“Mamma ar bērniņu bija noslēpusies pagrabā” – rēzeknieši dalās iespaidos par naktī pārdzīvoto
3
Šorīt jau ziņojām, ka šorīt Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti un divi nokrituši, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Satraukums par to ir visā Latvijā, bet kā jūtas rēzeknieši?
Pilsētas dažādās soctīklu grupās valda liela rosība, cilvēki ir sabijušies un apjukuši. Šonakt retais gulējis, jo troksnis bijis milzīgs.
Gleznotāja Gundega Rancāne dzīvo aptuveni 10 kilometrus no vietas, kur nokrita droni, viņa ir arī Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu pamatskolas direktore, tāpēc šorīt jādomā un jārunā daudz, lai situāciju koordinētu, jo, kā zināms, novada skolās šodien mācības ir atceltas.
Gundega stāsta, ka parasti mostas agri no rīta, jo īpaši pavasarī, tāpēc ap trijiem naktī, kad norībējis pirmais sprādziens, jau bijusi nomodā: “Es sākumā domāju, ka tas ir pērkons, taču sapratu, ka tas troksnis bija nedaudz citāds. Atvēru logu un sapratu, ka tas noteikti nebija pērkons. Pēc aptuveni 40 minūtēm bija nākamais blīkšķis. Pirmais bija naftas bāzē, kur ir arī joprojām funkcionējoša dzelzceļa stacija, līdz ar to šī vieta ir stratēģiski nozīmīga un man rodas bažas, vai tiešām šī vieta bija nejauša.”
Šorīt darāmā netrūkstot – skolā mācības ir atceltas, visi “čati vārās”, ir arī bērni, kuri dzīvo kopmītnēs, līdz ar to viņi šodien mācības pagaidām turpinās, bet tālāk jau skatīsies pēc situācijas. Pilsētā noteikti satraukums esot lielāks.
Vaicāta, kāds ir noskaņojums, Gundega saka:
“Panikas nav, jo nav jau pirmais drons, taču esmu skeptiska, jo šūnu apraides paziņojums atnāca teju stundu pēc sprādziena. Pirmajā mirklī bija apjukums, neviens nezināja, ko pasākt.
To, ka mācības tiks atceltas, paziņoja plkst.7.00 no rīta, lai gan pirmais drons nokrita jau ap plkst. 3.00 naktī. Tātad vairāk nekā pēc 2 stundām tikai izziņoja rīcību. Ir sajūta, ka labā roka nezina, ko kreisā dara, bet arī pie tā jau sākam pierast.”
Vai šādās situācijās ir skaidrs, kā reaģēt? Gundega atzīstas, ka nē, šādas skaidrības neesot: “Ja šādi apdraudējumu turpināsies, neviens nezina, ko darīt. Mūsu skola ir izvietota vairākās ēkās, esam sadalīti, pilsētā tādu zināmu patvertņu arī nav, neviens nezina, ko darīt.”
Īsā sarunā izdevās aprunāties ar Ilzi, kura dzīvo tuvāk naftas uzglabāšanas vietai, kurā nokrita pirmais drons. Ilze blīkšķus dzirdējusi ļoti labi.
“Es dzīvoju salīdzinoši netālu, labi dzirdēju abus blīkšķus. Kad bija pirmais, biju aizmigusi un nesapratu, kas notiek. Pēc brīža pāri lidoja iznīcinātāji, tad jau kļuva skaidrāks, kas ir noticis.
Atvēru logu un iestājās šoks. Savulaik man pie mājas logiem mašīna ietriecās kokā, tas bija ļoti skaļi. Šis dronu troksnis bija tam līdzvērtīgs.
Meita naktī uzreiz meklēja informāciju sociālajos tīklos, tad arī guvām apstiprinājumu, ka atkal troksnis ir no droniem. Mājas čatā arī sākās aktivitāte, kāda sieviete rakstīja, ka kopā ar bērniņu ir noslēpusies pagrabā. Skaidrs gan, ka cilvēki paši šo traci sacēla.
Arī Ilze apstiprināja, ka šūnu apraides ziņojums bijis aptuveni stundu pēc trokšņa. Tagad esot jāpārplāno diena, jo bērni paliek mājās, viņiem šoks mijoties ar prieku par vienu papildu brīvdienu.
Arī sociālajos tīklos cilvēki dalījušies iespaidos par pārdzīvoto.
