonomikas prognozes, jo tieši šī gada aprīļa sākumā – attiecīgā ziņojuma gatavošanas laikā – ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, uz ko citas pasaules reaģējušas ar paziņojumiem par noteiktiem pretpasākumiem.
Ja sākotnēji izziņotie tarifi tiešām arī stāsies spēkā, tad tas nozīmē, ka ASV efektīvās tarifu likmes importam sasniedz augstāko līmeni pēdējo gadsimta laikā. Paziņojumu un oficiālo lēmumu hronoloģija pēdējo nedēļu gaitā rāda, ka tarifiem pakļauto preču tvērums var gan paplašināties, gan samazināties. Tādējādi ir iesācies process, kura attīstības scenāriju un ietekmes apmērus šobrīd vēl joprojām nav iespējams skaidri paredzēt. Tāpēc SVF savas prognozes publicē ar atrunu, ka to pamatā ir tā informācija, kas bijusi zināma aprīļa sākumā.
Lēnāka izaugsme
Tirdzniecības karu dēļ ir sagaidāma lēnāka ekonomikas izaugsme, nekā iepriekš tika paredzēts. Ja SVF iepriekšējais scenārijs (šī gada janvārī) paredzēja, ka pasaules ekonomikas izaugsme gan šogad, gan nākamgad palielināsies par 3,3 %, tad jaunākā prognoze 2025. gadam paredz izaugsmi par 2,8 %, bet 2026. gadā – par 3,0 %.
Līdzīgi prognozes tiek pārskatītas uz leju arī reģionu un atsevišķu valstu ekonomiku griezumā.
Kā redzams, viens no lielākajiem prognožu samazinājumiem skar pašas ASV un Ķīnu, bet īpaši liels trieciens tiek paredzēts arī Meksikā, kuras ekonomikai tarifu dēļ šogad tiek prognozēts kritums. Tarifu kari atstās negatīvu ietekmi arī uz eirozonu, kuras ekonomikai jau ilgāku laiku neizdodas atsākt straujāku izaugsmi – saskaņā ar SVF prognozēm šogad eirozonas IKP varētu pieaugt vairs tikai par 0,8 %, savukārt Vācijai (kas ir galvenais Eiropas Savienības “motors”) 2025. gads būs “pa nullēm”. Viens no retajiem izņēmumiem, kam nedaudz uzlabotas izaugsmes prognozes, ir Krievija – ja janvārī SVF tai paredzēja izaugsmi 2025. gadā par 1,4 %, tad aprīļa pārskatā attiecīgā prognoze paaugstināta uz 1,5 %.
Starptautiskās tirdzniecības apjomu samazināšanās
Skaidrs, ka importa tarifu pieaugums novedīs pie starptautiskās tirdzniecības apjomu samazināšanās starp iesaistītajām ekonomikām, tādējādi negatīvi ietekmējot produkcijas ražotājus un visas iesaistīto piegādātāju ķēdes. SVF norāda, ka tarifu pieaugumam būs vēl arī citu veida sekas. Piemēram, esošie resursi tiks pārdalīti mazāk konkurētspējīgu preču ražošanai, kā rezultātā samazināsies ekonomikas kopējais ražīgums, bet palielināsies ražošanas izmaksas un cenas. Mazinoties starptautiskās konkurences līmenim, vidējā termiņā var pieaugt tādu uzņēmumu ietekme, kas orientēti uz iekšējo tirgu, kā arī vājinātos stimuli attīstīt inovācijas.
Tarifu kari rada arī neskaidrību biznesā, kam ir negatīva ietekme uz kopējo ekonomikas attīstību. Apstākļos, kad nav īsti skaidrs, vai varēs pārdot savu produkciju un kādos daudzumos, uzņēmumi sāks nogaidīt, atlikt investīcijas, ierobežot pirkumus. Līdzīgi arī finanšu iestādes būs piesardzīgākas, izvērtējot kredītus uzņēmumiem. Vispārējais nenoteiktības līmenis un pieaugošais pesimisms jau pietiekami īsā laika periodā ir novedis pie tā, ka strauji nokritušās naftas cenas.
SVF eksperti kā svarīgu “recepti” jeb priekšnosacījumus ekonomiskās aktivitātes uzlabošanai šādos apstākļos iesaka – piesardzību, skaidrību un pastiprinātu sadarbību. Tam noteikti var pilnībā piekrist, taču ir ļoti būtiski, lai minētos ieteikumus sadzirdētu arī Baltajā namā, kas atrodas vien dažu kvartālu attālumā no SVF galvenā biroja ēkas.
Valstu ekonomiku lielums
SVF regulāri apkopotie dati labi parāda arī to, kā pakāpeniski mainās ekonomiku savstarpējie samēri ilgākā laika periodā. Vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), ASV vēl joprojām ir pasaules lielākā ekonomika. Ķīna, kas vēl gadsimta sākumā bija piektā, ir kļuvusi par otru lielāko spēlētāju un ASV galveno sāncensi. Ķīnas izaugsmi lielā mērā nodrošinājusi aktīva iekļaušanās globālās tirdzniecības ķēdēs, ar valsts atbalstu paplašinot savus noieta tirgus, kur būtiska loma ir bijusi arī produkcijas eksportam uz ASV. Tomēr esošais tirdzniecības modelis, kurā ASV no citām valstīm (jo īpaši Ķīnas) pērk vairāk nekā pārdod un tādējādi audzē savu ārējo parādu, nav ilgstoši uzturams – tas arī bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Trampa administrācija uzsāka tarifu karus.
Pasaules pirmajā piecniekā ilgstoši turas Vācija un Japāna, kurās ir pietiekami augsts pārticības līmenis, taču to ekonomikas izaugsme ir bijusi salīdzinoši lēnāka nekā vidēji pasaulē. Vācijas attīstību apgrūtinājusi tās demogrāfiskā situācija (sabiedrības novecošanās) un rūpniecības atkarība no lēta energoresursu importa. Japānā kā vieni no galvenajiem kavējošiem apstākļiem būtu jāmin tās sabiedrības novecošanās, augsts parāda līmenis un vājāka tehnoloģiskā pielāgošanās globālajām tendencēm. Salīdzinoši strauja izaugsme (no 13. uz 5.vietu) ir izdevusies Indijai, pateicoties uzņēmējdarbības vides vienkāršošanai, veiksmīgai investīciju piesaistei un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksportam.
Eiropas lielāko valstu ekonomikas pakāpeniski zaudē savas pozīcijas līderu sarakstā – šeit vērts atzīmēt, ka ES-27 pašreizējo valstu kopējais īpatsvars pasaules ekonomikā laika posmā no 2000. līdz 2024. gadam noslīdējis no 21,7 % līdz 14,3 %. Vieni no iemesliem, kāpēc ES pakāpeniski zaudē savu lomu – jau pieminētā demogrāfiskā situācija, salīdzinoši zemāks inovāciju līmenis, pārāk augsts tirgus regulējums un sadrumstalots politisko lēmumu pieņemšanas process.
Krievijas nafta
Krievijas ekonomika šī gadsimta sākumā piedzīvoja strauju kāpumu no 20. vietas līdz 8. vietai (2008. gadā). Tai būtu bijis potenciāls virzīties arī uz augstākām pozīcijām, ja vien Krievija nebūtu uzsākusi militāru agresiju. Kopš iebrukuma Ukrainā tā ir saskārusies ar pamatotām plaša mēroga starptautiskajām sankcijām, kas ietver atslēgšanu no globālās banku maksājumu sistēmas, aktīvu iesaldēšanu, energoresursu un tehnoloģiju tirdzniecības embargo u.c.
Krievijas ekonomikai un finanšu sistēmai ir izdevies izvairīties no sabrukuma, pateicoties joprojām pietiekamiem ieņēmumiem no energoresursiem un stingrai kapitāla uzraudzībai. Šobrīd Krievijas militārā agresija tiek finansēta, taupot arī uz dažādu civilo izdevumu rēķina.
Tomēr vēl vienu būtisku triecienu Krievijai varētu sagādāt esošais naftas cenu kritums, ja tas ilgstoši saglabātos zemā līmenī. Ja naftas cenas ilgstoši atradīsies zem Krievijas budžetā ieplānotā līmeņa (69,7 USD / par barelu), tad noteiktā brīdī finansiālās rezerves tiks izsmeltas un būs jāierobežo arī militārais finansējums. Un šāds scenārijs nozīmētu būtisku starptautiskās drošības situācijas uzlabošanos.
