Citadeles bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Citadeles bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Publicitātes foto

Ekonomists: Vai Latvijā atgriezīsies deflācija? 0

Martā Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada martu cenas kāpušas vien par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo 3 gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009.gada.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 36
Lasīt citas ziņas

Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija.

Šobrīd inflāciju Latvijā visvairāk ietekmē naftas cenu kritums. Aptuvenas aplēses liek domāt, ka naftas patēriņš pasaulēs ir sarucis par 10-20% un pēc OPEC valstu, kā arī Krievijas nespējas vienoties par ieguves apjoma samazinājumu, naftas cenas biržās ir samazinājušās no 50 līdz 60 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 20-30 dolāriem šobrīd.

CITI ŠOBRĪD LASA
Līdz ar to degvielas cenas Latvijā martā samazinājās par 7%.

Citās preču un pakalpojumu grupās martā lielas izmaiņas vēl nebija vērojamas un apģērbu, kā arī apavu cenās fiksēts ierastais sezonālais cenu kāpums. Taču turpmākajos mēnešos noteikti redzēsim daudz izteiktāku deflācijas spiedienu arī citur.

Spriežot pēc bezdarba pieauguma ātruma, mobilitātes, kā arī patēriņa krituma,

Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums šajās nedēļās ir straujāks nekā 2009.gadā

un Latvija ekonomikai zaudējumi šobrīd varētu būt ap 20-25 miljoniem eiro dienā.

Un tas nav tikai dēļ nozarēm kuru darbība faktiski ir apturēta, piemēram, viesnīcas, aviācija un restorāni. Lielas nenoteiktības apstākļos ne pirmās nepieciešamības pirkumi tiek atlikti un augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu.

Protams atsevišķām preču grupās cenas noteikti augs, piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, taču ienākumu kritums pasaulē ir liels un tā rezultātā pat pārtikas cenas pasaulē kopš gada sākuma ir samazinājušās par 5%.

Precīzas prognozes nedz par ekonomiku, nedz patēriņa cenu izmaiņās šobrīd nav iespējams izdarīt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību un cik ātri varēsim atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes.

Uz šiem jautājumiem šobrīd atbildes mums nav. Taču šobrīd ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad nepārsniegs 1% un atsevišķos mēnešos, visticamāk, būs vērojama arī deflācija.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.