Foto: Valdis Semjonovs

Eksperti: Ziemāju sējumi gatavi veiksmīgai ziemošanai 0

Savlaicīgi iesētie ziemāji visā Latvijā pašlaik labi sadīguši un gatavi ziemošanai, tomēr ir atsevišķi reģioni, piemēram, piejūras pagasti, kuros sējumi sadīguši nevienmērīgi, jo augustā tur nebija dīgšanai tik svarīgo nokrišņu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu šonedēļ veiktie lauku apsekojumi.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

To, ka ziemāji visā valstī lielākoties labi sadīguši, ietekmēja fakts, ka, līdzīgi kā 2018. gada rudenī, arī šogad ražas novākšana augustā notika nedaudz agrāk kā ierasti, dodot saimniekiem iespēju savlaicīgi uzsākt ziemāju sēju. Atsevišķos reģionos Zemgalē un Kurzemē ziemāju dīgšanu ietekmēja augusta sausums.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norāda, ka septembra vidū nokrišņi beidzot skāra visu valsti, labvēlīgi ietekmējot sējumu attīstību. “Par labu vājāk attīstītajiem sējumiem nāca arī oktobra siltums, kas bija 3- 4 grādus virs normas. Tādējādi šobrīd arī ziemas rapša sējumi ir labi sagatavojušies ziemai – tie nav pārauguši, un mazākie augi izveidojuši pietiekami labi sakņu sistēmu ziemas pārlaišanai.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vidzemē šogad ziemāji iesēti salīdzinoši daudz un septembra sākumā sētie graudaugi sadīguši un sacerojuši ļoti labi. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi, ziemas rapsi zemnieki necentās sēt ļoti savlaicīgi – jau jūlija beigās, bet šī kultūrauga sēju veica līdz augusta vidum.

“Lietainais laiks septembra vidū traucēja rudens herbicīdu lietošanu graudaugos, tādēļ vietām ir daudz nezāļu. Vēlāk sētajos laukos graudaugi vairāk cietuši no nokrišņiem oktobra sākumā, t. i., dīgšanas fāzē. Vietās, kur augsnes smagākas un vairāk sablietētas, augi gājuši bojā. Kopumā ziemāji oktobra beigās sadīguši labi – rapši sasnieguši jau 6-8 lapas,” norāda LLKC Madonas biroja augkopības speciāliste Anita Brosova.

Arī Kurzemes pusē, neraugoties uz ilgstošo sausumu, kopumā ziemāji izskatās labi.

LLKC Saldus biroja augkopības speciāliste Vita Cielava atzīst, ka ziemas rapsi saimniecības sāka sēt jau augusta sākumā. Ziemāju graudaugus sāka sēt septembra pirmajās dienās. “Savlaicīgi apsētie lauki ir ļoti vienmērīgi sadīguši. Sliktāk ir tur, kur ziemāji sēti septembra otrajā pusē, kad sākas lietus periodi. Tur augi sadīguši nevienmērīgi, bet sliktās augsnes struktūras dēļ lauki cieš arī no pārmērīgā mitruma.”

Lai nākamā gada ziemāju raža būtu laba, šobrīd svarīga ir lēna aukstuma iestāšanās, lai augi pakāpeniski pierastu pie zemām gaisa temperatūrām.